10. aprīlī 15 Zemgales plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Šauļu (Lietuva) Koordinācijas centru. Dalībnieki atzina, ka šāda pieredzes apmaiņa ir būtiska ne tikai jaunu ideju un tehnoloģisku risinājumu ieviešanai, bet arī pārrobežu sadarbības stiprināšanai.
Šauļu pašvaldības Koordinācijas centrs ir dienests, kas darbojas 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, nodrošinot efektīvu pilsētas pārvaldību un iedzīvotāju drošību. Centrs pieņem iedzīvotāju zvanus, risina ikdienas jautājumus, uzrauga videonovērošanas sistēmas un pašvaldības teritorijas infrastruktūru. Šāda centra izveide ļauj operatīvi reaģēt uz dažādām situācijām, vienlaikus uzlabojot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un pilsētvides drošību.
Līdzīgs centrs ir izveidots arī Dobeles novada pašvaldībā, pārņemot Šauļu pieredzi ar mērķi efektīvāk risināt iedzīvotāju problēmas un attīstīt videonovērošanas tīklu. Jāatgādina, ka Dobeli un Šauļus vieno arī iepriekš kopīgi īstenots projekts, kura rezultātā tika izveidots koordinācijas centrs.
Šī vizīte kalpoja kā atkalsatikšanās, kuras laikā Dobeles novada pašvaldības pārstāvji varēja novērtēt progresu, ko Šauļi pēdējo gadu laikā sasnieguši. “Tikšanās laikā notika vērtīga pieredzes apmaiņa vairākās jomās – civilajā aizsardzībā, sabiedriskajā drošībā, kā arī informācijas tehnoloģiju attīstībā,” norāda Dobeles novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Fecers.
Dalībnieki iepazinās ar Šauļu pilsētā izmantoto aprīkojumu, tostarp modernām kameru tehnoloģijām, un pārrunāja šobrīd izmantoto risinājumu efektivitāti. Tāpat tika apspriesti
nākotnes attīstības virzieni un iespējamie sadarbības projekti, kas varētu veicināt abu pašvaldību drošības infrastruktūras uzlabošanu.
“Šāda veida tikšanās apliecina savstarpējās sadarbības nozīmi, veicinot ne tikai pieredzes apmaiņu, bet arī jaunu ideju un iniciatīvu rašanos, kas ilgtermiņā var sniegt būtisku ieguldījumu gan Dobeles, gan Šauļu attīstībā,” uzsver J. Fecers.
Dobeles kolēģa viedoklim piekrīt arī Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa. Viņas vadītais centrs ikdienā operatīvi risina pilsētvidē konstatētās infrastruktūras problēmas, tāpēc līdzīga centra apmeklējums bijis īpaši vērtīgs. “Pieredzes apmaiņa ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem attīstībai un efektīvu risinājumu ieviešanai arī Latvijā. Šādas vizītes sniedz iespēju paplašināt redzesloku un ieraudzīt, kā konkrētus izaicinājumus risina mūsu kaimiņi,” norāda I. Āboliņa.
Viņa uzsver ciešas sadarbības nozīmi: “Strādājot kopā, daloties pieredzē un zināšanās, iespējams sasniegt ievērojami kvalitatīvākus rezultātus. Lietuvas kolēģi bieži vien spējuši virzīties uz priekšu straujāk, pateicoties vienkāršākai un radošākai pieejai gan likumdošanā, gan tehnoloģiju ieviešanā. Tas ir vērtīgi arī mums – iegūstam iespēju pārņemt viņu pieredzi, kā arī labāk izprast tiesiskā regulējuma ietekmi uz inovatīviem projektiem.”
Noslēgumā Ilze Āboliņa atzīmē, ka šādi braucieni vienlaikus kalpo arī kā platforma Latvijas pieredzes nodošanai partneriem. Tādējādi tiek veidots abpusējas sadarbības modelis, kas rada jaunas idejas un efektīvus risinājumus – īpaši būtiskus civilās aizsardzības, drošības un ikdienas pašvaldību darba uzlabošanai.
Pasākuma otrajā daļā dalībnieki apmeklēja divas patvertnes ārkārtas gadījumiem, apliecinot, ka arī Lietuva aktīvi sakārto patvertņu sistēmu, ieguldot gan finanšu, gan cilvēkresursus. Viena no tām – ugunsdzēsēju depo – demonstrēja tehnisko aprīkojumu, tostarp ģeneratorus, gultas un smilšu maisus. Lielāko pārsteigumu sagādāja neplānotais apmeklējums Šauļu ģimnāzijā, kur skolas pagrabstāvs kalpo gan kā patvertne, gan kā moderni labiekārtota telpa skolēnu radošajām aktivitātēm. Tā ir pieejama ikdienā, netraucēti izmantojama, un, galvenais – skolēni to uztver kā drošu, ierastu vidi. Šādi risinājumi vienlaikus veicina radošumu un stiprina praktiskas zināšanas par rīcību krīzes situācijās, skaidro Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītāja Sandra Kauranena.
Apmācības realizētas projektā “Nr. 3.1.1.2.i.0/1/22/I/VARAM/001, “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” un tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) programmas ietvaros. Projekta finansējums: 3 025 000.00 EUR, tai skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 2 500 000.00 EUR apmērā un valsts budžeta līdzekļi 525 000.00 EUR. Projekta īstenošanas laiks – 13.06.2023. – 30.06.2026. Ar projekta aprakstu iespējams iepazīties: www.zemgale.lv
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
