“Mājās, kuras atjaunotas kompleksi, panākts patēriņa samazinājums par vismaz 50 procentiem, līdz ar to uz pusi samazinājies arī ikmēneša rēķins par apkuri. Vienlaikus pēc kompleksas atjaunošanas ēkā samazinās avārijas riski un uzturēšanas izmaksas, tā iegūst modernu izskatu, pieaug dzīvokļa īpašuma vērtība. Redzot šos ieguvumus, dzīvokļu īpašnieki domā par to, kā vēl efektīvāk veikt renovāciju, un jaunā programma šīs iespējas piedāvā un atbalsta,” vērtē JNĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts.
Ventilējamo fasādi izskata kā izdevīgu risinājumu
“Līdz šim māju renovācijā iedzīvotāji deva priekšroku apmestajām fasādēm, kas ir tradicionāla un izmaksās lētāka izvēle, bet šobrīd jau sešas mājas ir izteikušas vēlmi izskatīt ventilējamās fasādes risinājumu. Šis siltināšanas veids ir relatīvi dārgāks, taču efektīvāks – siltumietaupījums ir lielāks, fasāde ir izturīgāka un ar ilgāku kalpošanas laiku. Jaunajā programmā šādai tehnoloģijai ir paredzēts papildu piecu procentu finansējums jeb kapitāla atlaide 45 procentu apmērā, kas daļēji kompensē izmaksu pieaugumu. Faktiski tā ir iespēja iegūt efektīvāku risinājumu nepārmaksājot,” skaidro O.Kukuts, piebilstot, ka ventilējamās fasādes palīdz regulēt temperatūru ēkā, samazinot siltuma zudumus ziemā un pārkaršanas riskus vasarā, kā arī novērš mitruma uzkrāšanos siltumizolācijā.
Pilotprojektā izmantos koka konstrukciju siltināšanas paneļu risinājumu
Maksimālā kapitāla atlaide 50 procentu apmērā tiks piešķirta, ja projektā tiks izmantoti rūpnieciski ražoti koka konstrukciju siltināšanas paneļi, un šo jauno pieeju pilotprojektā plāno realizēt viens no Jelgavas daudzdzīvokļu namiem. “Šis siltināšanas risinājums ir plaši izmantots Igaunijā un Vācijā, taču Latvijā vēl tikai attīstās kā perspektīva tehnoloģija. Pie mums tradicionāli siltumizolācija tiek montēta uz vietas objektā un to ietekmē laikapstākļi – saule, vējš, lietus –, no kuriem atkarīgs darba izpildes ātrums un kvalitāte. Savukārt koka konstrukciju siltināšanas paneļi tiek ražoti rūpnieciskā vidē un pēc konkrētas mājas digitālajiem mēriem. Tādējādi ražošanas procesu neietekmē blakusfaktori un gatavā produkta montāža notiek neskaitāmas reizes ātrāk, ļaujot samazināt laiku, kurā māja atrodas būvniecības procesā, sastatnēs. Tiesa, tehnoloģiju izmaksas ir par aptuveni 30 procentiem dārgākas, taču risinājums ir efektīvāks, uzstādīšana ir ātrāka, turklāt tādā veidā mēs atbalstām vietējos ražotājus,” ieguvumus raksturo O.Kukuts.
