Alūksnes novada muzejā atvērta jauna izstāde – “Visi ceļi ved uz Alūksni”, kas veltīta Alūksnes 105. gadskārtai.
Izstāde “Visi ceļi ved uz Alūksni” aicina jūs doties ceļojumā pa Alūksnes pilsētu, aplūkojot dažādu mākslinieku gleznas no muzeja krājuma. No pilsētas ielām līdz ezera krastu plašumiem, no gleznainām ainavām līdz arhitektūras objektiem – katra glezna ir īpašs skatījums uz vietām, kas veido Alūksnes daudzveidīgo un neatkārtojamo stāstu.
Izstādē aplūkojamas mākslinieku – Zigrīdas Ilenānes, Andreja Ģērmaņa, Margas Leilandes, Rūdolfa Vētras, Oskara Bērziņa, Teklas Natālijas Gavares-Vītolas, Induļa Purena, Gunāra Ozoliņa, Hardija Gruduļa, Laines Kainaizes, Māra Salmiņa, Gintera Čerbikova, Gustavas Bušmaņa un Pētera Postaža gleznas.
Izstāde apmeklētājiem piedāvā ne tikai vizuālu baudījumu, bet arī iespēju izzināt gleznās attēloto pilsētvides vēsturi. Izstādē īpaša uzmanība vērsta arī uz mazākajiem apmeklētājiem, kuri caur spēlēm un radošām aktivitātēm varēs iepazīt izstādē aplūkojamos mākslas darbus. Puzles ar gleznu attēliem un atmiņas spēle ļaus bērniem rotaļīgā veidā izzināt izstādes saturu, attīstot gan vizuālo uztveri, gan iztēli. Ikviens apmeklētājs varēs uzzīmēt savu Alūksni – tādu, kādu to jūt un redz pats. Izstādi papildina ceļojuma motīvs – 20. gadsimta koferi no muzeja krājuma, kas simboliski aicina apmeklētājus doties Alūksnes izzināšanas piedzīvojumā.
Aicinām nesteigties, ļauties krāsām, stāstiem un atrast savu ceļu, kas ved uz Alūksni!
Linda Apšusala
Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore
Par Alūksni.
Alūksne ir ainaviska un gleznaina pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos. Paugurainā reljefa dēļ tā ir visaugstākā pilsēta Latvijā, jo tās augstākais punkts – Tempļa kalns – atrodas 217 m virs jūras līmeņa. Pilsētas krāšņā daba sniedz mieru un harmoniju, bet bagātā kultūrvēsture liecina par gadsimtiem seniem notikumiem un diženām personībām, kas šeit dzīvoja un kuru veikumu mēs varam aplūkot vēl šodien.
Šī vieta bija apdzīvota jau izsenis. Pirmā apmetne tika izveidota akmens laikmeta vidū Cepurītes salā, vēlāk, 3.-2. gt. p.m.ē., apmetnes atradās Pilssalā, bet dzels laikmetā tagadējo Tempļa kalnu, kur tika izveidots pilskalns, apdzīvoja seni latgaļi. Savu tagadējo nosaukumu Alūksne aizguvusi no seno latgaļu cilmes vārda “olūksna”, kas apzīmē avotainu vietu.
1342. gadā uz Alūksnes ezera lielākās salas Pilssalas uzcelta Livonijas ordeņa pils. To iesvētīja Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc šī vieta ieguva sev jaunu nosaukumu – Marienburga. Ziemeļu kara laikā 1702. gadā pils tika sagrauta.
18. gs. sākumā Alūksnes novads (teritorija) nonāca Krievijas impērijas sastāvā. 1750. gadā Alūksnes novada muižas nopirka barons Otto Hermanis fon Fītinghofs. Līdz ar Fītinghofu darbību Alūksnē, tā kļuva par nozīmīgu kultūras un saimnieciskās dzīves centru. 1881. gadā (pēc citām ziņām no 1888. gada) Alūksne tika oficiāli nosaukta par miestu. 19. gs. otrajā pusē miests kļuva par svarīgu tirdzniecības centru. Sevišķi miestiņa izaugsmi veicināja 1903. gadā izbūvētais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi – Gulbene – Alūksne – Valka.
1920. gadā Alūksne ieguva pilsētas tiesības, tad arī sākās saimnieciskās un kultūras dzīves uzplaukums, kā arī intensīva pilsētas apbūve.
