Sestdien, 29. martā, uz moderētu dialogu Bauskas Kultūras centrā pulcējās esošie un topošie Bauskas novada iedzīvotāju konsultatīvo padomju pārstāvji, kā arī pašvaldības darbinieki.
Bauskas novadā iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm (IKP) apritējis pirmais darbības gads. Ir uzkrāta gan zināma pieredze, gan jautājumi, no kuriem daļa jau atbildēti, bet uz dažiem vēl jāturpina meklēt atbildes. Tāpēc šāds pasākums ir ļoti noderīgs, atzina pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
“Ar katru iedzīvotāju padomi, ar kuru tiekamies, runājam par ļoti konkrētām lietām, par faktiskām situācijām. Ne vienmēr nonākam pie kopīga slēdziena, tad jāanalizē: kāpēc reizēm mums neizdodas, bet reizēm nonākam pie vienota viedokļa. Tas nozīmē, ka ir jāmācās abām pusēm.’’ Pašvaldības vadītājs pauda cerību, ka šis pasākums būs iedvesmas avots labai tālākai sadarbībai.
“Sadarbības tilta’’ moderatore – Sabiedriskās politikas centra “Providus’’ vadošā pētniece Līga Stafecka – pastāstīja, kuri galvenie nosacījumi regulē iedzīvotāju konsultatīvo padomju darbību. Speciāliste atgādināja, ka noteikumi Pašvaldību likumā iestrādāti pēc bijušā Valsts prezidenta Egila Levita uzstājīgas prasības, lai pēc administratīvi teritoriālās reformas mazinātu centralizācijas efektu un aktivizētu vietējās kopienas.
Pretēji stereotipam, ka aktīvākie cilvēki dzīvo pilsētās, pieredze liecina par labu lauku teritorijām, kur iedzīvotāji aktīvāk iesaistās sava pagasta un ciema dzīves veidošanā. Taču lokālpatriotismu būtiski ietekmē tas, ka lielā novadā ir grūtāk salāgot visas vajadzības;
iestājoties par savu kopienu, ir jārespektē arī citu teritoriju intereses un vajadzības.
Lielā daļā sabiedrības joprojām nav izpratnes, kas īsti ir iedzīvotāju konsultatīvās padomes. Tās nav ne pašvaldības struktūrvienības, ne nevalstiskās organizācijas, bet gan ‘’saistviela’’ starp sabiedrību un pašvaldību. Tās ir sabiedrības acis un ausis, vietējo iedzīvotāju balss, kas aktivizē līdzcilvēkus.
Dalība IKP ir brīvprātīga, par to nemaksā. Turklāt jāņem vērā, ka IKP darbība ir konsultatīva, padome nepieņem gala lēmumus. Bieži ir dzirdēti apsvērumi, ka arī IKP locekļiem vajadzētu noteikt atlīdzību par darbu, tāpat kā pašvaldības deputātiem. Pasākuma moderatore uzsvēra, ka deputātiem ir lielākas pilnvaras un viņi kā amatpersonas par saviem lēmumiem atbild likuma priekšā. Savukārt, ja prasa atalgojumu IKP locekļiem, tad uz viņiem jāattiecina arī lielākas atbildības sviras.
Izklāstot savu ilggadējo pieredzi sabiedrības līdzdalības jautājumos un stāstījumu ilustrējot ar piemēriem no sava dzimtā Rēzeknes novada IKP darba prakses, Līga Stafecka aicināja visus uz cieņpilnu sadarbību. Nav vajadzīgs stingrs likuma rāmis, lai sadarbība veidotos cilvēciskā kontaktā. Pašvaldībai ir jāstrādā iedzīvotāju labākajās interesēs. Savukārt sabiedrībai jābūt līdzatbildīgai par savu dzīvi.
Iesaka izmantot vismaz divas lomas
Iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm ir vairākas lomas. Tās ir vietējās kopienas motors un interešu aizstāvis, vēstnesis, pašvaldības uzraugs un sadarbības partneris. “Mums ir daudz dīvāna ekspertu, bet vajag arī aktīvus darītājus. Nav labi, ja iedzīvotāju padome ir tikai pasīvs vēstnesis vai tikai pārāk aktīvs kritizētājs. Veiksmīgāka būs tāda iedzīvotāju padomes darbība, kurā apvienotas vismaz divas no minētajām lomām,’’ skaidroja “Providus’’ speciāliste.
