20. martā Likteņdārza Saieta namā notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” atklāšanas konference “Pazemes ūdeņi – padari neredzamo redzamu!”, kuru organizēja Klimata un enerģētikas ministrija. Atzīmējot Pasaules ūdens dienu, konference bija veltīta pazemes ūdens resursu lomai mūsu dzīvē, to aizsardzībai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Pasākuma laikā tika apbalvoti Aizkraukles novada skolēnu zīmējumu konkursa uzvarētāji.
Neredzamais kļūs redzams
Uzrunājot konferences dalībniekus, Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis sacīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 3600 piesārņotu teritoriju, un mūsu uzdevums ir bērniem un mazbērniem atstāt tīrāku, sakoptāku valsti. Tīrs ūdens, ko mēs Latvijā bieži uztveram kā pašsaprotamu, ir vērtība, kas jāaizsargā kopīgiem spēkiem, nepieļaujot tā piesārņošanu.
Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē (Martin Michelet) pieminēja Ginta Zilbaloža filmu “Straume”, kurā akcentētas gan vides problēmas, gan sadarbības nozīme. Šveice, izprotot un novērtējot vides piesārņojuma aktualitāti, sadarbībā ar Latviju savulaik ir piešķīrusi līdzekļus gan sanācijas darbiem Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, gan tagad Aizkrauklē, kas ir jauns solis vides sakopšanā, svarīgs ne tikai Aizkrauklei, bet arī apkārtējām teritorijām, citiem novadiem un Rīgai, kuras iedzīvotājiem ir svarīga Daugavas ūdens kvalitāte.
Pateicas Šveicei par atbalstu
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pateicās Šveices sadarbības partneriem par nenovērtējamo sniegto atbalstu vides un ilgtspējas mērķu sasniegšanā Aizkrauklē. Teritoriju Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, no naftas produktiem plānots attīrīt līdz 2029. gadam, un sanācijas darbu veikšanai Šveices finansējums ir 12,81 miljonus eiro, savukārt Latvijas valsts budžeta finansējums ‒ 2,26 miljoni eiro.
“Latvenergo” HES tehniskais direktors Andris Zēģele teic, ka pazemē varētu būt vairāk nekā 250 tonnu naftas produktu jeb apmēram piecas dzelzceļa cisternas, un piesārņojums virzās uz Daugavas pusi. Neviens sabiedrības pārstāvis to neredz, bet šādas aplēses izdarītas pēc veiktajiem urbumiem. Naftas produktu esamība pazemē apdraud ne tikai vidi, bet arī enerģētisko drošību.
Piesārņojuma problēmas risinājuma aizsācējs ir kādreizējais pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs, kurš tagad vada biedrību “Daugavas savienība”. Ar tās finansiālo atbalstu ir izdota Daugavpils Universitātes grāmata “Straumes varā”, kas veltīta Daugavas ūdens masu dinamikas un īpašību pētījumiem. Konferences dalībniekiem bija iespēja to pašķirstīt un arī saņemt.
Pasākuma laikā Klimata un enerģētikas ministrijas, Valsts vides dienesta, Aizkraukles novada pašvaldības un AS “Latvenergo” pārstāvji kopīgā diskusijā uzsvēra progresu vēsturiskā piesārņojuma mazināšanā un vienojās par turpmākajiem soļiem, veicinot ilgtspējīgu un tīru vidi. Diskusijā pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un vides jautājumos Andris Zālītis.
Dabas dāvana – pazemes ūdens resursi
SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne pastāstīja par uzņēmuma darbību un akcentēja valsts lomu ūdens resursu aizsardzībā, pieredzē dalījās biedrības “Daugavas abi krasti” valdes loceklis Jānis Zariņš. Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus uzsvēra, ka mēs sevi varam uzskatīt par vienus no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo Latvijai ir paveicies ar labiem, tīriem, bagātīgiem pazemes ūdens resursiem, un mums no krāna tek tīrs dzeramais ūdens, nevis hlorēts “peldbaseins”. Daudzviet pasaulē ir laba, tīra dzeramā ūdens trūkums. Uzskatāmi ūdens nozīmi savā prezentācijā parādīja biedrības “Aizkraukles rajona partnerība” administratīvā vadītāja Alda Paura: vienu gadu jūnijā skaista, ziedoša, krāsaina bioloģiskā pļava, bet nākamā gada jūnijā tajā pašā vietā redzams izkaltis pļavas lauks.
