Tūrisms ir viena no Jūrmalas ekonomikas pamata nozarēm, kas nodrošina darbavietas un veicina vietējo uzņēmējdarbību. Sestdaļa pilsētā nodarbināto strādā tūrisma nozarē, tādējādi sekmējot Jūrmalas attīstību. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2024. gadā tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, nostiprinot pilsētas pozīcijas kā otrajam populārākajam tūrisma galamērķim Latvijā.
Vislielākais skaits tūristu Jūrmalā bijis no Latvijas (46% no kopējā tūristu skaita), kam seko Lietuva (25%) un Igaunija (7%).
Pieaudzis ārvalstu tūristu skaits
Ārvalstu tūristu skaita pieaugums pērn Jūrmalā bijis lielāks nekā vairumā pilsētu – 2024. gadā ārvalstu tūristi Jūrmalā bija 54% no kopējā apjoma. Jūrmalā pērn viesojušies tūristi no gandrīz 50 valstīm. Līdzīgi kā iepriekšējos gados turpināja pieaugt tūristu skaits no Lietuvas, Somijas un Polijas, lielākais pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu bija no Polijas – viesu skaits pieaudzis vairāk nekā par trešdaļu (+31,8%) –, Somijas (+15,9%), Vācijas (+15,5%) un Ukrainas (+13,3%).
Minētie dati atspoguļo informāciju no naktsmītnēm, kuras to sniedz CSP, bet daļa no viesiem izvēlas viesu dzīvokļus, apartamentus vai cita veida īstermiņa apmešanās vietas. Jāņem vērā, ka bieži vidējais uzturēšanās ilgums šādās naktsmītnēs ir lielāks, nekā nakšņojot viesnīcās, tādēļ potenciāli tūristu skaita un uzturēšanās ilguma apjoms ir bijis lielāks. Ilgāku laiku Jūrmalā parasti pavada vasarnieki, kuri ilgtermiņa atpūtai un atvaļinājumam bieži izvēlas dzīvokļus vai mājas, kā arī viesi, kas ierodas uzlabot veselību kūrorta rehabilitācijas centros.
Aleksandra Stramkale, Tūrisma komunikācijas daļas vadītāja: “Jūrmalā ik gadu ierodas ievērojams skaits vienas dienas viesu – indikatīvi aptuveni četri miljoni. Liela daļa šo apmeklētāju ir apmetušies Rīgā un, izmantojot autobusus, privātos auto, vilcienu vai vasarā pat kuģīti, ieplāno Jūrmalas apmeklējumu kā daļu no sava ceļojuma. Lai gan viņi nepaliek naktsmītnēs, viņi aktīvi apmeklē restorānus, pasākumus un iepērkas veikalos, tādējādi veicinot vietējo uzņēmējdarbību un pozitīvi ietekmējot valsts ekonomiku.”
Lielākais pieaugums – augustā
Vasaras mēnešos, no jūnija līdz augustam, tūristu ir bijis par 2,7% vairāk nekā tādā pašā periodā iepriekšējā gadā un pat nedaudz vairāk nekā 2019. gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Visvairāk viesu Jūrmala uzņēmusi jūlijā, savukārt vislielākais viesu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu bijis augustā (+7,9%).
Rudens un ziemas sezonā kūrortpilsētā visvairāk bija vietējo tūristu no Latvijas (64,1%), seko Lietuva, Igaunija, Vācija un Ukraina.
Medicīnas tūrisms – mainījusies “viesu ģeogrāfija”
Pēdējos gados medicīnas tūristu skaits Jūrmalā ir būtiski samazinājies – 2023. gadā pilsētā ārstējās 855 pacienti. Šo tendenci ietekmējusi arī vairāku sanatoriju darbības pārtraukšana. Agrāk galvenie viesi bija no Krievijas, Vācijas un Lietuvas, bet tagad – no Vācijas (38%), Apvienotās Karalistes (6%) un Lietuvas (7%). Latvijas diasporas pārstāvji turpina aktīvi izmantot medicīnas pakalpojumus Latvijā.
Jūrmalā darbojas deviņi medicīnas tūrisma pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvā veselības aprūpes eksporta pakalpojumus. Populārākie pakalpojumi ir rehabilitācija, ķirurģija, terapija un zobārstniecība.
Tūrisma attīstības veicināšanai
Jūrmalas pašvaldība pastāvīgi iegulda mērķtiecīgu darbu, lai veicinātu tūrisma attīstību kūrortpilsētā, gan aktīvi sadarbojoties ar pilsētas tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmējiem, attīstot pilsētas infrastruktūru, veidojot jaunus tūrisma pakalpojumus un produktus un veidojot pievilcīgu pilsētas tēlu.
