22. maijā svinīgā un sirsnīgā pasākumā pulcējās “Gada balva kultūrā 2024” nominanti, kultūras nozares draugi un atbalstītāji.
Šī balva ir augstākais novērtējums kultūras nozarē Ogres novada pašvaldībā un ar to izsaka atzinību un novērtē ieguldījumu Ogres novada kultūras dzīves pilnveidošanā un Ogres novada popularizēšanā valsts un starptautiskā mērogā. Balvas mērķis ir novērtēt un godināt kultūras personības, kultūras notikumus, kas sekmējuši un attīstījuši kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu nākamajām paaudzēm, kā arī veicinājušas Ogres novada atpazīstamību. Balvu piešķir par Ogres novadā iepriekšējā kalendārā gadā notikušiem kultūras un mākslas pasākumiem, notikumiem un sasniegumiem dažādās kultūras jomās.
Pretendentus balvai izvirza iedzīvotāji un tos izvērtē īpaši veidota komisija.
Gada balva kultūrā 2024 piešķirta šādās nominācijās:
- Ogres novads pasaulē – Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris “Lielvārde”, vadītājas Baiba Klepere, Evita Konuša, koncertmeistare Marina Kravčenko. Koris 2024. gadā devās uz 55. Starptautisko koru konkursu Tolosā, Spānijā, no kura atgriezās ar godalgoto 3. vietu bērnu koru kategorijā. Nedēļas laikā koris sniedza piecus koncertus dažādās vietās Basku zemē. Šis ceļojums bija daudz vairāk par konkursu – kopā ar dziesmu un bērnu balsīm, tā bija iespēja aizvest Ogres novada vārdu tālu pasaulē.
- Gada skatuves mākslinieks – Astra Kronberga. Ogres teātra aktrise ar vairāku desmitu gadu pieredzi, kuras jaunākā loma – Mērija Tairona Jūdžina O’Nīla drāmā “Garās dienas ceļš uz nakti” – kļuvusi par vienu no viņas līdz šim sarežģītākajiem un spēcīgākajiem tēlojumiem. Mērijas loma – trausla, pretrunīga, sāpīga – atklājusies Astras spēlē ar dziļumu un maigumu, apliecinot viņas talanta briedumu un spēju iedvesmot ne tikai skatītājus, bet arī skatuves partnerus. Kā saka režisors Jānis Kaijaks – tā ir zvaigžņu loma, un Astra tajā ir visā spožumā.
- Gada jaundarbs kultūrā – deju studijas Teiksma radītais autordarbs “Diena pēc rītdienas” un filma “Pamostas Mafija, Cilpa”.
Deju studija Teiksma dejas valodā iedzīvināja jauniešu emocijas un meklējumus digitālajā laikmetā, savukārt īstenot ideju par pašu radītu filmu “Pamostas Mafija, Cilpa” īstenoja Tīnūžu Tautas nama jauniešu deju kolektīvs “Straujupe” jauniešu deju kolektīva dalībnieki Mārtiņš Apsītis un Aurēlija Vereba. Jaunieši uzrakstīja scenāriju, savu ideju prezentēja kolektīvam un sākās kopīgs darbs. Tikai pašu spēkiem un resursiem tika uzņemta filma “Pamostas Mafija.Cilpa”. Filmēšana ilga 2 gadus un kopā uzfilmēts vairāk nekā 1000 kadru. Jaunieši paši veica visus darbus, kuri saistīti ar filmēšanu. Scenārijs, aktieri, filmēšanas vietu izvēle , montēšana, reklāma.
Tie ir stāsti, kas ir par mums – mūsu sabiedrību, mūsu sapņiem, mūsu bailēm, mūsu izvēlēm.
- Gada debija kultūrā – Ādams Kristaps Eisaks. Tikai 24 gadu vecs, bet viņa radītās horeogrāfijas jau dejo visās paaudzēs. Un viņa radītā deja “Laumas meita” 2024. gadā Jaunrades deju konkursā ieguva godpilno 3. vietu. Ādams ne tikai rada dejas – viņš pats dejo, māca, iedvesmo, vada kolektīvus un ceļ to līmeni. Tautas Deju Ansamblis “Ogre” viņa vadībā plaukst, un Ogres vārds skan visā Latvijā.
- Gada tradicionālās kultūras mantojums – Lietišķās mākslas studija “Tīna”. Studija šogad svinēja desmit gadu jubileju. Šajā laikā no nelielas entuziastu kopas tā ir izaugusi un spēlē nozīmīgu lomu kultūras mantojuma saglabāšanā. No Tīnūžu muižas vēstures izpētes līdz mūsdienīgai tekstilmākslai – “Tīnas” darbos savijas senatne un tagadne. Viņas auž, ada, pēta, iedvesmojas no arheoloģiskajiem tērpiem un pašas iedvesmo citus – ne tikai savā novadā, bet visā Latvijā.
- Gada kultūrvieta – Sveču darbnīca Un:Te Candles. Kultūrtelpa Ķegumā – vieta, kur svecēm ir dvēsele un mūzikai ir siltums. No ārpuses aicinoša, iekšpusē – pārsteidzoša. Te ne tikai lej sveces un māca citiem šo prasmi, bet arī rīko akustiskos koncertus, kuri ir bagātīgi apmeklēti. Šī vieta pierāda, ka kultūra dzīvo ne tikai lielajās koncertvietās, bet arī tur, kur jūt sirsnību un tuvību. Šī balva ir apliecinājums tam, ka kultūra sākas tur, kur cilvēki atver durvis viens otram un pasaulei.
