Vairāk kā desmit gadus ik pavasari Auces pilsētas Kultūras namā tiek organizēta Medību trofeju izstāde, kas kļuvusi par tradīciju mednieku kolektīviem, kas medī Auces un tās apkārtnes teritorijā un ir noslēguši līgumu par medījamo limitēto dzīvnieku aprūpes un medību organizēšanu.
Šogad vērtēšanai tika nodotas vairāk kā 100 dažādu trofeju vienību, ko vērtēja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs un Latvijas Medību trofeju vērtēšanas galvenais starptautiskais eksperts Jānis Baumanis kopā ar savu pieredzējušo ekspertu komandu.
Arī šogad visvairāk vērtēšanai tika nodotas staltbriežu ragu trofejas – 56 , no kurām zelta godalgai saskaņā ar medību trofeju vērtēšanas CIC metodiku atbilda 4 trofejas, sudrabam – 13 un bronzas godalgai – 26 trofejas. Lai arī iepriekšējos gados trofeju daudzveidība ir bijusi lielāka, arī šogad vērtēšanai tika nodotas citu savvaļas medījamo dzīvnieku trofejas, piemēram, vilka – 4 trofejas, bebru – 6 trofejas, stirnāžu ragi – 17 un 5 mežakuiļu ilkņu trofejas.
Ar staltbriežu ragu visaugstvērtīgākajām trofejām, kam piešķirta zelta kaluma vērtība, šogad var lepoties Raimonds Briņķis (trofejas vērtējums – 226,24 CIC punkti), Andris Melderis (trofejas vērtējums – 221,04 CIC punkti atrastai trofejai), Kristaps Didže (trofejas vērtējums – 214.68 CIC punkti) un Ernests Vingris (214,41 CIC punkti).
No 13 staltbriežu ragiem, kas novērtēti ar sudraba medaļām, pāri 200 CIC punktu slieksnim tikušas septiņas trofejas, kas nu ir mednieka Alda Lerha trofeju klāstā, vērtējums – 208,03 CIC punkti, Jāņa Markuļa trofeju kolekcijā ar 206,88 CIC punktiem, Mārtiņa Grābēna trofeju klāstā ar iegūtiem 204,17 CIC punktiem. Ar 203,92 CIC punktiem novērtēta Mareka Graudiņa, 203,74 CIC punktiem – Anda Vikmaņa, 203,07 CIC punktiem – Aivja Kononova un 201,05 CIC punktiem Ivo Vereskuna nomedītā staltbrieža ragu trofeja sudraba kaluma vērtībā.
“Šajā medību trofeju vērtēšanas reizē es tiešām esmu gandarīts, ka ir vairāk pareizi nomedītu staltbriežu buļļu, tai skaitā tie ir sasnieguši atbilstošu mērķa vecumu, ļaujot tiem izaugt. Medaļoto trofeju kvalitāte ir uzlabojusies, kas liecina, ka mednieku zināšanas un pieredze pieaug, tāpēc spēj labāk izvērtēt potenciāli iegūstamo trofeju. Medaļu neieguvušo trofeju, tai skaitā nepareizi nomedīto trofeju, un bronzas trofeju iemesli, protams, varētu būt dažādi, lai to objektīvi izvērtētu un nonāktu pie kopīga risinājuma, noteikti būtu lietderīgi koplīguma dalībniekiem pašiem sēsties pie sarunu galda. Saprotams, ka mednieki arvien vairāk izjūt spiedienu no lauksaimniekiem, taču efektīvi un pārdomāti īstenojot medību procesu, to var izdarīt, saglabājot staltbriežu populāciju, vienlaikus ievērojot lauksaimnieku intereses. Medību saimniecībā nekas nav konstants, medniekiem vienkārši jāspēj pielāgoties – domāt un medīt gudrāk,” atzīst Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs un Latvijas Medību trofeju vērtēšanas galvenais starptautiskais eksperts Jānis Baumanis, “ņemot vērā ilggadēji veiksmīgo sadarbību, esmu gatavs drīzumā tikties ar šī koplīguma medniekiem semināra formātā, lai izrunātu interesējošos jautājumus, kā arī lai dalītos ar ieteikumiem efektīvas medību saimniecības attīstības turpināšanai ilgtermiņā, izvērtējot šī un iepriekšējo gadu medību trofeju klāstu.”
No 17 atvestajām stirnāžu ragu trofejām 3 tika novērtētas ar augstvērtīgāko – zelta kaluma vērtību, 4 tika novērtētas ar sudraba godalgu un 6 novērtētas ar bronzas kalumam atbilstošu vērtējumu. Par augstvērtīgāko stirnāža ragu trofeju ar piešķirtajiem 147,83 CIC punktiem atzīta Ulda Berga nomedītā, savukārt ar 143,2 CIC punktiem novērtēta Andreja Pastara un 141,35 CIC punktiem – Edgara Ķipša stirnāža iegūtā ragu trofeja.
