AtzÄ«mÄjot skaistu jubileju, 26. aprÄ«lÄ«, pulksten 17, Dobeles pilsÄtas KultÅ«ras namÄ notiks diriÄ£entes Vizmas Zandersones jubilejas koncerts āDziesma ā caur vai ap Tavu dzÄ«viā¦ā. TajÄ piedalÄ«sies Dobeles pilsÄtas KultÅ«ras nama sievieÅ”u koris āVizmaā, Latvijas BiozinÄtÅu un tehnoloÄ£iju universitÄtes vÄ«ru koris āOzolsā no Jelgavas, kÄ arÄ« divi kori no RÄ«gas ā KultÅ«ras un tautas mÄkslas centra āRitumsā kamerkoris āVidusā un KultÅ«ras un atpÅ«tas centra āImantaā vÄ«ru koris āAbsolventiā.
Vizma Zandersone ir darbojusies vairÄkos estrÄdes kolektÄ«vos, tostarp savulaik populÄrajÄ ansamblÄ« āVaravÄ«ksneā, strÄdÄjusi par pedagoÄ£i Dobeles vidusskolÄ un mÅ«zikas skolÄ, kÄ arÄ« ilgus gadus bijusi JÄzepa VÄ«tola Latvijas MÅ«zikas akadÄmijas bibliotekÄre. ProfesionÄlo pieredzi papildinÄjusi kÄ kormeistare Paula StradiÅa klÄ«niskÄs universitÄtes slimnÄ«cas sievieÅ”u korÄ«, kÄ arÄ« vadÄ«jusi tautas deju ansambļa āLiesmaā jaunieÅ”u kori, jaunieÅ”u kori āLatvaā un ansambli āDobeles jaunskungiā. Ar kori āVizmaā diriÄ£ente ir kopÄ jau 46 gadus.
2011. gadÄ Vizma Zandersone saÅÄma Dobeles novada paÅ”valdÄ«bas apbalvojumu āDobeles novada lepnums kultÅ«rÄ 2011ā, bet 2015. gadÄ ā paÅ”valdÄ«bas āGoda zÄ«miā par svarÄ«gu ieguldÄ«jumu kora dziedÄÅ”anas attÄ«stÄ«bÄ un popularizÄÅ”anÄ.
Vai esat dzimusi un augusi Dobeles novadÄ? Var saukt par vietÄjo lÄ«dz kaulam?
JÄ, mana bÄrnÄ«ba pagÄja tepat, KrimÅ«nu pusÄ. PatieÅ”Äm esmu vietÄjÄ lÄ«dz kaulam. Dobeles patriote
Ja reiz saucat sevi par Dobeles patrioti, vai Jums ir kÄdas Ä«paÅ”i mīļas vietas DobelÄ unĀ novadÄ?
TÄ, protams, pirmkÄrt, ir tÄ puse, kur ir manas tÄva mÄjas ā ParÅ«Ä·is. Ä»oti priecÄjos, ka ParÅ«Ä·a dzirnavu teritorijai tagad ir gÄdÄ«gi saimnieki un tur ir skaisti iekopts. Sirds gavilÄ, kad redzu. Protams, priecÄjos par mÅ«zikas skolu, par skaisto promenÄdi, pilsdrupÄm sakoptajÄm. Ir tÄds gandarÄ«jums, ka viss pamazÄm kļūst sakoptÄks un skaistÄks.
Saprotu, ka esat no ļoti muzikÄlas Ä£imenes?
