Rāznas ezerā kormorānu Phalacrocorax carbo jeb jūraskraukļu dēļ bojā iet dabas vērtības, bet ezera piekrastē esošo māju iedzīvotāji regulāri sūdzas par putnu radīto troksni. Lai mazinātu dabas daudzveidībai un zivsaimniecībai nodarīto kaitējumu, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) izsniegusi atļauju 100 dzīvu īpatņu un olu ieguvei.
Kormorānu letāla atbiedēšana pieļaujama ar īpašu pārvaldes atļauju izņēmuma gadījumos. Šoreiz atļauja izsniegta, lai aizsargātu Rāznas ezera teritorijas faunu un floru. Neveicot šīs darbības šajā pavasarī un gada otrajā pusē, nav iespējams saglabāt ilgtermiņā Rāznas ezera dabas vērtības.
Pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs: “Kormorāni ilgstoši ligzdo uz Rāznas ezera salām. Sākotnēji tie apdzīvoja Ezīti, vēlāk pārcēlās uz citām salām. Diemžēl vietās, kur šie putni ligzdo lielā skaitā, putnu izkārnījumi stipri ietekmē kokus un zemsedzi, tādēļ salas šobrīd ir bēdīgā stāvoklī. Rāznā tāpat kā citur Eiropā visvairāk kormorānu ietekmi izjūt zvejnieki, tāpēc viņi aktīvāk iesaistās un meklē iespējas samazināt sugas īpatņu skaitu”.
Atļauja paredz īpatņu ieguvi Rāznas ezerā, ievērojot Medību noteikumu prasības, un indivīdu traucēšanu, arī ligzdu un olu ieguvi. Nepieciešams ievērot piesardzības principu, un gadījumā, ja tiek pamanīta citu īpaši aizsargājamo putnu sugu klātbūtne, jāpārtrauc kormorānu ieguve un traucēšana. Gada beigās atļaujas saņēmējiem jāsniedz informācija par iegūto īpatņu, ligzdu un olu skaitu.
Kormorāns ir pelikānveidīgs putns. Tā ķermenis ir 72-102 cm garš, 1,5-5,3 kg smags. Kormorāniem raksturīgs dzeltens plankums pazodē, salīdzinoši gara aste un riesta laikā arī balti laukumi uz augšstilbiem. No zariem un ūdensaugiem vīto ligzdu tie veido uz kokiem vai klintīm ezeru, jūru vai upju krastos, bet barojas jūrā, upēs, grīvās un nesmādē arī saldūdeņos mītošās sugas. Pieaugušais putns dienā apēd vismaz 400-600 g zivju. Uzturoties kādā vietā ilglaicīgi un lielā skaitā, kormorāni izēd tuvumā esošās ūdenstilpes zivis. Barības meklējumos, putni spēj ienirt dziļi ūdenī pat uz 30 sekundēm, un atšķirībā no vairuma putnu spēj grozīt acis medījuma izsekošanas laikā.
Vēsturiski kormorāns ir Latvijas faunas pārstāvis, kas līdzīgi kā citur Eiropā senāk ticis iznīcināts. Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām kormorāns Latvijas teritorijā bija reti sastopams, taču no tā laika skaits strauji pieaudzis un šobrīd pārsniedz 3 000 indivīdus. Tie ir izveidojuši vismaz 20 ligzdošanas kolonijas lielajos ezeros, tostarp lielajos piekrastes un citos ezeros, kā arī šo ezeru apkārtnē.
Kormorānu populācijas Latvijā, Eiropā kopumā šobrīd ir stabilas un tām nedraud izzušana. Latvijā kormorāniem ir stabila populācija īstermiņā, savukārt ilgtermiņa populācijas tendence ir pieaugoša. Tādēļ, lai aizsargātu faunu un floru, kormorānu ieguve un traucēšana ir pieļaujama.
