Tuvojas jaunā Rūjienas ugunsdzēsēju depo celtniecības pabeigšana un Rūjienas ugunsdzēsējiem gaidāmi jau trešie jurģi. Šim notikumam par godu Rūjienas Izstāžu zāle gatavo izstādi “Rūjienas ugunsdzēsēju trešie jurģi”, kas būs skatāma aprīlī Rūjienas Izstāžu zālē. Šim notikumam par godu piedāvājam atskatu vēsturē – Rūjenes brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības sākums, pirmie jurģi un pirmie 50 gadi.
- 1880.gadā Rūjene vēl bija miests. Parādījās nedaudz koka ēkas. Ugunsgrēkam izceļoties, dzēsa un slāpēja to, kā tas bija iespējams. Radās doma par ugunsdzēsēju biedrības dibināšanu.
- 1880. gada 29. janvārī sapulcējās 54 personas un iekustināja šo svarīgo jautājumu. Saziedoja minētajai biedrībai 170 rubļus un 75 карeikas. Statūtus apstiprināja 1880.gada 20. jūlijā. Kā pirmie biedrības dibinātāji bija tirgotājs Dauberts, maiznieks R. Hiršs, tirgotājs Ed. Ringenbergs, ādminis J. Kīns, aptiekas turētājs C. Tītjens, tirgotāji Z. Brempels, A. Baltiņš un grāmatsējējs J. Kovisars.
Tūliņ tika sarīkots bazārs, kurā ieņēma 332 rubļus 29 карeikas. - 1881. gadā miesta centrā sāka būvēt biedrības depo telpas.
- 1885. gadā iegādājās zvanu ugunsdzēsēju sasaukšanai. Tajā pašā gadā 15. maijā vietējā dāmu komiteja dāvināja biedribai karogu. Sāka iegādāties inventāru un dzēšamos piederumus, kā sprices, kāpēju trepes, cirvjus un citas lietas. Sākumā bija sekojošas komandas: kāpēji, sprices vīri, kārtībnieki un glābēji.
Apmācības notika ļoti bieži, pat katru dienu. Biedri, kuri neapmeklēja apmācības tika sodīti ar 5 карeikām, komandieri ar 20 карeikām un haupmanis ar 40 карeikām no reizes. No šīs soda naudas dibināja palīdzības kasi. - Līdz 1890. gadam komandu pārzināja virskomandieris un 1890. gada 2. jūnijā izvēlēja pirmo valdi.
- 1896. gada 10. maijā uzstādīja jaunu zvanu, papildināja ugunsdzēsības rīkus un piederumus. Inventāra vērtība sasniedza 2334 rubļus.
- 1902. gada 16. aprīlī biedrība tika uzņemta Viskrievijas ugunsdzēsēju savienībā.
- 1904. gadā nodibinājās skrejošā kolona un iegādājās šļirci par 550 rubļiem. Skrejošā kolona sastāvēja no 18 biedriem un tās komandieris bijis K. Ruments.
- 1905. gada .20. jūlijā notika 25 gadu jubilejas svētki. Svētkos piedalījās Valmieras un Mazsalacas ugunsdzēsēju biedrības delegāti ar karogiem. Notika biedru apbalvošana.
- 1905. gada 17. septembrī pieņēma pirmos normālstatūtus.
- 1913. gadā sarīkoja bazāru un no gūtiem ienākumiem iegādājās „Hidrofors” ar kuru palīdzību piegādāja no Rūjas upes ūdeni pārējām šļircēm. Biedrība piedalījās arī kareivju ģimeņu pabalstīšanā, ziedodama naudu un gultas sarkanā krusta ierīkošanai.
- Jau 1919. gadā biedrība domāja iegādāties motoršļirci un pamazām vāca līdzekļus šim mērķim. 1929. gadā biedrība iegādājās 18 zirgu spēka „Mecs” firmas motoršļirci ar 300 m garām šļūtenēm un diviem sūcējiem par 4800 latiem.
Nodibinājās motoršļirces komanda ar komandieri M. Gruzdiņu priekšgalā, iegādājās ratus sprices un šļūteņu vešanai. Sakarā ar Rūjienas paplašināšanos nodibināja vēl vienu komandu ar nosaukumu „Kalna krogus kolona” un pārvietoja vienu šļirci no depo telpām uz bijušā Kalna krogus telpām. - 1930. gadā biedrības priekšnieks bija Augusts Šīlers, viņa biedrs Kārlis Meijers; locekļi: Valdis Šķiņķis, Vilhelms Lenšs, Oskars Bērziņš, Bernhards Goldbergs, Jānis Dallītis, sekretārs Voldemārs Ozols. Revīzijas komisijā Kārlis Upīts, Ījabs Olders. Komandu 29 gadus komandēja Fricis Pētersons. Viņa palīgi Vilhelms Lenšs un Roberts Roziņš. Kāpēju kolonnas komandieris Alfrēds Duncis, skrejošās- Vilis Šķiņķis, 1.šļirces- Jānis Dallitis, motoršļirces- Mārtiņš Gruzdiņš, Kalna krogus kolonas- Ernests Zariņš, hidrozora- Jānis Kūla, kārtībnieku- Kārlis Meijers, glābēju- Jēkabs Lilisons.
- 1930. gadā biedrībā bija 137 aktīvi biedri, 131 biedru veicinātājs, bet biedrības mantas stāvoklis bija 12 000 latu.
Informāciju sagatavoja Līga Siliņa, Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja
Titulattēlā – 1930. gads Rūjienas ugunsdzēsēju biedrības 50 gadu jubilejas svinības.
Fricis Pētersons