JÄ, esmu no lielas Ä£imenes ā piedzimu pÄdÄjÄ no deviÅiem bÄrniem. VecÄki, lai arÄ« vienkÄrÅ”i lauku cilvÄki, ļoti mÄ«lÄja mÅ«ziku. TÄvs bija galdnieks, bet spÄlÄja trompeti Dobeles pÅ«tÄju orÄ·estrÄ«. ViÅa draugs bija JÄnis Hunhens, kura tÄvs EmÄ«ls Hunhens bija klÄt pie Ŕī orÄ·estra izveidoÅ”anas DobelÄ. Tolaik DobelÄ tika uzvesta operete, kurÄ kÄ soliste dziedÄja mana mamma. ViÅa gan nebija no Dobeles, bet gan no SÄ«peles pagasta, taÄu mÄcÄ«jÄs DobelÄ. ViÅi abi ar tÄti bija skolasbiedri, bet man ir tÄda sajÅ«ta, ka pa Ä«stam viens otrÄ viÅi ieskatÄ«jÄs tieÅ”i Å”ajÄ operetes uzvedumÄ, kurÄ abi muzicÄja. Ā TÄ viÅi visu mūžu kopÄ nodzÄ«voja. MÄs pat nosvinÄjÄm zelta kÄzas viÅiem. Nebija viegls mūžs, protams. Mums jau gan daudz viÅi nestÄstÄ«ja, jo tie bija tÄdi laiki, kad bija jÄuztraucas, ka bÄrni skolÄ kaut ko par daudz neizrunÄjas. Tagad es nožÄloju, ka daudz ko neizjautÄju vecÄkiem, kad vÄl bija iespÄja to izdarÄ«t
To jauĀ laikamĀ mÄs visi nožÄlojam, jo kad vÄl ir iespÄja paprasÄ«t, tad paÅ”i vÄl jauni un tas viss pÄrÄk neinteresÄ.
JÄ, turklÄt tad jau liekas, ka laika ir daudz un vÄl visu varÄs pagÅ«t. Mana mammÄ«te arÄ«Ā pÄrdzÄ«voja tÄti un pÄdÄjos gados arÄ« mÄ«lÄja vairÄk stÄstÄ«t man par senÄkiem laikiem. ViÅa atcerÄjÄs visÄdus stÄstus no savas bÄrnÄ«bas, bet man tolaik neienÄca prÄtÄ pierakstÄ«t viÅas stÄstÄ«to.
Bet par to muzikÄlo Ä£imeni ā jÄ, visi deviÅi bÄrni bijÄm muzikÄli, mÄsas ansambļos dziedÄja, brÄļi spÄlÄja dažÄdus instrumentus, bet profesionÄlu muzikÄlo izglÄ«tÄ«bu ieguvu tikai es. Jebkuras mÅ«su Ä£imenes tikÅ”anÄs reizes un svÄtki notika ar dziedÄÅ”anu. Man gan ir ļoti liela gadu starpÄ«ba ā brÄlis faktiski varÄtu arÄ« tÄva vietÄ bÅ«t. Kad es augu, viÅÅ” jau bija RÄ«gÄ. Bet mÄs visi ļoti saticÄ«gi augÄm, es izbaudÄ«ju lielu mÄ«lestÄ«bu un vÄl tagad izbaudu. Es saku, ka esmu dzimusi zem laimes zvaigznes. VienÄ«gi skumji gan, ka no deviÅiem, bÄrniem tikai mÄs ar InesÄ«ti esam dzÄ«vas. ArÄ« par brÄļiem un mÄsÄm man žÄl, ka nebiju tik gudra un neiztaujÄju daudz vairÄk par pagÄtni. Ar InesÄ«ti mÄs tagad arÄ« abas ļoti draudzÄ«gi sadzÄ«vojam, viÅa arÄ« DobelÄ dzÄ«vo.
Vai pavadÄt laiku kopÄ?
Ā InesÄ«tes meita ir viena no manÄm krustmeitÄm. Citas mÄsas meita ir RÄ«gÄ, kura arÄ« ir mana krustmeita. Ineses meitai ir zeme ļoti skaistÄ vietÄ Anneniekos, BÄrzes upes krastÄ. To viÅa iegÄdÄjÄs no mÄkslinieka ValdemÄra Tones mÄsas. ValdÄ«ba kÄdreiz bija Å”o zemi viÅam uzdÄvinÄjusiĀ kÄ mÄksliniekam. Ä»oti gleznainÄ vietÄ. Tones mÄsa nevarÄja vairs Å”o Ä«paÅ”umu uzturÄt un Ineses meita to nopirka. Bet, kÄ jau zinÄms laukos ir ļoti skaisti, bet arÄ« ļoti daudz darba. Es Ä«stenÄ«bÄ neesmu lauku cilvÄks. Man ļoti patÄ«k tur aizbraukt un es priecÄjos par skaisto ainavu, bet visi lauku pienÄkumi ā tas nav man
TÄ dažkÄrt gadÄs, ka tie, kas nÄk no laukiem, nav lauku cilvÄki pÄc bÅ«tÄ«bas.
