Pieminot Raiņa un Aspazijas trimdā pavadītos gadus un godinot izcilos dzejniekus 160. gadskārtā, šodien, 7. maijā, Jūrmalā atklāta Kastaņolas iela.
Atsaucoties Šveices vēstnieka Latvijā Martēna Mišlē ierosinājumam piešķirt kādai no Jūrmalas ielām ar Raiņa un Aspazijas trimdas gadiem Šveicē saistītu nosaukumu, Gončarova iela Dubultos ir pārdēvēta par Kastaņolas ielu.
Kastaņolas ielas atklāšanā Jūrmalā piedalījās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa, Šveices Konfederācijas vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē (Martin Michelet), kā arī Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Jūrmalas domes vadības pārstāvji.
Kastaņolas iela Jūrmalā atrodas netālu no Aspazijas mājas Dubultos, pie Zigfrīda Meierovica prospekta, Aspazijas ielas un vides objekta “Aspazija kāpās”. Ielas nodēvēšana Kastaņolas vārdā apliecina pateicību Šveicei par Rainim un Aspazijai doto mājvietu un kultūras saiknes starp abām valstīm – Latviju un Šveici.
Kastaņola pie Lugāno ezera Šveicē bija Raiņa un Aspazijas patvērums no 1906. līdz 1920. gadam. Rainis Šveici dēvēja par savu otro dzimteni. Kastaņolā sarakstītas Raiņa lugas “Zelta zirgs”, “Jāzeps un viņa brāļi”, dzejas krājums “Gals un sākums”, poēma “Daugava” un citi darbi. Aspazija trimdā radīja latviešu dzejas nacionālos dārgumus – krājumus “Saulains stūrītis” un “Ziedu klēpis”.
Vienlaikus šodien, 7. maijā, Šveicē, Lugāno, klātesot Latvijas Republikas Kultūras ministrei Agnesei Lācei un Šveices ārlietu ministram Ignacio Kassisam (Ignazio Cassis), pie Raiņa un Aspazijas muzeja tika svinīgi atklāta Raiņa un Aspazijas iela. Uz ielas nosaukuma plāksnes ir norāde, ka Rainis un Aspazija ir latviešu dzejnieki.
Līdz ar Kastaņolas ielas atklāšanu Jūrmalā 7. maijā Aspazijas mājā tika atklāta Raiņa un Aspazijas līdzgaitnieka, gleznotāja Eduarda Metuzāla (1889–1978) darbu izstāde “Metuzāls. No Šveices līdz Jūrmalai”. Izstādē apskatāmi Eduarda Metuzāla agrīnie darbi ar lielu kultūrvēsturisku vērtību, tie atklāj Aspazijas un Raiņa trimdas laika Šveici.
