Pļaviņu Kultūras namā 12. maijā kuplā skaitā pulcējās Pļaviņu un vietējo teritoriju iedzīvotāji, lai paustu savas bažas par ģimenes ārstu un skeitparka trūkumu, kā arī noskaidrotu atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.
Uz allaž aktīvi apmeklēto iedzīvotāju tikšanos Pļaviņās ieradās un Aizkraukles novada pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Andris Zālītis, izpilddirektora vietnieks Gvido Liepiņš, Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upīts un viņa vietniece Evija Vectirāne, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, uzņēmējdarbības atbalsta un komunikācijas vecākā speciāliste Jogita Baltmane, Pļaviņu apvienības vadītājs Andris Ambainis, Attīstības nodaļas vecākā speciāliste Olita Znotiņa, projektu vadītāja Ēva Jaunošāne, deputāts Aigars Lukss un Pļaviņu apvienības pārvaldes Labiekārtošanas dienesta vadītāja Alda Zenfa.
Tikšanās sākumā priekšsēdētājs Leons Līdums uzsvēra savstarpējās komunikācijas nozīmi, atgādinot, ka iedzīvotāju padomes ir viens no rīkiem, kā to uzlabot, un aicināja padomi izveidot arī Pļaviņās. Viņš atzina, ka pēc novadu reformas pilsētās un pagastos iedzīvotāji, kas dzīvo tālāk no Aizkraukles, mēdz justies aizmirsti. Tomēr Leons Līdums norādīja, ka tiek darīts viss, lai to novērstu un arī attālāku vietu iedzīvotāji būtu informēti par novadā notiekošo.
Iedzīvotāji pauda bažas, ka pēc novadu reformas ir sarucis Pļaviņām piešķirtais finansējums. Tomēr Andris Zālītis informēja ka katrai apvienībai piešķirtais budžets ir sadalīts proporcionāli tam, kāds tas ir bijis katrai teritorijai pirms reformas. Uz iedzīvotāju pārmetumiem par skeitparka neesamību, Andris Zālītis uzsvēra, ka ir jāizvērtē prioritātes, un Pļaviņās tie bija ceļi un ielas. Vienlaikus Leons Līdums norādīja, ka iedzīvotāju interese par šo jautājumu ir signāls, kas jāņem vērā.
Aktuāls iedzīvotāju vidū bija arī ģimenes ārstu jautājums, jo ģimenes ārste Astrīda Zelča beigs savu darbību, bet jauna ģimenes ārsta pagaidām vēl nav. Andris Zālītis atzina, ka ģimenes ārstu problēma ir sarežģīta, jo trūkst speciālistu. Lai gan pašvaldība ir gatava sniegt dažāda veida atbalstu jaunajiem ārstiem, viņu galvenā motivācija darbības vietas izvēlē nav finansiāli labumi. Kamēr tiek meklēts jauns ģimenes ārsts, tiek izskatīti varianti, ka ģimenes ārsti, kas ir citās novada teritorijās, varētu vienreiz nedēļā pacientus pieņemt Pļaviņās.
Evija Vectirāne dalījās pieredzē, kā līdzīga situācija tika risināta Jaunjelgavā –iedzīvotāji varēja vērsties pie Aizkraukles slimnīcas dežurējošā ārsta vai tuvākā ģimenes ārsta, nereģistrējoties kā pastāvīgiem pacietiem. Tomēr Andris Zālītis cer, ka izdosies šo situāciju mēneša laikā atrisināt, un šie risinājumi nebūs jāpielieto.
Šobrīd Pļaviņās ir vēl divas ģimenes ārstes – Anita Mauliņa un Inese Lejniece. Ģimenes ārstes Anitas Mauliņas praksē jau ir maksimālā kapacitāte sasniegta, līdz ar to jauni pacienti netiek pieņemti, savukārt Inese Lejniece pieņem tikai pacientus, kuru dzīvesvieta atrodas ārstes darbības pamatteritorijā. Vai deklarētā dzīvesvieta atrodas ģimenes ārsta noteiktajā teritorijā var uzzināt sazinoties ar Nacionālo veselības dienestu vai tīmekļvietnē.
Kāda iedzīvotāja interesējās par izzāģēto kokmateriālu izlietojumu. Uz iedzīvotājas jautājumu atbildēja Labiekārtošanas dienesta vadītāja Alda Zenfa, norādot, ka materiāls tiek nodots pašvaldību iestāžu ēku kurināšanai, piemēram, Gostiņu bibliotēkai. Tādējādi mazāk līdzekļu tiek tērēts malkas iegādei.
Andris Ambainis norādīja, ka viens no šajā gadā vērienīgākajiem paveiktajiem projektiem ir Daugavas ielas pārbūve no Raiņa ielas līdz Odzienas ielai un no Odzienas ielas līdz Upes ielai. Ceļš vēl nav nodots ekspluatācijā, jo atklātas vairākas nepilnības, ko būvnieki solījuši novērst līdz 1. jūnijam, ja laikapstākļi būs piemēroti darbu veikšanai. Pērn veikta Vietalvas ielas posma un Ievu ielas apgaismojuma tīkla pārbūve, kā arī izbūvēts ielu apgaismojuma tīkls Sveķu ielas posmā no Vietalvas ielas līdz Ozolu ielai. Lielākajā daļā Pļaviņu teritorijas arī nomainīti gaismekļi uz energoefektīvajām LED lampām, kas ļauj saglabāt ieslēgtu apgaismojumu arī nakts stundās.
Iepriekšējā gadā tika veikti remontdarbi Gostiņu aizsargdambī, kur pēc 2023. gada plūdiem bija bojāts gan Aiviekstes upes piebrauktuves traps, gan pats dambis. Pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Bērziņš” tika atjaunotas avārijas trepes, jo starp kāpnēm un sienu bija izveidojusies plaisa, caur kuru lietus ūdens iekļuva ēkas pagrabā.
2024. gadā Pļaviņās uzstādītas četras jaunas videonovērošanas kameras, un pavisam ir jau 21 kamera. Andris Ambainis to nepieciešamību skaidroja ar to, ka kameru fiksētie materiāli palīdz atrast cilvēkus, kas veic dažādas ļaunprātīgas darbības, radot zaudējumus pašvaldībai.
Pērn remontētas bijušās kultūras centra bibliotēkas telpas, kur turpmāk darbosies Pļaviņu Tūrisma informācijas centrs un lietišķās mākslas pulciņš “Skanstupe”. Atklāts arī audiogids “Pļaviņu plostnieku taka”, kas tapis sadarbībā ar Pļaviņu amatierteātri “Aina”.
Šajā gadā plānots pabeigt iesākto Daugavas ielas pārbūvi, kā arī uzsākti projektēšanas darbi Daugavas ielas ceļa posmā no Upes ielas līdz Robežu ielai un Atvaru ielas rekonstrukcijas būvprojekta izstrāde. Tāpat tiek izstrādāts publiskās ārtelpas projekts Rīgas ielā 4, kura realizāciju plānots uzsākt 2025. gada beigās. Projekta īstenošanas laikā tiks izveidots aktīvās atpūtas skvērs.
Šogad arī labiekārtos Odzes ezera publisko peldvietu, kā arī ezerā uzstādīs bojas, lai novērstu ūdens transportlīdzekļu pārvietošanos peldvietas zonā.
2025. gada plānos arī ietilpst Pļaviņu vidusskolas infrastruktūras pilnveide un jaunas tehnikas iegāde, kā arī interneta tīkla paplašināšana PII “Bērziņš” un Pļaviņu Mūzikas skolā mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai. Plānots iegādāties arī autobusu, jo esošais nokalpojis un tā remonta izmaksas ir pārāk augstas.
Vairāk informācijas par pērn paveikto un šogad plānoto Pļaviņās un citviet novadā iespējams atrast iedzīvotāju un pašvaldības vadības tikšanos cikla apskatā.