Es tieÅ”Äm neesmu! Es labprÄt palÄ«dzu, kad vajag. Ä»oti novÄrtÄju to skaistumu! Es biju viena no pÄdÄjÄm, kas dzÄ«voja tÄva mÄjÄs, kur taÄu bija lauku darbi un lopiÅi un viss, kas tur piedien, bet tomÄr tas Ä«sti nav mans. SavukÄrt viena no vecÄkajÄm mÄsÄm tieÅ”i pretÄji, kÄ apprecÄjÄs, tÄ dzÄ«voja pilsÄtÄ ā Å”eit, DobelÄ, uz KriÅ”jÄÅa Barona ielas, lai gan viÅa atkal ÄrkÄrtÄ«gi mÄ«lÄja lauku dzÄ«vi, visus lopiÅus un bÅ«tu gribÄjusi tur dzÄ«vot. TomÄr dzÄ«ve tÄ iegrozÄ«jÄs, ka viÅa mita pilsÄtÄ.
Ar mÄsu mÄs mÄ«lam kopÄ aiziet uz koncertiem, gan Å”eit, āZintÄā, gan pÄrkam biļetes uz skaistiem pasÄkumiem RÄ«gÄ un JÅ«rmalÄ.
Ir kÄds apmeklÄtais koncerts, kas Ä«paÅ”i iekritis sirdÄ«?
Viens no iespaidÄ«gÄkajiem, manuprÄt, bija Krisa Normena koncerts. Tas bija iepriekÅ”ÄjÄ reizÄ, kad viÅÅ” uzstÄjÄs LatvijÄ. Man personÄ«gi tas likÄs viens no visskaistÄkajiem koncertiem, ko esmu apmeklÄjusi. Biju pilnÄ«gi pÄrsteigta par viÅa augstvÄrtÄ«go sniegumu.
KÄ nonÄcÄt lÄ«dz profesijai saistÄ«tai ar mÅ«ziku. Tas bija jau no bÄrnÄ«bas skaidrs mÄrÄ·is?
VispÄr man ir kritiski vÄrdi par Å”o sakÄmi, ko esmu arÄ« iepriekÅ” jau paudusi. Man neliekas pareizi, ka jaunieÅ”iem jau devÄ«tajÄ klasÄ ir jÄzina, ko viÅi plÄno izvÄlÄties par savu nÄkotnes profesiju. Tu nevari vienkÄrÅ”i mÄcÄ«ties parastÄ vidusskolÄ, tev jau, pamatskolu beidzot, jÄbÅ«t skaidram, ko tÄlÄk. Es, godÄ«gi sakot, pat vienpadsmito klasi absolvÄjot, vÄl lÄgÄ nesapratu, ko man gribÄtos. TurklÄt man arÄ« mÄcÄ«ties Ä«sti nebija laika un atzÄ«mes bija visai viduvÄjas, jo es biju kultorgs skolÄ un man ļoti patika visi tie organizatoriskie jautÄjumi.
