Godināti Zelta un Dimanta kāzu jubilāri –

Arī šogad, atzīmējot Starptautisko ģimenes dienu, Rēzeknes novadā tika turpināta sirsnīga tradīcija – godināt pārus, kuru kopdzīve ilgst jau vairākus gadu desmitus. 16. maijā svinīgā gaisotnē Lūznavas muižā norisinājās Zelta kāzu jubilāru sveikšana.

Pasākumu organizēja Rēzeknes novada Dzimtsarakstu nodaļa, un tajā piedalījās četri pāri no dažādiem novada pagastiem, kuri šogad svin savas 50 gadu kāzu jubilejas. Vēsturiskā muižas vide un sirsnīgā svētku atmosfēra radīja īpašu noskaņu šim nozīmīgajam dzīves notikumam.

Īpaši silti sveicieni tiek sūtīti arī uz Pušas pagastu – Ilgai un Jāzepam Mazalevskiem, kuri šoreiz nevarēja piedalīties klātienē, taču ir pelnījuši patiesu cieņu un atzinību par savu kopā noieto dzīves ceļu, kas aizsākās pirms vairākām desmitgadēm.

Lai mīlestība, savstarpēja cieņa un laba veselība pavada jūs arī turpmāk!

No sirds sveicam visus Zelta kāzu jubilārus!

Elfrīda un Jāzeps Ņemcovi (Kaunatas pagasts)

Elfrīdas dzimtā vieta ir Mākoņkalna pagasts, meitene mācījās Zosnas pamatskolā, bet blakus – Lipuškos-Mākoņkalna skolā mācījās Jāzeps. Jaunieši brauca uz Mākoņkalna pagasta deju vakariem, un jau pirmajā tikšanās reizē abu jauniešu acu skatieni sastapās un aizsākās skaista draudzība, kas pārauga mīlestībā, un 1975. gada 1. maijā Mākoņkalna pagastā tika svinētas kāzas. Elfrīda ir mācījusies Malnavas tehnikumā, strādāja Dubuļos par lietvedi, tad līdz aiziešanai pensijā strādāja Kaunatas pagastā par grāmatvedi, bet Jāzepa darba gaitas aizsākās Dubuļos, strādājot par šoferi un tad Kaunatā par kurinātāju. Vislielāko dzīves prieku patlaban dod meita Inesīte un 4 mazbērni – 3 mazdēli un 1 mīļa mazmeitiņa.

Nodarbes, kas patīk abiem gaviļniekiem – tas ir dārzs, puķes, siltumnīca. Priecē zemes darbi, izaudzētās puķes un dārzeņi. Jāzeps ir ļoti tehnisks cilvēks, ikkatru sīkumu prot salabot un saremontēt.

Jevģēnija un Viktors Pontagi (Audriņu pagasts)

Jevgēnija un Viktors Pontagi iepazinās 1973. gadā. Jaunieši devās uz Jaungada svinībām kultūras namā Ezernieku pagastā, taču pasākums nenotika. Tad Viktors pamanīja skaisto meiteni un piedāvāja aizvest viņu mājās. Jevgēnija piekrita Viktora piedāvājumam, un kopš tās dienas aizsākās abu jauniešu draudzība. 1975. gadā Audriņu pagastā tika reģistrēta viņu laulība. Pēc kāzām jaunieši no Krāslavas novada pārcēlās dzīvot uz Audriņiem. Viktors visus savus darba gadus nostrādāja par šoferi, bet Jevgēnija strādāja Rēzeknē kafejnīcā “Lira” par kasieri, kā arī Audriņos bērnudārzā un skolā par pavāri.

Jevgēnijas un Viktora ģimenē izaudzināti trīs bērni – Valērijs, Marina un Jurijs. Savu mīlestību un rūpes viņi dāvā jau septiņiem mazbērniem. Protams, abu gaviļnieku sirdslieta ir piemājas dārziņa kopšana, puķu un sakņaugu audzēšana.

Ingrīda un Arvīds Zelči (Maltas pagasts)

Ingrīdas Zelčas dzimtā vieta ir Silmalas pagasts, bet Arvīda – Balvu novada Kupravas pagasts. Pabeiguši vidusskolu, jaunieši devās studēt uz Jelgavu, kur abi mācījās vienā fakultātē. Aizsākās draudzība, kas ar laiku pārauga mīlestībā, un pēc trešā kursa tika svinētas kāzas – kā jau tolaik pieņemts – uz diviem galiem. Tas bija patiesi skaists un līksms pasākums, jo studenti prot priecāties.

Pirmā darba vieta abiem bija Krāslavā, Skaistas pagastā – Ingrīda strādāja par galveno grāmatvedi, bet Arvīds par galveno ekonomistu. Vēlāk darba gaitas abus aizveda uz Balviem – Lazdukalnā Arvīds vadīja saimniecību, bet Ingrīda strādāja par ekonomisti. Dzīve turpinājās Rēzeknē – Arvīds darbojās Leičos, tirdzniecības pārvaldē, Dzirnavniekā, bet Ingrīda strādāja Rēzeknes novada pašvaldībā par grāmatvedības nodaļas vadītāju.

Ģimenē aug mīļa un darbīga meita Ilze un čakls dēls Aigars. Vecvecāki ar prieku lutina un rūpējas par trīs mazbērniem – Annu, Dmitriju un Kristeru.

Ingrīda atzīst, ka arī pensijas gados brīvā laika nemaz nepietiek – viss ir jāsakopj, jāizaudzē, jāpāceļo. Savukārt Arvīdam vēl jāpastaigā pa mežiem un klajumiem, meklējot dzīvnieku pēdas un piedaloties medībās, jo tā ir viņa sirdslieta.

Valentīna un Viktors Latugi (Nautrēnu pagasts)

Valentīnas dzimtā vieta ir Baltkrievija, bet Viktora – Mākoņkalna pagasts. Abi jaunieši satikās un iepazinās Baltkrievijā, kur Viktors dienēja. Mirklis pēc mirkļa, viena satikšanās, tad otra, trešā, un aizsākās draudzība, kas pārauga skaistā mīlestībā. Kāzas tika svinētas Baltkrievijā. 1975. gadā, pēc kāzu svinībām, jaunieši pārcēlās uz dzīvi Latvijā, Ilzeskalna pagastā.

Visu savu aktīvo dzīvi Valentīna strādāja fermā, bet Viktors par šoferi. Ģimenē izauklēti divi dēli un meita, diemžēl viens no dēliem vairs nav kopā ar saviem vecākiem. Latugu ģimenes lepnums un prieks ir septiņi mazbērni un viens mazmazbērniņš.

Valentīna un Viktors ir pelnītā atpūtā, taču joprojām aktīvi darbojas dārzā – sēj, audzē dārzeņus un puķes, lai apkārtējā vide būtu skaista. Viņu aprūpē ir arī viena gotiņa, sivēni un vistiņas. Šādas nodarbes abiem gaviļniekiem ļoti patīk un sniedz gandarījumu par paveikto.