6. martÄ pasÄkumu cikla āCeļotÄju stÄstiā tikÅ”anÄs reizÄ pie mums bibliotÄkÄ viesojÄs salaspiliete Gunta IndriÄeva, kura klausÄ«tÄjiem uzticÄja savas pÄrdomas, atziÅas par piedzÄ«voto 22 dienu garajÄ pÄrgÄjienÄ autentiskajÄ Dolpo reÄ£ionÄ NepÄlÄ 2024. gada rudenÄ«, Å”oreiz jau treÅ”o reizi Himalajos.
Fiziski prasoÅ”s, ainaviski skaists, neparasti iedvesmojoÅ”s un garÄ«gi piepildoÅ”s pÄrgÄjiens, tÄ vÄrts, lai atdotu resursus, pretÄ« saÅemot daudz vairÄk – pieredzÄto. Nedaudz traki bÅ«t klejotÄjam reÄ£ionÄ, kur nav tÅ«risma industrijas, kuru nav skÄrusi globalizÄcija un modernizÄcija. Salaspilietes piedzÄ«vojums atŔķiras ar to, ka Å”is nebija ceļojums kÄ vÄrotÄjam no malas, bet sajÅ«tu lÄ«menÄ« atklÄjÄs kÄ ceļŔ uz mÄjÄm, uz vietu, kur var justies droÅ”i, silti, gaidÄ«ti, iederÄ«gi, kur vienmÄr gribas atgriezties. CeļŔ raisÄ«jis pÄrdomas par vÄrtÄ«bÄm, devis iespÄju atklÄt ne tikai pasauli, bet arÄ« sevi.
Vakara gaitÄ uzklausÄ«jÄm pieredzes stÄstus, kas aizveda uz noslÄpumainu, neskartu reÄ£ionu starp divÄm lielvarÄm – Indiju un Ķīnu, Ā neskartu vietu, kur daba un cilvÄki dzÄ«vo harmonijÄ, un kur katrs solis atklÄj jaunas dzÄ«ves patiesÄ«bas. Å is ceļojums piedÄvÄja vairÄk nekÄ fiziskus izaicinÄjumus, tas piedÄvÄja dziļÄkas atziÅas par to, kÄ bÅ«t patiesam, sastapt sevi 22 dienu izaicinÄjumÄ, ar kÄjÄm veicot apmÄram 270km garu posmu, sasniedzot pat 5620 mvjl. augstumu ā bauda dvÄselei, laimes sajÅ«ta, ļaujoties dejÄm kalnu virsotnÄs ar pateicÄ«bÄ pilnu sirdi.
Gunta IndriÄeva savÄ atziÅu pilnajÄ stÄstÄ«jumÄ uzsvÄra, cik svarÄ«ga ir mijiedarbÄ«ba ar vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem, kuru vienkÄrŔībÄ un patiesums ceļotÄju iedvesmo un sasilda, sadarboÅ”anÄs ar komandas biedriem, ar kuriem tiek dalÄ«ti ceļa prieki un pÄrbaudÄ«jumi, Ā komandas gara vienotÄ«ba Ā ar vietÄjiem gidiem, esot ceÄ¼Ä kÄ klejotÄjiem nevis tÅ«ristiem, izbaudot viesa statusu nevis patÄrÄtÄja. Katrs gala mÄrÄ·is ir stÄsts par cilvÄkiem, kas tur dzÄ«vo, ko satiekam, ko uzklausÄm un ko sadzirdam. Dabas skaistums un cilvÄku sirsnÄ«ba piepilda, kas vakara stÄstniecei liek aizdomÄties ā ka savas dienas var vÄrtÄt pÄc tÄ, cik mīļu smaidu esam veltÄ«juÅ”i, cik labus vÄrdus no sirds esam Ā veltÄ«juÅ”i citiem un arÄ« sev. MijiedarbÄ«bÄ ar vietÄjiem iedzÄ«votÄjiem, kuriem sveÅ”i ir civilizÄcijas trokÅ”Åi, steiga, kuri prieku rod vienkÄrŔībÄ, dabÄ, vienotÄ«bÄ ar dabu, izdzÄ«vojot prieku kÄ pamatstÄvokli. AtziÅa, kas liek aizdomÄties ā kad esam pilni prieka, dusmÄm nebÅ«s vietas, jo mÄs jau esam pilni.
CeļotÄja kÄ vienu no ieteikumiem pirms doÅ”anÄs tuvÄkÄ vai tÄlÄkÄ ceÄ¼Ä ieteica ļauties, neveidot priekÅ”status, neraisot ne gaidas, ne vilÅ”anÄs, tikai plÅ«smu, ko mums piedÄvÄs ceļŔ. CeļŔ, kuram vienmÄr bÅ«s kÄds uzdevums.
Ā
Salaspils novada bibliotÄka
Foto S.Stikute
Ā
