Vēstures atmiņas un mūsdienu briesmas vienkopus.
No 8. maija Salaspils memoriāla teritorijā un karagūstekņu nometnes piemiņas vietā ikviens apmeklētājs ir aicināts uz brīvdabas izstādi “Kara upuri”, kas vienlaikus izgaismo traģēdijas Latvijas vēsturē un šausmas, kas šobrīd risinās Ukrainā. Izstāde būs pieejama līdz 30. jūnijam.
Daugavas muzeja rīkotā izstāde ir tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku Uldi Neiburgu, Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu, kā arī Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta pārstāvi – žurnālisti un dzejnieci Nataļku Pozņaku-Homenko. Tā ir ne tikai vēsturisks, bet arī dziļi personisks vēstījums par kara radītajām ciešanām.
Izstāde sastāv no divām daļām. Viena atklāj Otrā pasaules kara laikā Latvijā piedzīvoto — vienu no tumšākajiem periodiem Latvijas vēsturē. Otrā daļa pievēršas mūsdienu Ukrainai – valstij, kas jau vairāk kā desmit gadus piedzīvo brutālu agresiju no Krievijas puses.
“Ilgu laiku nacistu nometnes bija civilizētās pasaules nežēlības simbols. Bet tas, kas notiek šobrīd Krievijas gūstā, pārsniedz visas iztēles robežas,” uzsver Nataļka Pozņaka-Homenko. Viņas liecības par ukraiņu karagūstekņu spīdzināšanu, pazemošanu un slepkavošanu neļauj palikt vienaldzīgiem. No sišanas un elektrošokiem līdz ķīmisku vielu lietošanai un bada mērdēšanai — šīs ir metodes, ko 21. gadsimtā joprojām pielieto pret cilvēkiem. Viņa piemin arī īpaši šokējošu gadījumu – 27 gadus vecās žurnālistes Viktorijas Roščinas nāvi, kuras sakropļotais ķermenis kalpo par liecību Krievijas armijas nežēlībai.
“Par šo ir jārunā. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Ļaunums ir jāaptur, pirms tas mūs iznīcina,” saka žurnāliste, aicinot apzināties ne tikai pagātnes mācības, bet arī šodienas atbildību.
Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks norāda uz izstādes nozīmi Latvijas kolektīvajā atmiņā: “Latvija 20. gadsimtā cietusi no visām kara šausmām pilnā mērā. Ļaunums nekur nav pazudis, tas maina seju.” Viņš uzsver, ka Ukrainas drosmīgā pretošanās ir pierādījums tam, cik būtiska ir brīvība un cik svarīgi ir to aizstāvēt.
Šī izstāde nav tikai atskats pagātnē vai ziņu virsrakstu atkārtojums. Tā ir uzstājīgs vēstījums nākotnei – lai mēs neaizmirstu, lai ieraudzītu un rīkotos. Tā ir iespēja katram uzdot sev jautājumu: ko es šodien daru, lai nepieļautu ļaunuma atkārtošanos?
Izstāde veidota sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.-21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (Nr. VPP-IZM-Vēsture-2023/1 -0003).
