17. maijā Mālpils baznīcā svinīgi atklās atjaunoto altārgleznu “Kristus ērkšķu vainagā”, kuras autors ir izcilais latviešu mākslinieks un profesors Oto Skulme. Glezna no baznīcas tika nozagta pagājušā gadsimta 80. gados un nu ir atgriezusies baznīcā.
Glezna tapusi 1927. gadā un Mālpils baznīcā iesvētīta 1930. gada 7. septembrī. O. Skulme darbu baznīcai uzdāvinājis, un to iesvētījis tā laika draudzes mācītājsArvīds Reinsons.Tā kā mācītājs bieži ciemojies O. Skulmes sievastēva mājās “Ģērķēnos”, kur biežs viesis bijis arī pats mākslinieks, O. Skulmes meita – gleznotāja Džemma Skulme – paudusi, ka altārgleznas idejas autors varētu būt tieši A. Reinsons. Savukārt gleznas modelis bijis režisors un aktieris, Dailes teātra dibinātājs Eduards Smiļģis, kurš arī mēdzis uzturēties “Ģērķēnu” mājās.
Glezna Mālpils baznīcā atradusies gan neatkarīgās Latvijas laikā, gan pārcietusi tur Otro pasaules karu. Lielākos postījumus baznīca piedzīvoja padomju gados, kad daudzi dievnami tika slēgti vai tika piemēroti kolhoza saimnieciskajām vajadzībām. Laikā no 1965. gada līdz 1990. gadam Mālpils draudzes priekšnieks bija Jānis Grollis, pie kura glabājās baznīcas atslēgas. Šajā laikā baznīcu apmeklējuši vien kādi pieci cilvēki, un dievkalpojums parasti notika reizi mēnesī ģērbkambara jeb sakristejas telpā.
Ar J. Groļļa stāstu par nozagto gleznu dalās viņa mazdēls Raimonds Grollis, kurš šo notikumu atceras no savas bērnības: “Astoņdesmitajos gados pie vectēva ieradās pieklājīga izskata vīri, it kā no Reliģisko lietu pārvaldes, palūdza baznīcas atslēgas un pierunāja astoņdesmitgadīgo vīru viņiem uz baznīcu līdzi neiet. Atslēgas solīja atnest paši. Tā viņi arī izdarīja, laipni pateicās un aizbrauca. Vēlāk, aiziedams uz baznīcu, vectēvs ieraudzīja, ka gleznas vairs nav – tā bija izgriezta no rāmja un aizvesta. Viņš ļoti pārdzīvoja, ka krāpniekiem bija izdevies viņu apmānīt.”
Par gleznas likteni nekas nebija zināms līdz pat 2003. gadam, kad kāds cilvēks piedāvāja Dž. Skulmei gleznu atpirkt, apgalvojot, ka to nejauši atradis sarullētu savas mājas skapī Jēkabpilī. Dž. Skulme piedāvājumam piekrita. Gleznai bija nepieciešama nopietna restaurācija, kuru veica Jāzeps Viļļa.
Altārgleznu tika piedāvāts atgūt Mālpils baznīcai, tomēr materiālu apstākļu dēļ baznīcas draudze atteicās to pieņemt. Dž. Skulmes mazdēls, mākslinieks Arturs Dimiters atceras, ka glezna neilgu laiku atradusies Dž. Skulmes mājās Mežaparkā. Kāda pasākuma laikā reliģiskas kopas pārstāvji aizkrāsojuši zem attēla esošo uzrakstu “Es esmu tas ceļš, patiesība un dzīvība” (Jāņa 14:6–7), uzskatot, ka tekstus no Svētajiem Rakstiem nedrīkst izvietot visiem redzamā vietā. Arturs centies uzrakstu notīrīt. Vēlāk glezna pārvesta uz ‘’Ģērķēnu” mājām.
“Darba garīgā vērtība ir iespaidīga. Citas šāda veida altārgleznas Latvijā nav,” mākslas darbu raksturojusi Dž. Skulme, kā lasāms Līgas Blauas grāmatā “Džemma Skulme. Nospiedumi”.
Šī gada 22. aprīlī glezna nonāca J. Groļļa mazdēla R. Groļļa īpašumā un tika atgriezta Mālpils baznīcai. Atjaunotās gleznas atklāšana notiks 17. maijā Mālpils baznīcā pasākuma “Baznīcu nakts un Atvērto baznīcu diena” ietvaros.
