Bauskas novada dabas spilgtākā rota – Mūsa, Mēmele un Lielupe – ir brīva tecējuma upes ar gadsimtiem veidotām senlejām, kur Zemgales lauku mierīgais ūdens plūdums mijas ar straujtecēm un izcakotiem sēkļiem.
Tomēr auglīgās zemienes māls kombinācijā ar intensīvās lauksaimniecības mēslošanas līdzekļiem kopā ar ūdens tērcēm nes līdzi barības vielu gūzmu, kas pārvērš šīs ūdens gultnes par īstiem augu valsts džungļiem. Diemžēl šis process ir palaists, nav apturams un totāla lauksaimniecības zemju meliorācija to ievērojami paātrina. Līdz ar laukiem lieko ūdeni caur meliorācijas drenu un notekgrāvju sistēmu uz upēm tonnām plūst izskalotie biogēnie elementi: slāpeklis, fosfors, kālijs, kas augu valsts masu burtiski uzspridzina. Tādējādi gadsimtos līdz pamatiežiem izgrauztās upju gultnes, kas ir dabas daudzveidības pamats, pārvēršas par aizaugušiem purviem.
Lai mazinātu šo negatīvo procesu, ko svešvārdā dēvē par ūdeņu eitrofikāciju, vienlaicīgi jācīnās gan ar cēloņiem, gan sekām. Ja cēloņu novēršanai pašvaldībām ir minimālas iespējas, jo tas saistīts ar vispārējiem lauksaimniecības prakses nosacījumiem un ierobežojumiem, kas ir valsts un pat globālā mērogā risināma problēma, tad pašvaldība savu iespēju robežās var cīnīties ar sekām. Pastāv iespēja, iedarbojoties uz sekām, attālināt to pagrieziena punktu, no kura vairs nebūs iespējas atjaunot izjaukto līdzsvaru dabā.
Projektos apgūstam Zivju fonda līdzekļus
Pēdējā desmitgadē Bauskas novada pašvaldība, pārņemot iepriekš Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības iesākto un aprobēto praksi un pieredzi, aktīvi iesaistās upju gultnes tīrīšanas projektos. Katru gadu, piesaistot valsts Zivju fonda un biedrības līdzfinansējumu, ar traktortehniku izgrābjot no upes gultnēm tonnām tur neiederīgās augu valsts sanesumu un nogulumu masas, tiek atjaunota upju ekosistēma. Gadu pēc gada plānveidā veicot šo attīrīšanas procedūru, veidojas hektāri pārtīrītās upju gultnes, kas spējīga pretoties kopējās ekosistēmas degradācijai.
Lai arī sākotnējais uzstādījums finansējuma piesaistei ir saistīts ar zivju nārsta vietu un migrācijas ceļu atjaunošanu un uzlabošanu, summārais ieguvums ir gan kopējās hidroloģiskās un ekoloģiskās situācijas uzlabojums, kas izpaužas kā dabas daudzveidības saglabāšana un pasargāšana no degradācijas, gan rekreatīvo jeb atpūtas iespēju uzlabošana mūsu ūdens artērijās. Tīrot un pļaujot tiek panākta arī peldvietu atjaunošana, laivu ceļa saglabāšana un ainavas veidošana. Būtisks ieguvums nešaubīgi ir arī zivju resursu saglabāšana un pavairošana, kas arī ir pamatuzdevums, jo, kā jau nosaukumā ir pateikts, projektos tiek apgūti Zivju fonda līdzekļi.
Te ir arī atbilde uz bieži izskanējušiem pārmetumiem, ka tiek tīrītas vietas, kas cilvēkiem atpūtai maz tiek izmantotas – upju sēkļi. Sēkļos koncentrējas tieši zivīm nepieciešamie nārsta laukumi, un projektos tie tiek atjaunoti un uzlaboti. Rezultāti neliek vilties, ko pierāda ne tikai zinātniskie pētījumi pirms un pēc projektu realizācijas, bet arī reāli novērojumi un vimbu lomi, kas gadu no gada nav samazinājušies. Neraugoties uz nelabvēlīgiem procesiem dabā un kopējo ekoloģiskās situācijas pasliktināšanos upju ekosistēmās, vimbu mums netrūkst.
