No 6. marta līdz 3. maijam Bulduru Izstāžu namā skatāma izstāde “Lielupe – Dzīvības ceļš. Jūrmalas arheoloģija. Zināmais un nezināmais”, kurā aplūkojamas liecības par Jūrmalas vēstures vissenākajiem periodiem. Izstādes atklāšana – 7. martā plkst. 17.00.
Jūrmalas vēstures stāsts nav vienkārši izstāstāms. Mūsdienu Jūrmala sastāv no vairākām daļām – kādreizējām Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētām, un katrai no tām ir sava pagātne un savs attīstības ceļš. Stāsta vissenākā daļa iestiepjas tālu pirms rakstītajiem avotiem un ir vēl sarežģītāk atspoguļojama.
Jūrmalas teritorijā ir divi reģistrēti arheoloģiskie pieminekļi, kas attiecināmi uz aizvēsturi un viduslaiku sākumu – Priedaines apmetne un Babītes pilskalns jeb Poļu kalns. Līdz šim arheoloģiskie izrakumi ir veikti tikai Priedaines apmetnē, tāpēc Jūrmalas senākā vēsture veidojama kā mozaīka – no nelieliem vēstures ainu fragmentiem, kas šķietami nav tiešā veidā saistīti, bet, skatoties perspektīvā, veido stāstu par cilvēkiem, kuri reiz mituši Jūrmalā.
Izstāde piedāvā ieskatu Jūrmalas vēstures vissenākajā posmā, kas saistās ar neolīta laikmetu, kā arī ieskicē nedaudz jaunākus vēstures periodus – dzelzs laikmetu un viduslaikus. Ekspozīcijā būs aplūkojamas liecības par Jūrmalas aizvēstures periodu, sākot ar neolītu – krama rīki un šķilas, māla trauku lauskas, akmens cirvji no Priedaines apmetnes un savrupatradumu vietām citur Jūrmalā, dzelzs laikmeta un viduslaiku rotas un ieroči, kā arī bagātīgi monētu depozīti, kuru datējums iesniedzas nesenākā šīs teritorijas vēsturē.
Vēsturiski apdzīvotība tagadējā Jūrmalas teritorijā veidojusies vēlāk nekā citviet Latvijā – “kur tagad atrodas Rīgas Jūrmala, (..) pirms kādiem 25 tūkstoši gadiem vēl bangoja jūra,” savulaik atzīmējis novadpētnieks, sabiedriskais darbinieks Pēteris Belte.
Izstādē eksponēti arheoloģiskie priekšmeti no Jūrmalas muzeja krājuma – arheoloģiskajos izrakumos 2007.–2008. gadā Priedainē iegūtās liecības, kā arī savrupatradumi un depozīts no citām Jūrmalas apkaimēm.
Aizvēstures ainu bagātina arī deponējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta keramikas pētnieces Baibas Dumpes veidotie trauku atdarinājumi pēc neolīta ķemmes keramikas paraugiem.
Izstādes autori ir Jūrmalas muzeja krājuma glabātāja Līvija Baumane-Andrejevska un Jūrmalas muzeja direktors Ernests Sviklis, mākslinieks – Lauris Oga.
