Sadzīves kanalizācijas sistēmā bieži vien nokļūst priekšmeti un vielas, kurām tajā nevajadzētu nokļūt un tas apdraud gan pilsētas sadzīves kanalizācijas sistēmu, gan var radīt kanalizācijas noplūdes īpašumā.
Ko nedrīkst noskalot izlietnē un tualetes podā?
- Eļļas un tauki – tie nešķīst ūdenī, bet nosēžas uz cauruļu sieniņām, tādējādi tās aizaudzējot, turklāt saskarē ar aukstu ūdeni tie sacietē.
- Medikamenti – medikamentu nepareiza utilizēšana ir videi un arī cilvēkiem bīstama. Medikamentus, kuriem ir beidzies derīguma termiņš, nedrīkst noskalot tualetes podā, bet tie ir jānodod aptiekā.
- Personīgās higiēnas lietas – tualetes pods nav paredzēts atkritumu izmešanai un kanalizācija noteikti nav piemērota arī dažādu higiēnas piederumu utilizēšanai, piemēram, autiņbiksīšu, vates tamponiņu un kociņu, mitro salvešu, virtuves dvieļu, u.c. nepiemērotām lietām.
- Ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi – daži tīrīšanas līdzekļi var saturēt agresīvas vai videi kaitīgas ķīmiskas vielas, piemēram skābes, fosfātus, hloru, virsmaktīvās vielas un citas vielas, kas lielās koncentrācijās var kaitēt sadzīves kanalizācijas sistēmai un negatīvi ietekmēt sadzīves kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu, gala rezultātā nonākot vidē un kaitējot tai.
- Pārtikas atliekas – pārtikas atkritumi, piemēram, gaļas gabali, rīsi un makaroni, kafijas biezums, olu čaumalas u.c., var izraisīt nepatīkamas smakas un arī bloķēt cauruļvadus.
- Mājdzīvnieku pakaiši – saskaroties ar mitrumu, tie to absorbē vai sacementē granulas, līdz ar to suņu un kaķu smilšu noskalošana tualetes podā var radīt nopietnus aizsprostojumus kanalizācijas caurulēs.
Kādas sekas var rasties, ja šīs lietas tiek noskalotas izlietnē vai tualetē?
Aizsprostojumi un remonts – daudzu augstāk minētu materiālu nokļūšana kanalizācijā var radīt aizsprostojumus caurulēs, var izraisīt noplūdes un dārgus remontus. Dažas vielas var negatīvi ietekmēt kanalizācijas sūkņu staciju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu sistēmas efektivitāti, kas palielina izdevumus un nepieciešamību pēc biežākas apkopšanas.
Vides piesārņojums – ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi, zāles un plastmasas atkritumi var piesārņot vietējos ūdenstilpnes, apdraudot dzīvas būtnes un ūdens kvalitāti.
Veselības apdraudējumi – ja piesārņoti ūdeņi nonāk atpakaļ mājās vai sabiedriskajās vietās, tas var radīt veselības problēmas, tostarp baktēriju un vīrusu izplatīšanos.
Kā pareizi rīkoties ar šiem atkritumiem vai vielām?
- Pārdomāti šķirot atkritumus un izmantot atkritumu tvertnes, kas piemērotas konkrētiem materiāliem (piemēram, sadzīves atkritumiem, plastmasas, papīra).
- Eļļas un taukus var uzkrāt speciālos konteineros un nodot pārstrādei.
- Zāles var nodot atpakaļ aptiekās vai speciālos punktos, kur tās tiek pārstrādātas droši.
- Papīra salvetes un mitrās salvetes jāmet atkritumu tvertnē, nevis izlietnē vai tualetē.
- Izvēloties ķīmiskos līdzekļus mājsaimniecību ikdienas vajadzībām, ikviens aicināts izvēlēties videi draudzīgākus mazgāšanas līdzekļus, kā arī tādus produktus, uz kuru iepakojuma norādīts, ka tie nesatur fosfātus.
Papildu slodze notekūdeņu attīrīšanas iekārtam (NAI)
Notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir jāveic daudzas sarežģītas ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās attīrīšanas darbības, lai no ūdens izvadītu piesārņojumu (piemēram, organiskās vielas, ķīmiskās vielas, smagos metālus utt.). Vielas, kas nav paredzētas nokļūšanai kanalizācijas tīklā palielina attīrīšanas sistēmas slodzi.
Tā, piemēram, tauki, eļļas un pārtikas produkti, var veidot virsmas slāni uz attīrīšanas iekārtu iekārtām un membrānām, kas traucē ūdens plūsmu un samazina efektivitāti. Tā rezultātā attīrīšanas process kļūst lēnāks, un ūdens kvalitāte var pasliktināties.
Higiēnas lietas var veidot aizsprostojumus un var sabojāt attīrīšanas iekārtu mehānismus, piemēram, sūkņus, filtrus vai bioloģiskās attīrīšanas sistēmas. Tas prasa biežāku apkopes darbu veikšanu, kas ir dārgs un laikietilpīgs process.
Papildus, NAI tiek izmantoti mikroorganismi, kas palīdz sadalīt organiskās vielas ūdenī. Šie mikroorganismi var nespēt veikt savu funkciju vai pat iet bojā, ja ūdenī ir pārāk daudz lieko piesārņotāju, it īpaši ķīmiskais piesārņojums, kas pārsvarā nonāk ar tīrīšanas līdzekļiem. Jo lielāks ir ķīmisko vielu īpatsvars notekūdeņos, jo sarežģītāks un ilgāks ir notekūdeņu attīrīšanas process. Ķīmiskais elements, ko satur liela daļa sadzīves ķīmijas un, ar kuru attīrīšanas ietaisēm visgrūtāk cīnīties, ir fosfors.
SIA “Mārupes komunālie pakalpojumi”
