In Memoriam.
Vjačeslavs Fomins. Slaviks. Bitty.
20.02.1976.-18.03.2025.
Par mūsu kolēģi Slaviku ir grūti teikt “bija”. Un, ticot dvēseles nemirstībai, varam atļauties teikt, ka viņš IR. Bitty ir garainis, kas veicina vārīšanos – dzīvību, darīt prieku, radošu dullību, māksliniecisku brīvību un mērogus, kas pārsniedz ierasto.
Uz nodrupušās garāžas sienas mākslas skolas pagalmā kopā ar skolēniem viņš izveidoja mākslas objektu – krāsainā, taureņu pilnā pasaulē, kur divi ziņkārīgi jaunieši, barjerām pārkāpuši, viens otram uz pleciem pakāpušies, mēģina tikt augstāk. Tajā ir gluži kā eliksīrā savākts tas, kāds viņš vienmēr ir bijis mums, saviem kolēģiem un audzēkņiem – gan kāpšana pāri robežām, attiecību personiskums, siltums, dullība un ziņkāre. Dzīvotprieks. Un liels dzīvotspēks. Viņš ir aizgājis tik pāragri, ka ir grūti to aptvert un pieņemt. Un reizē ir sajūta – viņš ir izredzētais, Dieva apdāvinātais, jo paspēja ļoti daudz.
6. martā, sūtot sveicienu mākslas skolas audzēkņiem noslēguma darbu projektu aizstāvēšanā, Bitty īsziņā uzrakstīja: “Lai piepildās bērnu sapņi!”. Lai piepildās. Un lai sapņi aug, gluži kā ar ziedputekšņiem aplīpot ar Bitty dzīvesprieku un dzīvesspēku. Tas vēl joprojām tepat lidinās. Atliek tikai ļaut tam nosēsties mūsu katra sirdī.
