Drīz no ziemas miega modīsies abinieki, tostarp lēnie rāpotāji – krupji. Lai pavasarī samazinātu uz autoceļiem bojāgājušo krupju skaitu, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina pieteikties brīvprātīgos kampaņā “Misija – KRUPIS. Izglāb princi!”. Galvenais brīvprātīgo uzdevums ir pieskatīt sev ērtāko no šobrīd visā Latvijā identificētajiem krupju migrācijas punktiem, kas atrodas arī Siguldas novadā, un palīdzēt krupjiem droši šķērsot ceļu.
Pieteikties misijai var DAP kampaņas vietnē, aizpildot pieteikuma anketu. Glābšanas darbiem nepieciešamais ekipējums — tīri cimdi, spainis, atstarojoša veste un lukturis.
Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e‑pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē.
Tā kā krupji lielākoties migrē diennakts tumšajā laikā (starp plkst. 21.00–23.00), drošības apsvērumu dēļ DAP aicina ikvienu glābēju vilkt gaismu atstarojošu vesti, bet bērnus doties glābšanas darbos tikai pieaugušo pavadībā.
Šobrīd apzināts ir 51 ceļa posms uz Latvijas autoceļiem, kur ik gadu notiek aktīva abinieku migrācija un diemžēl liela daļa no viņiem iet bojā. Brīvprātīgie tiek aicināti izvēlēties kādu no 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, 7 Latgales un 5 Zemgales ceļu posmiem misijas īstenošanai. Precīzāka migrācijas punktu atrašanās vieta pieejama DAP tīmekļa vietnē. Turpat pieejama arī rokasgrāmata, kuru pirms pieteikšanās ieteicams izlasīt ikvienam brīvprātīgajam.
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas.
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos, lauku sētās, bet pavasarī mostas un dodas turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Tā kā daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.
Ik gadu krupju migrācijas laiks atšķiras. Tas cieši saistīts ar gaisa temperatūru – līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām.