Bet par paÅ”u mÅ«ziku ā man bija kÄdi astoÅi, deviÅi gadi, kad es redzÄju, kÄ spÄlÄ klavieres un domÄju, ka bÅ«tu tik skaisti prast to darÄ«t.Ā Un, iedomÄjaties, viena mana mÄsa izgÄja par sievu pie Dobeles mÅ«zikas skolas pedagoga JÄÅa ZelmeÅa, kurÅ” pÄrnÄca dzÄ«vot pie mums uz ParÅ«Ä·i ar klavierÄm lÄ«dzi. ViÅÅ” gan atzina, ka klavieres mÄcÄ«ties spÄlÄt mÅ«zikas skolÄ bÅ«tu jÄsÄk agrÄkÄ vecumÄ, bet viÅÅ” atrada man privÄtskolotÄju klavierspÄlÄ. TÄ nu JÄnim Zelmenim es esmu lielu pateicÄ«bu parÄdÄ, ka viÅÅ” man iedeva tÄdu pirmo aizrautÄ«bu ar mÅ«ziku. NÄkamais cilvÄks, kam man ir jÄsaka milzÄ«gs paldies, ir mÅ«zikas skolas direktore, kura tobrÄ«d arÄ« mÄcÄ«ja dziedÄÅ”anu mums vidusskolÄ, par to, ka viÅa pateica, ka Jelgavas mÅ«zikas vidusskolÄ ir iespÄjams iestÄties arÄ« bez mÅ«zikas skolas izglÄ«tÄ«bas, bet tikai diriÄ£entu nodaļÄ. ViÅa pat man atbrauca lÄ«dzi uz pirmo konsultÄciju Jelgavas mÅ«zikas vidusskolÄ. Un tÄ nu es iestÄjos Å”ajÄ vidusskolÄ jau pÄc vidusskolas absolvÄÅ”anas.Ā Man gan skolotÄji nÄca pretÄ«, ļaujot apvienot kursus, lai nebÅ«tu otrreiz jÄmÄcÄs visi vispÄrizglÄ«tojoÅ”ie priekÅ”meti, lÄ«dz ar to es varÄju pabeigt mÄcÄ«bu programmu ÄtrÄk. TÄ es kļuvu par diriÄ£enti.
IzklausÄs tik eleganti vienkÄrÅ”i, bet gan jau tÄ gluži nebija!
Protams, ka gÄja visÄdi, Ä«paÅ”i ar solfedžo, jo es jau nebiju pirms tam mÄcÄ«jusies bÄrnu mÅ«zikas skolÄ. PÄc tam, protams, studijas MÅ«zikas akadÄmijÄ. Es jau biju sÄku arÄ« strÄdÄt par skolotÄju Å”eit mÅ«zikas skolÄ un skolÄ mÄcÄ«ju dziedÄÅ”anu. Gadu nostrÄdÄjusi domÄju, ka pienÄcis laiks studÄt. Prestižs bÅ«tu diriÄ£ÄÅ”anas katedra, bet es tomÄr es izvÄlÄjos mÅ«zikas pedagoÄ£iju, jo baidÄ«jos no solfedžo eksÄmena, domÄjot, ka diriÄ£entiem bÅ«s ļoti grÅ«ti iestÄjpÄrbaudÄ«jumi. Galu galÄ nemaz nebija un es bÅ«tu varÄjusi arÄ« mierÄ«gi stÄties uz diriÄ£ÄÅ”anu. TaÄu tas nekas. TÄ es savas studijas arÄ« pabeidzu, absolvÄjot mÅ«zikas pedagoÄ£iju. Viss notika tÄ, kÄ vajag, jo studÄjot mans kursabiedrs bija MÅ«zikas akadÄmijas bibliotÄkas vadÄ«tÄjs Egons Jansons. Un, kad es izŔķīros no vÄ«ra un gribÄju doties prom no Dobeles, kÄ jau tas notiek Ŕķiroties, viÅÅ” mani pieÅÄma darbÄ bibliotÄkÄ. Tur es ilgus gadus nostrÄdÄju savu mÄ«lestÄ«bas darbu.Ā Tur man pat nebija grÅ«ti no atvaļinÄjumiem atgriezties darbÄ, cik ļoti man patika strÄdÄt Å”ajÄ bibliotÄkÄ. LÄ«dztekus, protams, bija kori.
PastÄstiet mazliet arÄ« par Vizmu salidojumu!
Pirmais vispasaules Vizmu salidojums notika 1994. gadÄ, un Å”ogad Å”is pasÄkums tiks rÄ«kots jau 30. reizi. Domu par pasÄkumu radÄs, iedvesmojoties no skolotÄjas Ärijas Melgailes, kura pastÄstÄ«ja, ka tÄ mÄdz satikties Madaras. Man radÄs doma par VizmÄm. AizrÄvos ar organizÄÅ”anu un tÄ tas sÄkÄs PasÄkums ik gadu notiek citÄ vietÄ, bet Å”ogad atgriezÄ«sies DobelÄ, kÄ jau katrus desmit gadus.
Ā
Dobeles novada CentrÄlÄs pÄrvaldes Sabiedrisko attiecÄ«bu nodaļa
Foto: Daina Poļikarpova
