1.aprÄ«lÄ« 95. gadu jubilejÄ atcerÄsimies aktrisi Dinu Kupli. Aktrises bÄrnÄ«ba bijusi skarba, jo 11 gadu vecumÄ nÄcies palikt bez mÄtes aprÅ«pes. Dzimusi RÄ«gÄ, 1930. gada 1. aprÄ«lÄ« skolotÄju Ä£imenÄ, bet bÄrnÄ«bu un skolas gaitas vadÄ«jusi RÅ«jienÄ, jo vecÄki bija rÅ«jienieÅ”i. Jau bÄrnÄ«bÄ, kopÄ ar vecÄkiem, paticis piedalÄ«ties paÅ”darbÄ«bas teÄtra izrÄdÄs, tÄpÄc arÄ« pieÅemts lÄmums ā kļūt par aktrisi.
PÄc toreizÄjÄs Latvijas Valsts Konservatorijas TeÄtra fakultÄtes beigÅ”anas 1955. gadÄ jaunÄ aktrise uzsÄka darbu Dailes teÄtrÄ«, kur nostrÄdÄja lÄ«dz 1978. gadam. D.Kuple darbu turpinÄja Jaunatnes teÄtrÄ«, kur lÄ«dz pat 1990. gadam nospÄlÄjusi daudzas nozÄ«mÄ«gas lomas pie tÄ laika novatoriskajiem režisoriem Ädolfa Å apiro un PÄtera PÄtersona. PÄc Jaunatnes teÄtra reorganizÄcijas 1991. gadÄ atgriezusies Dailes teÄtrÄ«, kur nostrÄdÄjusi lÄ«dz aktÄ«vÄs darbÄ«bas beigÄm 1999. gadÄ.
ViÅas ieguldÄ«jums teÄtrÄ« novÄrtÄts ar vairÄkiem goda nosaukumiem, 1993. gadÄ pieŔķirta Bertas RÅ«mnieces balva, āSpÄlmaÅu naktsā balva par mūža ieguldÄ«jumu 1997. gadÄ, bet 2008. gadÄ par mūža darbu Latvijas teÄtra mÄkslÄ un nopelniem valsts neatkarÄ«bas atjaunoÅ”anÄ mÄksliniecei pieŔķirts Triju ZvaigžÅu ordenis.
Aktrisei veiksmi radoÅ”ajÄ dzÄ«vÄ nesusi satikÅ”anÄs ar Ä«stajiem cilvÄkiem. ViÅa bija dramaturga GunÄra Priedes iemīļota aktrise, kurai viÅÅ” rakstÄ«jis lomas lugÄs āNormunda meiteneā un āVikas pirmÄ balleā, pieŔķirot lugu varonÄm aktrises Ä«paŔības ā dvÄseles bagÄtÄ«bu, romantismu, kas savienots ar asu, analÄ«tisku prÄtu, apÅÄmÄ«bu, noslÄpumainu pievilcÄ«bu un vÄlmi ticÄt labajam. SavukÄrt režisors PÄteris PÄtersons viÅÄ atradis meklÄto ideÄlo aktrisi. IlggadÄjs aktrises partneris Dailes teÄtrÄ« bija Eduards PÄvuls, bet Jaunatnes teÄtrÄ« viÅai bija lieliska partnerÄ«ba ar Uldi PÅ«cÄ«ti.
Dailes teÄtrÄ« nospÄlÄto izcilo lomu vidÅ« minamas: SpÄ«dola RaiÅa lugÄ āUguns un naktsā, Å arlote Å Äna āLetisa un mÄ«laŔķisā, Nastasja Fiļipovna Dostojevska āIdiotsā, KlÄra BelÅ”ere āDzelzs magnolijasā, Orta āPÅ«t vÄjiÅiā, Anita Sondore āNÄc uz manÄm trepÄm spÄlÄties!ā, TerÄze Žana Anuija āMežoneā, Ebija BrÅ«stere āArsÄns un vecÄs mežģīnesā un daudzas citas. Aktrises lomu diapazons ir vÄrienÄ«gs ā no biklÄs, trauslÄs slotu pÄrdevÄjas S.LÄgerlÄvas lugÄ āGesta Berlingsā lÄ«dz grÄfienei NataÅ”ai Rostovai Ä»eva Tolstoja āKarÅ” un miersā Eduarda Smiļģa iestudÄjumÄ.
IntelektuÄlas ievirzes kluso toÅu aktrise ā Dina Kuple arvien meklÄja mÄkslÄ dziļÄkas likumsakarÄ«bas, tÄla rÄ«cÄ«bas un darbÄ«bas loÄ£iku. Ar vÄrÄ«gu pasaules uztveri, milzÄ«gu prasÄ«gumu attiecÄ«bÄ pret sevi un citiem, nopietna, atbildÄ«ga, viÅa tiecÄs pÄc maksimÄla rezultÄta. ViÅas radÄ«tajÄm lomÄm raksturÄ«ga piepildÄ«ta jÅ«tu dzÄ«ve, domas skaidrÄ«ba, dramatiski dziļŔ iekÅ”Äjs pÄrdzÄ«vojums, maksimÄla jÅ«tu un domu koncentrÄtÄ«ba.
Aktrise nospÄlÄjusi spožas lomas arÄ« kino klasikas fondÄ ietilpstoÅ”ajÄs latvieÅ”u filmÄs āNaurisā, āKlÄvs ā MÄrtiÅa dÄlsā, āElpojiet dziļiā un citÄs.
ViÅas pÄdÄjÄ teÄtrÄ« nospÄlÄtÄ loma bija Selma LÄgerlÄva izrÄdÄ āTÄlu meistariā 1999. gadÄ, pÄc kuras aktrise beidza savu mÄksliniecisko darbÄ«bu sevi veltot Ä£imenei ā meitai un mazbÄrniem.
Dina Kuple aizsaukta mūžības ceļos 80 gadu vecumÄ 2010. gada 2. maijÄ un atdusas I Meža kapos, RÄ«gÄ.
Avots: NacionÄlÄ enciklopÄdija, Ŕķirkļa autore Evita Mamaja