Pēc vairāku gadu nepārtrauktas darbības šajā jomā 2024. gadā diemžēl bija pārtraukums, kas saistīts ar nosacījumu maiņu attiecībā uz ūdenstilpju tīrīšanas procesiem valstī kopumā. Cik lielā mērā tas ir tā sauktā “zaļā kursa” un ar to saistīto programmu iedvesmots, jautājums nav vēl atbildēts, bet fakts ir tāds, ka neizpildāmu un, manuprāt, nepamatotu Dabas aizsardzības pārvaldes prasību dēļ jau apstiprināta projekta realizācija izpalika. Pašlaik procesā ir likumdošanas izmaiņas ūdenstilpju un ostu akvatoriju gultnes tīrīšanas noteikumos, kuru tapšanā arī pašvaldībai ir iniciatīvi priekšlikumi. Izmaiņu process tiek virzīts uz birokrātisku procedūru vienkāršošanu, kas nāks par labu šādu projektu realizācijai.
Vienlaikus ar darbību likumdošanas labošanā šogad pašvaldībai Zivju fonda līdzfinansējumam apstiprināts projekts “Zivju dabisko dzīvotņu kvalitātes uzlabošanas un nārsta vietu atjaunošanas darbu sagatavošanas pētījumu veikšana Lielupes, Mūsas un Mēmeles upēs”. Tā gaitā sertificēti dabas eksperti veiks pētījumus sešās jomās: saldūdeņi, zivis, bezmugurkaulnieki, putni, augi un piekrastes pļavas. Projekta gaitā taps atzinumi, kā turpmākajos gados labāk veikt upju tīrīšanu un pļaušanu. Domājams, ka iegūtais zinātniskais materiāls kalpos, lai noteiktu reālos pētījumos balstītus, pamatotus nosacījumus upju tīrīšanai vairākiem gadiem. Tas precizēs pašlaik nekonkrētās robežas un metodes dabas vērtību saglabāšanā.
Plānots izpļaut ne mazāk kā 18 hektārus
2025. gada vasarā, pielietojot pašvaldības rīcībā esošo TRUXSOR agregātu, plānoti arī upju pļaušanas darbi ar mērķi mazināt ūdeņu eitrofikācijas sekas, uzturēt dabas daudzveidību, uzlabot zivju resursu stāvokli un upju rekreatīvās funkcijas. Pēc apjomiem tie būs iepriekšējo gadu līmenī. Arī vietas, kur tiks pļauts, būtiski nemainīsies, jo ir svarīgi iesākto turpināt, lai panāktu un uzturētu vēlamo rezultātu.
Plānots, ka šogad, divas reizes veģetācijas periodā, visā platumā vienlaidus tiks izpļauta Mūsas upe Bauskas pilsētā, posmā no gājēju tilta uz leju pa straumi līdz Lielupes sākumam lejpus Ķirbaksalai, un Mēmeles upe no šosejas tilta pa upi uz augšu līdz stāvlaukumam pretī VAS “Latvijas valsts ceļi” bāzei. Šajos upju posmos savā laikā tika veikta upes gultnes tīrīšana, tāpēc ir svarīgi saglabāt iegūto rezultātu. Būtiski, ka šie upju posmi sakrīt ar pilsētas teritoriju, tur ir arī lielākā cilvēku koncentrācija, kuri var izmantot iegūto rezultātu.
Savukārt Mūsā, no autosporta kompleksa pa straumi uz leju līdz gājēju tiltam, un Lielupē, no upes sākuma līdz Mežotnes pilskalnam, tiks izpļauts laivu ceļš. Tāpat kā iepriekšējās sezonās tiks izpļauta arī Āžu peldvieta pie Uzvaras un peldvieta pie Mežotnes. Kopējā izpļaujamā platība būs ne mazāka par 18 hektāriem.
Protams, ir nepieciešamība izvērst šo pasākumu plašākā mērogā, bet pastāv objektīvi apstākļi, kas to ierobežo. Būtisks ierobežojums nāk no ornitologiem, kuru redzeslokā ir dažādu sugu upes ekosistēmā ligzdojošie putni. Lai saudzētu to ligzdas, arī šogad upju pļaušana nevar sākties agrāk par 15. jūliju. Nav vienkārši arī uzturēt šādu agregātu un piesaistīt tam atbilstošas kvalifikācijas operatoru, ja šis agregāts ir jādarbina tik īsu laika periodu. Visam pāri kā limitējošais faktors, protams, ir finansējums, ko var atļauties pašvaldība, kurai funkcijas un pienākumi aug, bet tam nepieciešamais finansējums budžetā netiek līdzi.
Pašvaldība, sadarbībā ar Bauskas mednieku makšķernieku biedrību, arī turpmāk plāno veikt upju gultnes tīrīšanu, kā arī ūdensaugu pļaušanas darbus, lai mūsu dabas vērtības neietu zudībā, lai zivju resursi nenoplicinātos un iedzīvotājiem būtu labākas iespējas veldzēties no aizauguma brīvā mūsu upju plūdumā.