Egils Bušs savu medību trofeju kolekciju var papildināt ar divām bebra galvaskausa medību trofejām, kas novērtētas ar 26,79 un 26,6 CIC punktiem, kas atbilst zelta godalgai. Ar 26,17 CIC punktiem zelta vērtējumu ieguvusi arī Kaspara Kaufmaņa bebra galvaskausa trofeja. Sudraba punktu vērtējumu – 25,7 ieguva Egila Buša, savukārt bronzas punktu līmenis piešķirts Renāra Grimberga (25,45 CIC punkti) un Rainera Laimiņa (25,1 CIC punkti) bebra trofejām.
No vairākām atvestajām meža kuiļu ilkņu trofejām šoreiz zelta vērtējuma CIC punktus nesasniedza neviena trofeja, savukārt sudraba kaluma medaļai pietika Arņa Suščenko nomedītās meža kuiļa ilkņu trofejas novērtējums 118,02 CIC punktu apjomā. Ar blīvu CIC punktu skaitu novērtētas Gata Veilanda (114,84 CIC punkti), Eduarda Roberta Graudiņa (113,03 CIC punkti) un Toma Meimaņa (101,01 CIC punkti) bronzas vērtības meža kuiļa ilkņu trofejas.
Lai arī vilku blīvums Zemgalē nav liels, turklāt, kā skaidro J.Baumanis, visbiežāk tiek nomedīti gados jauni vilki šajā reģionā, uz medību trofeju vērtēšanu tika atvestas arī vairākas nomedīto vilku trofejas, no kurām visaugstvērtīgākā vilka galvaskausa zelta trofeja ir Arņa Suščenko īpašumā (novērtēta ar 43,35 CIC punktiem), pie vilka zelta trofejas izdevies tikt arī medniekam Aldim Lerham, saņemot trofejas novērtējumu 42,4 CIC punktu apmērā, abiem medniekiem šī ir pirmā vilka trofeja, turklāt atzīta zelta kaluma vērtībā. Pirmo vilka trofeju nomedījis arī Valts Vingris, tā novērtēta ar 41,3 CIC punktiem.
“Šī ir kļuvusi par īpašu tradīciju, kad ik pavasari 13 medību kolektīvi noslēgtā līguma ietvaros atrādām viens otram un pārējai sabiedrībai, kā veicies iepriekšējā medību sezonā. Šis noslēgtais līgums ir apjomīgākais iesaistīto dalībnieku skaita ziņā Latvijā, kas sevī ietver būtiskus noteikumus selektīvu medību principu nodrošināšanai, ar iespēju medīt 56 000 ha medību platībā, tai skaitā 24 000 ha ir mežs. Apskatot šajā izstādē redzamās medību trofejas, redzam, ka līgumā ietverto noteikumu ievērošana ilgtermiņā dod nozīmīgu uzlabojumu medību trofeju kvalitātē, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī vienlaikus veicinot medījamo dzīvnieku aizsardzību, tā salāgojot saimnieciskās, sociālās un vides intereses, neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā. Varam konstatēt arī atsevišķos gadījumos mednieku pieļautās kļūdas, nomedījot dzīvniekus, kas nav sasnieguši mērķa vecumu. Īpaši tās redzam uz vērtēšanu ievestajās trofejās no citiem medību kolektīviem, kas ir ārpus sadarbības līguma, no kā izdarāmi arī secinājumi,” izstādes atklāšanā pauda Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Laimiņš, kurš pats ir aizrautīgs mednieks ar ilggadēju pieredzi.
Šādās izstādēs izlikto trofeju rādītāji tiek apkopoti speciālos izstāžu katalogos, tādā veidā dodot iespēju analizēt informāciju par medījamo dzīvnieku populāciju. Ilgākā laika posmā uzkrātā informācija par trofeju kvalitāti ļauj izstrādāt zinātniski pamatotus medījamo dzīvnieku populāciju veidošanas modeļus.
Medību trofeju izstāde Auces pilsētas Kultūras namā būs apskatāma līdz 25. aprīlim:
15. un 16. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 18.00;
17. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 12.00;
19. aprīlī no plkst. 13.00 līdz 15.30;
22. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 19.00;
23. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 18.00;
24. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 17.00;
25. aprīlī no plkst. 8.00 līdz 16.00.
Informāciju sagatavoja:
Dobeles novada Centrālās pārvaldes
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto – Areta Boboka