- Gada notikums kultūrā – Ogres teātra koncertprogramma “Teātra karuselis” un Jauktā kora “Ikšķile” koncerts “Svinēt Latviju!” Ikšķiles baznīcā. Kultūra dzīvo notikumos un sajūtās. Mirkļos, kas mūs saviļņo, apvieno un paliek atmiņā ilgi pēc tam. Ogres teātra koncertprogramma “Teātra karuselis” – tā bija ne tikai daļa no Ogres pilsētas svētkiem, bet arī aizraujošs ceļojums cauri laikam un mūzikai. Dzīvā mūzika, teatrāli dziesmu stāsti, asprātība un emocijas – tas viss radīja svētkus, kas priecēja skatītājus līdz pat pēdējai rindai. Karuselis griezās ne tikai svētkos, bet arī vēlāk, kad izrāde tika iekļauta teātra repertuārā. Tas bija stāsts par mums visiem – dziedošiem un smaidīgiem. Jauktā kora “Ikšķile” koncerts “Svinēt Latviju!” Ikšķiles baznīcā – notikums, kas apvienoja divus Latvijas izcilākos komponistus – Maestro Raimondu Paulu un Raimondu Tigulu – uz vienas skatuves kopā ar jaukto kori “Ikšķile” diriģenta Māra Sirmā vadībā, Aiju Vītoliņu un citiem talantīgiem māksliniekiem. Šī bija sirsnīga un patriotiska dāvana Latvijai un ikvienam no mums.
- Gada cilvēks kultūrā – Iluta Mistre. Viņas dzīves ritms ir deja. Iluta Mistre ir horeogrāfe, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, vairāku kolektīvu vadītāja un cilvēks, kuras vārds deju pasaulē skan ar cieņu un siltumu. 2024. gada pavasarī viņas 55. jubilejas koncerts “Gaismiņ, teci!” Lielvārdē bija ne tikai māksliniecisks notikums, tas bija dvēseles stāsts. Scenāriju, scenogrāfiju un deju izvēli veidoja pati Iluta. Ilutas dejas ir kā valoda – tajās ir sirsnība, precizitāte, atmiņas un nākotne.
- Mūža ieguldījums kultūrā – Jurim Kļaviņam un Antonijam Kleperam.
Juris Kļaviņš ir cilvēks, kura vārds jau sen ierakstīts Latvijas kora mākslas vēsturē. Dziedājis un diriģējis “Ave Sol”, bijis Dziesmu svētku virsdiriģents, vadījis neskaitāmus kolektīvus – no “Juventus” līdz “Jubilate”, no Rīgas līdz Kanādai un Zviedrijai. Bet viņa sirds mājas ir Ikšķile – šeit viņš dzīvo kopš 1960. gada un joprojām ar degsmi un sirds spēku vada trīs vokālos ansambļus. Viņš ir ne tikai diriģents. Viņš ir radītājs. Viņa kompozīcija “Ikšķilei” kļuvusi par pilsētas himnu. Viņa vadībā tapuši leģendāri uzvedumi. Un viņš pats ir kultūras procesa veidotājs, kurš spēj saliedēt dažādas paaudzes, radot vidi, kur mūzika kļūst par kopienas sirdi. Neskatoties uz cienījamo vecumu, Juris Kļaviņš joprojām stājas koru priekšā ar dzirksti acīs. Viņa prasīgums ir silts, viņa autoritāte – cilvēcīga, viņa darbs – paliekošs.
Antonijs Klepers ir viens no tiem, kurš mūziku padarījis par tiltu starp paaudzēm. Gandrīz 45 gadus viņš ir bijis klāt bērnu vokālās studijas “Mikauši” dzīvē – kā koncertmeistars, kā iedvesmotājs. Turpat arī senioru koris “Kamenes”, kur Antonijs ir diriģents un draugs katram dziedātājam. Ar lielu pedagoģisko meistarību un mūzikas jūtīgumu viņš ir devis ceļamaizi neskaitāmiem dziedātājiem – no pirmajām skaņām līdz lieliem sasniegumiem. Dziesmu svētki, konkursi, festivāli ir viņa ikdienas darba augļi. Taču pats svarīgākais ir kas cits, un tas ir neatsveramais cilvēciskais ieguldījums. Antonijs nekad nav tiecies pēc spožuma. Bet viņa darbs mirdz citu cilvēku acīs. Tajās acīs, kas ar pateicību un cieņu raugās uz viņu kā uz skolotāju, kurš devis vairāk nekā prasmi dziedāt. Viņš devis prieku dziedāt.
Balvas pasniegšanas ceremoniju vadīja Dailes teātra aktieris Gints Andžāns. Muzikālu prieku nominantiem, balvu ieguvējiem un visiem klātesošajiem sniedza instrumentālā grupa “Melo-M”, dziedātāja Dināra Rudāne, Jauktā kora “Ikšķile” un Aija Vītoliņa, kā arī Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris “Lielvārde”, vadītājas Baiba Klepere, Evita Konuša, koncertmeistare Marina Kravčenko.
Pasākuma organizators: Ogres novada Kultūras un tūrisma pārvalde sadarbībā ar Ogres novada Kultūras centru
