Gaujas lībiešu vēstures izpēte un aktualizēšana sabiedrībā ir nozīmīgs darba virziens Turaidas muzejrezervātā, kam tika veltīts arī 6. marta seminārs par starpdisciplināru metožu izmantošanu jaunākajos pētījumos – “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”. Seminārs pulcēja plašu auditoriju, kurai bija iespēja arī iepazīt Turaidas muzejrezervāta pagasta magazīnu un tajā iekārtotās ekspozīcijas.
Semināru ievadīja Turaidas muzejrezervāta direktores Jolantas Borītes uzruna, kurā tika uzsvērta lībiešu mantojuma nozīme muzejrezervāta pētnieciskā darbības virzienos, kā arī izcelti aktuālie pasākumi, kuri aicina tuvāk iepazīt Gaujas lībiešu mantojumu gan lībiešu mantojuma dienu ietvaros, gan apmeklējot pastāvīgo ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” vai izstaigājot brīvdabas ekspozīciju “Lībiešu taka”.
Seminārā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis akcentēja nozīmīgo veikumu lībiešu mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā Siguldas novadā. Tā notiek sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu, kā arī attīstot Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vērtības un sekmējot lībiešu mantojuma iedzīvināšanu pašvaldības izglītības un kultūras iestādēs. Siguldas pašvaldības iniciatīvas pēdējā laikā daudziem novada iedzīvotājiem ir impulss meklēt lībiešu saknes, kā arī iekļaut lībiešu mantojuma mūsdienu radošumā. Muzeja krājums saņēma dāvinājumu – mūsdienu lībiešu dzejas un oriģinālmūzikas projekta “Kuolm randŏ/Trīs krasti” skaņuplati. Šajā ierakstā savijusies Baibas Dambergas, Valta Ernštreita un Ķempju Kārļa dzeja ar Austra Kalniņa, Elīnas Oses un Staņislava Judina komponēto mūziku, ko izdzied Elīna Ose un Saulkrastu koris “Anima”.
Semināra pirmā daļa bija veltīta pētniecības virzienam, kas veicina jaunu izpētes metožu un arheoloģiskajā, kā arī ģeoloģiskajā izpētē iegūto materiālu analīžu izmantošanu labākai vēstures izpratnei. Kopā ar Latvijas Universitātes (LU) pētniekiem, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) speciālistiem, Latvijas Arheologu biedrību, Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrību iepriekšējos gados tika meklēts finansējums inovatīviem vēstures izpētes projektiem, kuru rezultāti nereti ir intriģējoši un ne tikai sniedz atbildes, bet arī uzdod arvien jaunus jautājumus par cilvēku dzīvi Turaidas apkārtnē vēlajā dzelzs laikmetā (9.–12. gadsimtā).
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta zinātniskais asistents, LNVM Arheoloģijas departamenta krājuma glabātājs, zooarheologs Eduards Plankājs ziņojumā “Gaujas lībiešu apbedījumu un Turaidas pils zooarheoloģiskais materiāls jaunāko pētījumu gaismā” informēja par to, ko spēj pavēstīt arheoloģiskajā izpētē atrastie dzīvnieku kauli un kažokādu paliekas. Lībiešiem līdz kristietības ienākšanai raksturīgi dzīvnieku līdzapbedījumi – pēc detalizētas izpētes var konstatēt, ka Turaidas lībiešu kapulaukos līdz ar suņiem apbedīti arī zaķi, kā arī norāde par zirga līdzapbedījumiem. Kapu piedevu analīze rāda, ka gan sieviešu, gan vīriešu apģērbā izmanoti lāču, zaķu, suņu ādas kažoki. Tika pievērsta uzmanība arī Turaidas pils arheoloģisko kaulu kolekcijā atklātajam kaula priekšmetam – liellopa raga serdenim ar ieurbtiem aplīšiem un raga pogai, kas apliecina raga pogu izgatavošanu uz vietas Turaidas mūra pilī pirms daudziem gadsimtiem.
Divi ziņojumi bija veltīti 2023. gadā aizsāktajam projektam, kura ietvaros Roču purvā Turaidas apkārtnē tika veikti ģeoloģiski urbumi ar mērķi noņemt netraucētus nogulumu paraugus. Paraugi tika datēti, lai izveidotu hronoloģisku laika skalu un ar paleoekoloģiskās izpētes metodēm analizētu konstatētos augu putekšņus, makroskopiskās augu atliekas un makroskopiskās kokogles. Iegūtās analīzes saistībā ar vēsturiskajiem un arheoloģiskajiem datiem dod iespēju raksturot veģetācijas un ainavas attīstību Turaidas apkārtnē vairāku tūkstošu gadu garumā, bet šoreiz galvenā uzmanība bija vērsta lībiešu apdzīvotības laikam Gaujas lejtecē.
LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas profesors Normunds Stivriņš ziņojumā “Cilvēka izraisītas veģetācijas izmaiņas Turaidas apkārtnē dzelzs laikmetā un viduslaiku periodā” raksturoja projekta izpētes galvenos rezultātus, ko papildināja arheoloģes, LNVM Arheoloģijas departamenta krājuma glabātājas Alises Gunnarssones ziņojums “Gaujas lībiešu pārtikas ieguve un tās atstātās pēdas”. Pētnieki pētījumā izvirza vairākus nozīmīgus secinājumus par cilvēku intensīvu darbību Turaidas apkārtnē vēlajā dzelzs laikmetā, sākot ar 10. gadsimtu un agrāk, kā arī papildina mūsu zināšanas par šī novada iedzīvotāju diētu un saimniecisko darbību – mežu izciršanu, līdumu līšanu, graudaugu audzēšanu, kā arī citu vēstures izpētē nozīmīgu informāciju. Pētījuma rezultāti ir publicēti angļu valodā zinātniskā žurnālā “Arheologia Baltica” 2024. gada decembrī. Profesors Stivriņš semināra laikā arī nodeva Turaidas muzejrezervāta krājuma glabāšanā putekšņu paraugus, kas iegūti Roču purvā 2023. gadā un kalpoja par avotu zinātniskā raksta izstrādei.
Semināra otrā daļa bija veltīta Gaujas lībiešu vēlā dzelzs laikmeta kultūrainavas, kā arī lībiešu valodas izpētei. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pārstāvjiMārcis Kalniņšun Oļesja Beketova ziņojumā “Ģeogrāfiskās Informācijas sistēmas (ĢIS) izmantošanas iespējas Gaujas lībiešu vēlā dzelzs laikmeta kultūrainavas izpētē” iezīmēja jaunu metodi, ko var izmantot ainavu arheoloģijā, pētot arheoloģiskās liecības (senlietas, vietas un to kompleksus) to plašākajā telpiskajā un vides kontekstā, analizējot cilvēka un ainavas mijiedarbību laika gaitā. Jaunākās metodes palīdz izprast, kā senās kopienas uztvēra un izmantoja ainavu, piemēram, izvēloties apmetņu vai aizsardzības vietas, ierīkojot ceļus un apbedījuma vietas. Apkopojot datus par Gaujas lībiešu pilskalniem un kapulaukiem, kā arī izmantojot īpašas metodes (pārredzamības analīze, reljefa analīze, mazākās pretestības ceļa analīze), parādās jaunas iespējas izprast dzīvesvietu, apbedījuma vietu un vēsturisko ceļu funkcionalitāti, arī skaidrot Turaidas un Siguldas apkārtnē ierīkoto pilskalnu nozīmi.
Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas pētnieka, arheologa, akadēmiķa Gunta Zemīšaziņojums“Gaujas lībiešu vēsturiskie centri un to ietekme kultūrainavā” analizēja arheoloģijas pieminekļu – Turaidas, Sateseles, Kubeles pilskalnu un citu senvietu vēsturisko likteni saistībā ar unikālo situāciju Gaujas senielejā, kas izveidojās pēdējā leduslaikmeta beigās pirms 13 800 gadiem, kā arī aktualizēja 13. gadsimta rakstītos vēstures avotus un Gaujas jeb Turaidas lībiešu (latīņu valodā Lyvones de Thoreyda, Thoredenses) zemes vecāko Kaupo un Dabreļa izvēles Livonijas krusta karu laikā.
LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreitsziņojumā “Lībiešu izplatības areāla noteikšana, izmantojot valodas marķierus” deva ieskatu, kā valodas dati var palīdzēt izprast etnosu attīstības vēsturi, to izplatības areālu, kontaktus, statusu, dzīvesveida īpatnības u.c., sniedzot atbildes uz jautājumiem, uz kuriem citi avoti tās nesniedz un arī izvirzot jautājumus par Baltijas somu valodu ietekmes areāliem Latvijā.
Turaidas muzejrezervāts pateicas Siguldas novada pašvaldībai un pētniekiem par sadarbību Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” izpētē un lībiešu mantojuma popularizēšanā.
Izpētes projektu secinājumi un iestrādes būs aktuālas Gaujas lībiešiem veltīto programmu attīstībā Turaidas muzejrezervātā, organizējot Lībiešu mantojuma dienas turpmāk. Jau 29. martā Turaidas muzejrezervāts aicina ģimenes ar bērniem iepazīt lībiešu mantojumu interaktīvā ekskursijā “Pa Gaujas lībiešu pēdām Turaidā”. Vasaras sākumā pētnieciski radošas darbnīcas un semināri Turaidas pilī notiks Eiropas arheoloģijas dienās 13. un 15. jūnijā.
Semināra ieraksts būs pieejams Turaidas muzejrezervāta “Facebook”, kā arī “Youtube” kontos.
Konferences norisi iemūžināja Edgars Semanis un Maira Dudareva.
Informāciju sagatavoja:
Vija Stikāne, Dr. hist.
TMR direktores vietniece zinātniskajā darbā