2024. gadā Jūrmalai vēl uz diviem gadiem tika pagarināts oficiālais kūrortpilsētas statuss, kas Jūrmalas teritorijai, izņemot Vārnukrogu, Priedaini un Bražciemu, sākotnēji tika piešķirts 2013. gadā. Līdz ar to Jūrmala ir pirmā kūrortpilsēta Latvijā.
Tāpat pašvaldība strādā, lai piesaistītu ārējo finansējumu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstībai. Šogad plānots uzsākt Ezeru ielas peldvietas modernizēšanas projektu, kas veicinās ūdenstūrisma aktivitātes, un Ķemeru mežaparka pārbūvi, kas veicinās dabas un kultūras mantojuma objektu ilgtspējīgu izmantošanu – tiks atjaunots vēsturiski izbūvētais gājēju celiņu tīkls un divi gājēju tiltiņi pār Vēršupīti.
Tāpat Jūrmalas pašvaldība kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un pašvaldībām no Somijas un Igaunijas piedalās atklātā projektu konkursā ar mērķi piesaistīt tūrisma tirgus ārpus Eiropas Savienības, piemēram, no Apvienotās Karalistes, ASV un Japānas. Konkursa rezultāti būs zināmi pavasarī.
Ir uzsākta Jūrmalas ilgtspējīga tūrisma attīstības plāna un rīcības plāna izstrāde 2025.–2027. gadam. Tika veiktas tūristu, uzņēmēju un iedzīvotāju aptaujas, un saņemtie priekšlikumi tiks iestrādāti rīcības plāna aktivitātēs.
Rezultātus vērtē nozaru uzņēmēji
“HOTEL JŪRMALA SPA”
pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle
2024. gadu vērtējam pozitīvi, kopējais rezultāts ir labāks nekā 2023. gadā un nakšņotāju skaita ziņā ļoti tuvojas 2019. gadam, kas viesnīcas vēsturē bija labākais. Priecājamies, ka pakāpeniski atgriežas ārvalstu viesi, kas gan vēl nesasniedz 2019. gada līmeni.
“Hotel Jūrmala Spa” šogad atzīmēs 20 gadu jubileju, un tas apstiprina uzņēmuma stabilitāti un atpazīstamību. Pēdējo divu gadu laikā esam investējuši lielas summas viesnīcas attīstībā, atjaunojuši telpas un nu jau pusi viesnīcas numuru. Esam gatavi turpināt uzņēmuma izaugsmi un prognozējam šo gadu kā veiksmīgu. Ceram uz ārvalstu viesu pieplūdumu un kopējā Jūrmalas un Latvijas tēla lielāku atpazīstamību ārvalstīs.
“BALTIC BEACH HOTEL & SPA”
mārketinga vadītāja Anete Krastiņa
Aizvadītais gads bijis veiksmīgs – esam uzņēmuši vairāk nekā 70 000 viesu un apkalpojuši vairāk nekā 300 dažādu pasākumu.
Lai gan ģeopolitiskā situācija un valsts politika rada izaicinājumus un patērētāju paradumu maiņu, īpaši pozitīvi vērtējam vietējā tūrisma pieaugumu un viesu interesi par mūsu plašo pakalpojumu klāstu. Saredzam arī pieprasījuma pieaugumu pēc kultūras un izklaides pasākumiem, kas stiprina Jūrmalas kā kultūras galamērķa pozīcijas.
2025. gadā un turpmāk ceram uz valsts institūciju un pilsētas atbalstu tūrisma nozares attīstībā un popularizēšanā, lai veicinātu gan vietējo, gan ārvalstu viesu plūsmu un tūrisma ziņā Jūrmala spētu atgriezties pirmspandēmijas līmenī.
RESTORĀNS “36. LĪNIJA”
vadītājs Lauris Aleksejevs
Izteikti redzams, ka mūsu darbā noteicošais ir laikapstākļi, vasaras sezona. Brīvdienās saulainā laikā viesu pieplūdums ir labs, bet ja līst, ir vējš, slikts laiks, cilvēki nekur nebrauc.
Apmeklētāju skaits kopš 2020. gada arvien samazinās. Pērn ieņēmumi bija daudzmaz līdzīgi iepriekšējam gadam, diemžēl tikai uz inflācijas un cenu celšanas rēķina – izmaksu ziņā bijis ļoti smagi, piemēram, elektrības rēķini bija šokējoši.
Sabiedrība noveco un kļuvusi mazāk aktīva, biežāk izvēlas palikt mājās. Vispārējā nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija ietekmē arī mūs. Cilvēki, kuri var atļauties izbraukt atpūsties ārpus Latvijas nedēļas nogalēs, ir tie paši, kas var atnākt uz restorānu pie mums, un tas skaits nav liels. Pie šādas neregularitātes ēdinātājiem ir ļoti grūti plānot gan personālu, gan produktu daudzumu.
