Lielajā Piektdienā, 18. aprīlī, plkst. 16.00 koncertzālē “Latvija” koncertā “Stabat Mater” skanēs izcili sakrālās mūzikas darbi, kas tapuši dažādos laikos – Antonio Vivaldi “Stabat Mater”, Ļeras Auerbahas “Sogno di Stabat Mater” un Morisa Diruflē “Rekviēms”.
Lielās Piektdienas koncertā uzstāsies Ventspils kamerorķestris, jauktais koris “Ventspils”, Ilona Bagele (mecosoprāns), Laura Grecka (mecosoprāns), Ance Lipste (alts), Rinalds Kandalincevs (baritons), Aigars Reinis (ērģeles), Edgars Vaivods (vibrofons) un Konstantīns Paturskis (vijole). Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aigars Meri, bet to vadīs Liene Jakovļeva.
Lielās Piektdienas koncertu ievadīs Antonio Vivaldi “Stabat Mater”, kura pamatā ir 13. gadsimta latīņu himna Jaunavai Marijai. Skaņdarbu Vivaldi pasūtīja Brešas Santa Maria della Pace baznīca, lai tas tiktu atskaņots 1712. gada Lielās nedēļas svinību laikā. Vivaldi izvēlējās iestudēt tikai pirmos desmit “Stabat Mater” himnas pantus, tomēr neskatoties uz to, darbs šķiet pabeigts, noslēdzoties ar aizkustinošu “Āmen”, kas piešķir noslēguma sajūtu. Atšķirībā no Vivaldi koncertiem raksturīgās enerģiskās vijoles un spēcīgās skaņas, “Stabat Mater” ir rāms un atturīgs. Mūsdienu mūzikas eksperti norādījuši, ka tajā “nav nekā no gaisīgā venēciešu rakstura”, atmosfēra ir “maiga, bet gandrīz klaustrofobiski introverta,” kas atbilst darba tematam. Lai gan šodien šis skaņdarbs tiek uzskatīts par vienu no izjustākajām un spēcīgākajām “Stabat Mater” interpretācijām, tas ilgus gadus bija nolemts aizmirstībai, līdz 1939. gadā to atrada un par atskaņošanu Siennas mūzikas nedēļā parūpējās spāņu komponists Alfredo Kasella.
Franču komponista Morisa Diruflē “Rekviēms” Lielās Piektdienas koncertā izskanēs versijā, kādā Latvijā nekad agrāk nav skanējusi. 1941. gada maijā Diruflē saņēma pasūtījumu komponēt simfonisko poēmu, taču ierastā nepārliecinātībā un gandrīz paralizējošais perfekcionisms ļoti ietekmēja progresu. Galu galā ideja par simfonisko poēmu tika atmesta un viņš pievērsās “Rekviēma” sacerēšanai, veltot to sava tēva piemiņai un kas tika pabeigts 1947. gadā. Šajā rekviēmā nav nekā traģiska, jo iedvesmojoties no Mocarta, komponists uzrunā cilvēkus vienkāršā, cilvēciskā valodā – klusi, bet nozīmīgi. Skaņdarbam pastāv trīs redakcijas, bet koncertzālē “Latvija” tā tiks atskaņota kopā ar ērģelēm. “Izcilā Parīzes Sv. Klotiles baznīcas ērģelnieka un komponista Morisa Diriflē “Rekviēms” ir viens slavenākajiem šī skaņraža skaņdarbiem. Virtuozā ērģeļu partija un kora izdziedātās, gregorisko dziedājumu iedvesmotās melodijas ieved klausītāju daudzveidīgās un krāšņās noskaņās. Lai gan šajā rekviēmā atrodamas arī dramatiskas vietas, tās nekad nerada traģiskas noskaņas, bet gan liek klausītājam ieklausīties skaista melodisma un cerību pilnā mūzikā. To apliecina arī pēdējā daļa “In Paradisum” – Lai eņģeļi ieved jūs Paradīzē!” stāsta ērģelnieks Aigars Reinis.
Jaunākais no trim skaņdarbiem ir Ļeras Auerbahas “Sogno di Stabat Mater”, kas tika komponēts pēc izcilā vijolnieka un kamerorķestra “Kremerata Baltica” vadītāja Gidona Krēmera lūguma. Pirmatskaņojumu tas piedzīvoja 2009. gadā. Komponiste neslēpj – šis darbs bija eksperiments. “No vienas puses, mērķis bija pārrakstīt izvēlētos Pergolēzī slavenā šedevra fragmentus par koncertu grosso vijolei, altam un kamerorķestrim, vienlaikus saglabājot uzticību oriģinālā darba garam. No otras puses, es cerēju izveidot dialogu, skatījumu no mūsu laika uz to pašu tēmu. Dialogs var notikt dažādos līmeņos. Vai tas ir dialogs starp māti un bērnu, sākumu un beigām, mūziķi un klausītāju, solistiem un ansambli, vientulību un sapratni? Varbūt, galu galā, nav tik liela atšķirība starp vokālo un tīri instrumentālo, svēto valodu un sarunvalodu, monologu un dialogu, realitāti un sapni? Jebkura lūgšana ir dialogs, pat ja adresāts, šķiet, nav klātesošs,”spriež Ļera Auerbaha.
Koncertu organizē SIA “Kurzemes filharmonija” ar Ventspils valstspilsētas pašvaldības atbalstu. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Latvija” kasē, kā arī visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un internetā bilesuparadize.lv.
