2005. gada 4. aprīlī Kuldīgā notika Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā pašvaldību vadītāji un viņu vietnieki tika informēti par iespējām piedalīties Kultūras ministrijas izsludinātajā projektu atlasē kultūras mantojuma jomā, diskutēja ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem par uzņēmējdarbības vides attīstību Kurzemē un kopā ar domnīcas “LaSER” ekspertiem analizēja Latvijas reģionālās attīstības nākotnes scenārijus.
Sēdes sākumā klātesošie tika informēti par iespēju piedalīties ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada 5.1.1.6. pasākumā “Kultūras mantojuma saglabāšana un jaunu pakalpojumu attīstība”. Atlase izsludināta 2025. gada 10. martā, un projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 10. jūnijam. Projektus var iesniegt pašvaldības, to iestādes un kapitālsabiedrības, kuru rīcībā ir kultūras mantojuma objekts. Kopējais pieejamais finansējums ir 8,7 miljoni eiro, no kuriem Kurzemes reģionam paredzēti 1,85 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Turpinājumā notika neformālas sarunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes un Kurzemes nodaļas pārstāvjiem, un domnīcas “LaSER” eksperti iepazīstināja padomi ar reģionālās reformas pētījumu. Ar ieskatu pētījumā klātesošos iepazīstināja Latvijas Universitātes profesors, domnīcas “LaSER” valdes priekšsēdētājs un doktorantūras programmas direktors Daunis Auers. Profesors Auers prezentēja četrus iespējamos Latvijas attīstības scenārijus – “Baltijas tīģeris”, “Ziemeļvalstu Latvija”, “gurdenā Latvija” un “vientuļā Latvija”. Tie raksturo dažādus iespējamos valsts attīstības ceļus atkarībā no ekonomiskās izaugsmes, valsts pārvaldības kvalitātes un sadarbības intensitātes ar Eiropas Savienību un NATO. Pētījumā aplūkoti arī daži no svarīgākajiem reģionu attīstības jautājumiem – tostarp ieņēmumu struktūra, privātā finansējuma piesaiste, pašvaldību pārvaldības modeļi un līdzsvars starp pilsētu un lauku teritorijām. Kā viens no būtiskākajiem novērojumiem tika minēts, ka iedzīvotāju sadalījums Latvijā ir līdzīgs Ziemeļeiropas valstīm, taču šī līdzība netiek pilnvērtīgi ņemta vērā reģionālajā plānošanā un investīciju sadalē.
Diskusijā ar “LaSER” domnīcas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjiem gan pašvaldību vadītāji, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji atzina, ka pārmērīgs normatīvais regulējums ir viens no faktoriem, kas Latvijā veicina birokrātisko slogu. Tas ietekmē gan pašvaldību darbības efektivitāti, gan uzņēmējdarbības izaugsmi reģionos. Tika norādīts, ka daudzos gadījumos pietiktu ar skaidru regulējumu likumu līmenī, atsakoties no nevajadzīgiem papildu noteikumiem un procedūrām. Šāda pieeja palīdzētu vienkāršot prasības, samazināt administratīvo slogu un ļautu efektīvāk izmantot pašvaldību un uzņēmēju rīcībā esošos resursus.
- gada 4. aprīļa sēdes darba kārtība un ar to saistītie dokumenti pieejami Kurzemes plānošanas reģiona tīmekļvietnē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.
Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Papildu informācijai:
Laura Homka,
Kurzemes plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciāliste
e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv
