IevÄrojamÄ novadnieka dzÄ«vesgÄjums iesÄcies paÅ”Ä ziedoÅa plaukumÄ 1935. gada 29. maijÄ DaugavpilÄ«. TÄvs VoldemÄrs bija tautsaimnieks un agronoms,Ā ViŔķu un Dagdas lauksaimniecÄ«bas skolu direktors un skolotÄjs. MÄte Alise, kÄdreizÄjÄ kaucmindiete, audzinot trÄ«s dÄlus, pratusi ap sevi radÄ«t mieru un mÄjÄ«gumu gan Ä£imenÄ, gan sabiedrÄ«bÄ. SestdienÄs mÄjÄs smaržoja pÄ«rÄgi, valdÄ«ja saticÄ«ba un arÄ« zinÄma pÄrticÄ«ba. Bija ļoti daudz grÄmatu, tÄpÄc Visvaldis agri iemÄcÄ«jÄs lasÄ«t un piecu gadu vecumÄ sÄka iet skolÄ KazdangÄ, uz kurieni tolaik bija pÄrcÄlusies Ä£imene.
MierÄ«go dzÄ«vi krietni iedragÄja Otrais pasaules karÅ”, pÄc kara Ä£imene nonÄca CÄsÄ«s, kur tÄvam bija darbs Priekuļu selekcijas stacijÄ, bet visi trÄ«s brÄļi mÄcÄ«jÄs 3. septiÅgadÄ«gajÄ skolÄ. Visvaldis turpinÄja izglÄ«tÄ«bu toreizÄjÄ Priekuļu lauksaimniecÄ«bas tehnikumÄ, kur ļoti iemÄ«lÄja botÄniku, un tehnikumu pabeidza ar izcilÄ«bu. NolÄma turpinÄt mÄcÄ«bas LauksaimniecÄ«bas akadÄmijÄ, kura tolaik atradÄs RÄ«gÄ. VÄlÄdamies kļūt patstÄvÄ«gs, atrada darbu KabilÄ un sÄka strÄdÄt par iecirkÅa agronomu, bet diemžÄl pÄragrÄ patstÄvÄ«ba nenÄca par labu, taÄu, pateicoties stingrajai Kabiles MTSĀ direktorei, 1953. gada rudenÄ« Visvaldis atgriezÄs augstskolÄ. Lai nopelnÄ«tu lÄ«dzekļus papildus stipendijai, pieteicÄs āIntÅ«ristaā gidu kursos un gadu nostrÄdÄja MaskavÄ, veiksmÄ«gi tikdams galÄ ar mÄcÄ«bÄm augstskolÄ, ko sekmÄ«gi pabeidza.
PÄc augstskolas V. SkujiÅÅ”, nostrÄdÄjis trÄ«s obligÄtos gadus BarkavÄ, uzsÄka agronoma darba gaitas VecatÄ, saimniecÄ«bÄ āAustrumiā. āVecatÄ, kur no Burtnieka savu tecÄjumu uz jÅ«ru sÄk Salaca, ir laba zeme. Man patika celties lÄ«dz ar saullÄktu un apstaigÄt visus tÄ«rumus. āAustrumosā nebija tÄdas zemes pÄdas, kur es nebÅ«tu stÄvÄjis un domÄjis. Es to zemÄ«ti pazinu labÄk par savu kabatu,ā savÄs atmiÅÄs raksta V. SkujiÅÅ”.
Kad sÄka veidoties lauksaimniecÄ«bas pÄrvaldes, V. SkujiÅu aicinÄja uz Limbažiem par pÄrvaldes priekÅ”sÄdÄtÄja vietnieku. TaÄu darbs pÄrvaldÄ nespÄja aizraut, un pÄc trÄ«s nostrÄdÄtiem gadiem (1969. gada decembrÄ«) V. SkujiÅÅ” ieradÄs NaukÅ”Änos, kur sÄcis strÄdÄt par kolhoza āLiesmaā priekÅ”sÄdÄtÄja vietnieku, bet pÄc tam kļuva par kopsaimniecÄ«bas āNaukÅ”Äniā priekÅ”sÄdÄtÄju. NaukÅ”Änos sÄkÄs strauja bÅ«vniecÄ«ba. NecilÄ kantora Äka pÄrtapa par modernu administratÄ«vo Äku ar kultÅ«ras namu, tika uzceltas dzÄ«vojamÄs mÄjas, ražoÅ”anas Äkas, sporta halle un jauna skolas Äka. V. SkujiÅÅ” radÄ«ja pamatÄ«gu, stabilu vidi lauksaimniecÄ«bas un ražoÅ”anas attÄ«stÄ«bai NaukÅ”Änos. JoprojÄm NaukÅ”Änos notiek rudzu iesala, rapÅ”u eļļas un minerÄlÅ«dens ražoÅ”ana.
V. SkujiÅÅ” ļoti mÄ«lÄja ceļot, iepazÄ«stot jaunÄkÄs lauksaimniecÄ«bas metodes un mÄcoties no citu valstu pieredzes.
Par nopelniem valsts labÄ 1997. gadÄ V. SkujiÅÅ” kļuva par Triju ZvaigžÅu ordeÅa kavalieri. Augsto apbalvojumu toreizÄjais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis viÅam pasniedza NaukÅ”Änu KultÅ«ras namÄ. Atceroties ievÄrojamo novadnieku, NaukÅ”Änu cilvÄkmuzejÄ varÄs aplÅ«kot viÅa apbalvojumus, ko V. SkujiÅa dzÄ«vesbiedre ir uzticÄjusi muzejam, tajÄ skaitÄ Triju ZvaigžÅu ordeni.
V. SkujiÅÅ” bijis gan Valmieras rajona padomes priekÅ”sÄdÄtÄjs, gan NaukÅ”Änu novada domes deputÄts. ÄŖslaicÄ«gi arÄ« Latvijas Republikas 8. Saeimas deputÄts.
PlaÅ”Äk par V. SkujiÅa dzÄ«vesgÄjumu lasÄms izdevniecÄ«bas āJumavaā 2013. gadÄ izdotajÄ Ärika HÄnberga grÄmatÄ āSkujiÅÅ” NaukÅ”Änosā.
DarbÄ«gÄ zemes kopÄja mūžs noslÄdzÄs 2023. gada 30. janvÄrÄ«, apglabÄts Mazsalacas kapos.
InformÄcija tapusi sadarbÄ«bÄ ar NaukÅ”Änu cilvÄkmuzeju.
