Izskanot Latvijas un Lietuvas Valsts himnām, uzrunu teica arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis: “Šo vietu un notikumus, kur Baltijas valstu lielāko bunkuru 1948. gadā izbūvēja apvienotās latviešu – lietuviešu grupas partizāni, cīnoties pret padomju varu, ik gadu mēs pieminām ar īpašu cieņu un smeldzi, apzinoties, cik nacionālā pašapziņa var būt nozīmīga tieši izšķirošos brīžos, kad jānosargā valstiskā neatkarība. Vērtības parāda, kādai pasaulei būtu jābūt, nevis kāda tā ir kļuvusi, un diemžēl pasaulē vērtību skala nav vienāda, ko mēs īpaši izjūtam, kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievijas visatļautība pārauga nežēlīgā karadarbībā pret Ukrainu, tāpēc es ar vislielāko cieņas apliecinājumu pret latviešu un lietuviešu varonīgajiem vīriem, liekot roku uz sirds, uzsveru šos vārdus: “brīvība”, “drošība” un “tiesiskums”, par ko cīnījās Īlē un citviet Latvijā, tiem šodien, rīt un vienmēr jābūt ikvienas valsts pamatvērtībām, tātad neaizskaramām un godājamām.”
Dobeles zemessargu ansambļa dalībnieki Artūra Reinika vadībā klātesošos aicināja dziedāt līdzi patriotiski drosmīgām dziesmām, tā apliecinot savu cieņu tiem, kuri savas dzīvības atdeva, lai mēs un nākamās paaudzes varētu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā.
Ikkatrs, kurš uzrunāja klātesošos pie Īles bunkura, savā vēstījumā pauda īpašu cieņu pret Tēvzemes aizstāvjiem, vienlaikus mudinot ikdienā būt nomodā par savas valsts vērtībām, neļaujot to apkaunot vārdos un darbos. Pēc uzrunām, ziedu nolikšanas un kaujas rekonstrukcijas, kura atgādināja par 76 gadus senu, bet traģisku dienu, Īles mežus atkal ieskāva klusums kā vārdos neizteikta, bet sirdīs ieslēgta cerība nākotnei.
Atgādināsim, ka latviešu – lietuviešu partizānu grupu vadīja gados jaunais komandieris Kārlis Krauja (īstajā vārdā Visvaldis Brizga). Nacionālie partizāni uzturējās bunkura centrālajā un lielākajā telpā, tur ieturēja maltītes un gulēja, šobrīd pie lāvām redzami arī partizānu vārdi un uzvārdi.
1992. gadā zemessargi kopā ar Daugavas Vanagiem un patriotisko organizāciju pārstāvjiem atraka saspridzināto bunkuru, savāca kritušo kaujinieku kaulus un apbedīja Dobeles Virkus kapos. Pie bunkura tika uzstādīts Baltais krusts, piemiņas akmens un granīta stēla. Jau 90. gadu vidū tika iezīmētas bunkura aprises, nostiprinot tās ar iekšējām sienām, bet 2007. gadā Meža dienu talkas laikā tika uzsākti bunkura atjaunošanas darbi pēc izdzīvojušā partizāna Modra Zihmaņa atmiņām, savukārt kaujas 60. gadadienā bunkurs tika atjaunots tieši tāds, kāds tas bija pirms saspridzināšanas kā cieņas apliecinājums nacionālajiem partizāniem, 2014. gada 17. martā atjaunotais bunkurs sagaidīja ikgadējā piemiņas pasākuma dalībniekus drošs – ar dzelzsbetona pamata konstrukciju, un šobrīd pieejams kā apskates objekts, kas ļauj iepazīt vienu no Latvijas vēstures traģiskajām lappusēm.
Informāciju sagatavoja:
Dobeles novada Centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto – no Sabiedrisko attiecību nodaļas arhīva
