Šodien, 25. martā, pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī Bauskā un citviet Bauskas novadā pulcējās vietējie iedzīvotāji, vēsturnieki, pašvaldības pārstāvji un garīdznieki, lai atcerētos un godinātu 1949. gada deportāciju upurus. Ar klusuma brīdi un muzikālo priekšnesumu pavadībā tika pieminēta viena no tumšākajām lappusēm Latvijas vēsturē.
Vēsturiski 1949. gada 25. marts iezīmējās ar vienu no nežēlīgākajām padomju režīma represijām pret Baltijas tautām – masveida deportācijām uz attāliem Padomju Savienības reģioniem. No Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 cilvēku, tostarp sievietes, bērni un sirmgalvji. Viņiem nācās pamest savas mājas, dodoties pretī neziņai, bada un aukstuma pārbaudījumiem Sibīrijā.
Atklājot piemiņas pasākumu, pasākuma vadītājs Mārtiņš Jātnieks uzsvēra:
”Šī diena mūsu sirdīs ir kā brūce, kas nekad pilnībā neaizdzīs. Tā atgādina par netaisnību, ciešanām un zaudējumiem, kas pārdzīvoti mūsu tautas vēsturē. Klusa sāpe plūst cauri paaudzēm, nesot sevī atmiņas par tiem, kuri tika aizvesti prom no savām mājām, no savas zemes, no savas dzimtenes.”
Pēc Latvijas valsts himnas atskaņošanas sanākušos uzrunāja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, uzsverot vēsturiskās atmiņas saglabāšanas nozīmi un to, cik svarīgi ir nodot šo stāstu nākamajām paaudzēm. Viņš atgādināja, ka šāda atceres pasākuma nozīme ir ne tikai pieminēt izsūtītos, bet arī nostiprināt mūsdienu sabiedrību un veicināt vienotību.
Pasākuma laikā Mārtiņš Jātnieks lasīja fragmentus no deportēto cilvēku atmiņām, tostarp Veltas Skujas dienasgrāmatas, kas atklāj smagos dzīves apstākļus izsūtījumā. Ar emocionāliem muzikāliem priekšnesumiem piemiņas brīdi kuplināja Bauskas Kultūras centra koris “Mežotne”.
Mācītājs Aivars Siliņš aicināja uz klusuma brīdi, lai pieminētu tos, kuri nepārvarēja izsūtījuma grūtības un neatgriezās mājās. Piemiņas brīdis noslēdzās ar Ērika Ešenvalda un Raiņa skaņdarbu “Gaisma aust”, kas simboliski atgādināja par cerību un tautas spēku pat visdrūmākajos laikos.
Savukārt Mārtiņš Jātnieks, noslēdzot pasākumu, izteica spēcinošus vārdus:
”Stiprināsim savas robežas, savus cilvēkus un būsim stipri kā ozoli, sargājot savu tautu un savu Latviju.”