Mums ļoti palīdzēja pašvaldības organizētās Restorānu nedēļas, tas ir veiksmīgākais projekts viesu piesaistei! Mans ieteikums būtu organizēt vairāk kultūras pasākumu arī rudens un ziemas mēnešos, lai uz Jūrmalu atbrauc vairāk viesu no Rīgas un no citām pilsētām.
SIA “AKVAPARKS”
izpilddirektore Velta Lasmane
Aizvadītajā sezonā nostrādājām iepriekšējā gada līmenī. Salīdzinājumā ar 2023. gadu bija vērojams tikai neliels kaimiņzemju tūristu pieaugums. Tūristi 2024. gada sezonā veidoja 43% no apmeklētāju kopējā īpatsvara.
JŪRMALAS MUZEJS
direktors Ernests Sviklis
Jūrmalas muzeja un tā filiāļu apmeklējuma dinamika 2024. gadā saglabājusies līdzīga iepriekšējam gadam, piedzīvojot nelielu samazinājumu. To galvenokārt ietekmēja apmeklētāju skaita kritums Jūrmalas Brīvdabas muzejā, kur vērienīgos masu pasākumus aizstāja mazāka mēroga gadskārtu svētki, kas vairāk piesaistīja tieši jūrmalniekus.
Pārējos muzejos apmeklētāju skaits pieaudzis, un tas apliecina nemainīgu interesi par Jūrmalas kultūras piedāvājumu.
SIA “DZINTARU KONCERTZĀLE”
valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis
2024. gads Dzintaru koncertzālei bijis ļoti veiksmīgs, notikuši vairāk nekā 160 pasākumi (2023. gadā – 144). Audzis arī apmeklētāju skaits. 2024. gadā Dzintaru koncertzāli apmeklēja aptuveni 130 000 klausītāju.
Īpašs prieks par programmām pirmsskolas un skolas vecuma bērniem un jauniešiem, kā arī par “Jūrmalas festivālu”, kas 2024. gadā pulcēja vairāk nekā 15 000 klausītāju, arī lielu daļu ārvalstu viesu.
Veiksmīgākā forma ārvalstu tūristu piesaistei joprojām ir dažādu pasākumu rīkotāju tematiskie festivāli, piemēram, “Jūrmalas festivāls”, “Baleta zvaigznes Jūrmalā”, “Artissimo”, “Laima Randevous”, “Jūrmalas Ziemassvētku festivāls”, “Kremerata Baltica”.
Savukārt Belvederes Hansa Gabora jauno operdziedātāju konkursa un Baltijas jūras koru konkursa norise piesaista ne vien ārvalstu tūristus, bet arī konkursu dalībniekus un žurnālistus no vairāk nekā 40 dažādām pasaules valstīm.
Pieaugusi arī interese par Dzintaru koncertzāli kā arhitektūras objektu, to var secināt pēc ekskursiju skaita pieauguma.
SIA “SANARE – KRC JAUNĶEMERI”
valdes priekšsēdētāja Elīna Malkiela
2024. gadu kopumā varētu vērtēt kā relatīvi stabilu. Sniedzām medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus stacionārā gandrīz 11 000 pacientu. Esam gandarīti par Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos mūsu pakalpojumiem. 2024. gadā sākām sniegt valsts apmaksāto medicīnisko rehabilitāciju karā cietušajiem Ukrainas karavīriem, pakalpojums tika sniegts 50 karavīriem.
Nodrošinājām arī valsts apmaksātos pakalpojumus medicīniskajā rehabilitācijā dienas stacionārā un ambulatori pieaugušajiem un bērniem un arī šobrīd gaidām mazos jūrmalniekus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai praktiski bez rindas.
Mums ir izdevies nedaudz kāpināt arī pacientu skaitu ambulatorajā klīnikā, kurā pieejami gan speciālisti (neirologi, kardiologi, dermatovenerologi u. c.), gan izmeklējumi (ultrasonogrāfija, doplerogrāfija, ehokardiogramma u. c.), esam atvēruši arī specializēto galvassāpju kabinetu, kurā strādā neirologs ar specializāciju galvassāpēs un iesaistīti funkcionālie speciālisti (fizioterapeiti, ergoterapeiti, psihologs).
RESTORĀNS “HOUSE OF LIGHT”
direktore Iveta Karele
Aizvadītā 2024. gada sezona mūsu uzņēmumam kopumā bija veiksmīga. Salīdzinājumā ar 2023. gadu esam piedzīvojuši izaugsmi gan apgrozījuma, gan klientu skaita ziņā. Esam paplašinājuši pakalpojumu klāstu, lai labāk pielāgotos tirgus prasībām. Neskatoties uz dažiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, uzņēmums ir saglabājis stabilu pozīciju un nostiprinājis savu konkurētspēju. Ar optimismu raugāmies uz 2025. gada sezonu, cerot uz vēl lielāku tūristu skaitu Jūrmalā.