Prezentē idejas teritorijas sakopšanai
Ministrija marta sākumā Aizkraukles novada jauniešiem organizēja ekspedīciju uz piesārņoto vietu un zīmējumu konkursu. Konferences laikā Aizkraukles novada vidusskolas, Pļaviņu vidusskolas, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas un Aizkraukles Profesionālās vidusskolas ekopadomes dalībnieki prezentēja savas nākotnes idejas teritorijas labiekārtošanai, piemēram, skolēni iesaka ierīkot BMX un slēpošanas trasi, dīķi, kurā ziemā varētu slidot, atpūtas parku, bērnu laukumu ar interesantām spēlēm, suņu pastaigu laukumu ar dažādiem šķēršļiem un citiem elementiem.
Apbalvo uzvarētājus
Konferences noslēgumā tika godināti zīmējumu konkursa “Pazemes ūdeņi – padari neredzamo redzamu!” laureāti. Konkurss guva lielu atsaucību – tika saņemti 127 skolēnu zīmējumi no Aizkraukles novada vidusskolas, Pļaviņu, Jaunjelgavas vidusskolas, Aizkraukles Mākslas skolas, Seces un Daudzeses pamatskolas, bet visvairāk ‒ no Pļaviņu vidusskolas. Daļa darbu bija izstādīti apskatei konferences norises telpās. Savos darbos skolēni radoši atspoguļojuši pazemes ūdeņu nozīmi dzeramā ūdens nodrošināšanā, pārtikas audzēšanā un ražošanā, dabas ekosistēmas uzturēšanā, sabiedrības veselības un labklājības veicināšanā, uzsvēra piesārņojuma negatīvo ietekmi un nepieciešamību aizsargāt šo nozīmīgo dabas resursu.
Zīmējumu konkursā 1.‒4.klases uzvarēja Adrians Kaminskis (Pļaviņu vidusskolas 4. klase), tālākajās vietās ‒ Aizkraukles novada vidusskolas audzēkņi: 2. vieta ‒ Mikam Muceniekam (4. klase), 3. vieta ‒ Darjai Boļšakovai un Dāvim Korotkovam (3. klase). Savukārt 5.‒9. klases grupā visas trīs godalgas ieguva Pļaviņu vidusskolas audzēknes: 1. vietu ‒ Daniela Romanovska (9. klase), 2. vietu ‒ Daniela Šumkova (8. klase) un 3. vietu ‒ Laura Mironova (9. klase).
10.‒12. klases grupā 1. vieta ‒ Keitai Kristiānai Brūniņai, 2. vieta ‒ Vivānai Jaundzemai (abas no Pļaviņu vidusskolas 11. klases) un 3. vieta ‒ Renātei Onužānei (Jaunjelgavas vidusskolas 11. klase).
Ministrijas valsts sekretāres Līgas Kurevskas simpātijas balva ‒ Viktorijai Dudarevai (Pļaviņu vidusskolas 8. klase), savukārt Šveices vēstniecības simpātiju balvu saņēma Alise Zvidriņa (Seces pamatsk. 1. klase), Rojs Mihailovs (Aizkraukles novada vidusskolas 3. klase), Elizabete Stankeviča (Pļaviņu vidusskolas 8. klase), Evita Pujāte (Pļaviņu vidusskolas 7. klase) un Keita Kristiāna Brūniņa (Pļaviņu vidusskolas 11. klase).
Pasākums apliecināja, ka vides aizsardzība var būt radoša, sniedzot iespēju atklāt neredzamo, kas ir klātesošs redzamajā. Šādas iniciatīvas iedvesmo sabiedrību, tai skaitā bērnus un jauniešus izzināt vidi sev apkārt un rūpēties par tās aizsardzību.
Konferences ierakstu iespējams vērot ministrijas profilā youtube.com.