Par to, kā līdz šim veicies pērn izveidotajām Bauskas novada iedzīvotāju padomēm, pastāstīja Alise Kalniņa no Īslīces pagasta IKP, Uģis Zāģers no Iecavas pagasta IKP un Māris Leitlants no Rundāles pagasta IKP. Līdzās visu trīs IKP veiksmes stāstiem izskanēja arī vilšanās par līdzekļu trūkumu, nepietiekami efektīvu sadarbību ar pašvaldību un nespēju īsā termiņā panākt iedzīvotājiem vēlamos risinājumus. Īslīcē tas rezultējies ar vairākiem atteikumiem no dalības padomē. Arī Iecavas pagastā un Rundālē ir bijuši izaicinājumi kopsaucēja atrašanai ar pašvaldību, taču abas padomes apliecināja, ka plinti krūmos nemetīs un turpinās iesākto.
Meklēt risinājumu un pieņemt lēmumu – tas objektīvi ir grūts process. Bieži vien iedzīvotāji paši nespēj vienoties par kādu risinājumu, atzina Līga Stafecka. Tāpēc ir tik svarīgi nākt kopā abām pusēm – iedzīvotājiem un pašvaldībai. Un nepietiek, ka jautājumi tiek izskatīti tikai izpildvaras (apvienību pārvalžu, pagasta nodaļu, administrācijas līmenī); arī deputātiem jāseko līdzi un jāiedziļinās IKP izteiktajās vēlmēs un vajadzībās.
“Sadarības tilta’’ dalībnieki izvirzīja svarīgākos tematiskos blokus, par kuriem diskutēja grupās, un pēc tam ar secinājumiem iepazīstināja arī pārējo auditoriju.
- IKP pilnvaras
Savlaicīgi izskatīt budžeta projektus un jēgpilni piedalīties novada attīstības plānošanā. Iepazīties ar plāniem par investīciju projektiem, infrastruktūras, ielu, ceļu uzlabošanu, izglītības iestāžu reorganizāciju, ražošanas uzņēmumu izveidi un to ietekmi uz apkārtējo vidi, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un kultūras jomas budžetu. Sniegt priekšlikumus par prioritārajiem attīstības projektiem.
- Komunikācija starp IKP un pašvaldību
Jābūt abpusējai ieinteresētībai un atvērtībai. Nepieciešama plašāka skaidrojošā informācija, kā izmantot jau esošos resursus, dažādas komisijas, padomes, pie kuriem speciālistiem vērsties konkrētu problēmsituāciju risināšanai.
- Kā aktivizēt iedzīvotājus?
Jārāda IKP darbībā sasniegtie mazie mērķi, tādējādi apstiprinot, ka IKP darbība ir lietderīga.
Jāorganizēt tematiskas tikšanās.
Jāizvirza konkrētām mērķgrupām (piem., ģimenes ar bērniem, seniori) interesanti jautājumi.
- Ko darīt, lai IKP būtu stipras un nesairtu?
Stiprināt sevi no iekšienes. Jo paši būs saliedētāki, jo padomes būs stiprākas kā institūcijas.
Ir svarīgi iedzīvotāju padomēm savstarpēji tikties. Šajā pasākumā iedvesmoja tie, kuri dalījās savā pieredzē. Organizēt saliedēšanas pasākumu – ar sportošanu, balli. Vērtīgi ir kopīgi izglītojošie pasākumi. No pašiem jānāk ierosmēm, kādus pasākumus vēlas, jāizsaka savi ierosinājumi, savas vajadzības.
Šogad oktobrī turpināsim iesākto praksi kopīga izglītojoša pieredzes apmaiņas pasākuma organizēšanai iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm un pašvaldības pārstāvjiem. Lai rudens pasākums atbilstu reālajām vajadzībām, ir būtiski saprast un vienoties par pasākuma tematiku, diskutējamiem jautājumiem savstarpējās sadarbības stiprināšanai.
Lai veicinātu pašu iedzīvotāju padomju tīklošanos un pieredzes apmaiņu, tiks izveidota kopīga Whatsapp grupa visām IKP.
Līga Stafecka aicināja nenovērtēt par zemu paveikto un noturēt tās padomes, kuras jau izveidojušās. Ik pa laikam tikšanās šādās sanāksmēs dod jaunu enerģiju turpmākajai darbībai.
Pateicamies visiem aktīvajiem iedzīvotāju pārstāvjiem, kuri veltīja savu brīvo laiku kopīgai sarunai ar pašvaldību! Pasākumā piedalījās pārstāvji no Ceraukstes, Codes, Gailīšu, Iecavas pagasta, Iecavas pilsētas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Valles, Vecsaules pagasta IKP, kā arī topošās Bauskas pilsētas IKP.
