Mākslas izstāde “Dialogs ar dabu”, kas no 6. līdz 31. martam būs apskatāma Ludzas Novadpētniecības muzejā, ir mākslinieka Jevģēnija Bondarenko veltījums Latgales sievietēm. Tikšanās ar mākslinieku notiks tieši pirms Starptautiskās sieviešu dienas — 6. martā plkst. 15.00 Ludzas Novadpētniecības muzejā.
Rēzeknietis J. Bondarenko ir labi zināms visiem mākslas cienītājiem, viņa darbi bija vairākkārt eksponēti Rēzeknē un Rēzeknes novadā, kā arī ārpus Latvijas. Ludzas Novadpētniecības muzejā viņa gleznas skatāmas pirmo reizi.
Izstādē “Dialogs ar dabu” būs apskatāmi 30 mākslinieka darbi no 150 pēdējo 10 gadu laikā tapušajām gleznām. J. Bondarenko izmanto dažādas gleznošanas tehnikas — akvareli, temperu, guašu, bet izstādē būs redzamas ar eļļas krāsām gleznotas ainavas un klusā daba.
Pirmā, kas pamanīja viņa gleznotāja talantu jau agrā bērnībā, bija Rēzeknes 4. vidusskolas skolotāja Klaudija Semjonova. Sajūsmināta par sava audzēkņa zīmējumiem, viņa organizēja skolā pirmklasnieka darbu izstādi, kā arī ieteica Jevģēnija vecākiem atdot dēlu mācīties mākslas skolā.
Atceroties skolas gadus, mākslinieks stāsta, ka viņa galvenā aizraušanās toreiz bija darbs ar mālu un plastilīnu. “Mēs dzīvojām piepilsētā,” viņš stāsta, “es raku mālu, jaucu to ar smiltīm un veidoju figūras. Sapņoju kļūt par keramiķi.” Jevģēnijs arī daudz zīmēja, aizrāvās ar plakātu mākslu un karikatūrām. 1988. gadā viņa darbs ieguva otro vietu politisko plakātu konkursā Rēzeknē.
Tomēr ceļš uz profesionālo mākslu bija ilgs. Pēc vidusskolas un tehnikuma absolvēšanas viņš 30 gadus strādāja par elektromehāniķi Signalizācijas un sakaru dienestā, taču vienlaikus turpināja gleznot. J. Bondarenko jutās neapmierināts ar sevi, apzinoties, ka elektromehāniķa profesija nav viņa sapņu darbs. 2007. gadā, 34 gadu vecumā, viņš iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē, izvēloties glezniecību.
“Studēt bija grūti,” viņš atceras. “Lielākais izaicinājums bija mainīt jau izveidoto stilu un romantisko gleznošanas manieri. Iedvesmojies no I. Aivazovska darbiem, es uzskatīju sevi par marīnistu. Taču akadēmijā mums mācīja meklēt savu ceļu, attīstīt unikālu gleznošanas manieri. Pasniedzēji mācīja ieklausīties sevī un caur glezniecību atklāt savu iekšējo pasauli.”
Svarīga loma Jevģēnija ienākšanai mākslas pasaulē ir profesoram O. Zvejsalniekam, kurš prata atbalstīt un motivēt. Tieši viņš 2011. gadā vadīja J. Bondarenko diplomdarbu “Vīrietis un sieviete”, kas vēlāk kļuva par pamatu personālizstādei “Maiguma ārprāts” Latgales Kultūrvēstures muzejā 2012. gadā.
Mākslinieks jau daudzus gadus strādā Rēzeknes teātrī “Joriks”, kur veido dekorācijas izrādēm.
Ikviens, kas vēlas uzzināt vairāk par J. Bondarenko dzīvi un daiļradi, tiek gaidīts Ludzas Novadpētniecības muzejā uz izstādes atklāšanu un tikšanos ar mākslinieku.
