23. maijā reģionālās vizītes laikā Aizkraukles novadā viesojās ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Vizītes sākumā viņš apmeklēja Sēlijas poligonu, pēc tam devās uz ražošanas uzņēmumu SIA “MV Tara” Jaunjelgavā un SIA “Pakavs” vairumtirdzniecības uzņēmumu Aizkrauklē), savukārt noslēgumā tikās ar pašvaldības pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem, lai pārrunātu aktualitātes ekonomikas nozarē.
Uzņēmuma SIA “MV Tara” īpašnieks Mārtiņš Krūmiņš informēja ekonomikas ministru, ka aktīvi izmantotas attīstības finanšu institūcijas “Altum” programmas, kas ļāvušas automatizēt un modernizēt uzņēmuma darbību. Piemēram, iegādāties robotu.
“MV Tara” nodarbojas ar palešu ražošanu un eksportēšanu, vidēji gadā eksportējot aptuveni 60 % saražotās produkcijas. Lai spētu nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbību, nepieciešams salīdzinoši liels darbinieku skaits, taču to piesaiste ir problemātiska. Tieši darbaspēka trūkums ir palielinājis motivāciju ieviest robotizētas procesu automatizācijas uzņēmumā.
Jaunās tehnoloģijas būtiski atvieglo darbu, tomēr tās pilnībā nevar aizstāt cilvēku, tādēļ darbaspēka piesaistīšanas jautājums bija galvenais sarunas temats starp uzņēmēju un ministru. Mārtiņš Krūmiņš vērsa ministra uzmanību, ka, lai piesaistītu darbiniekus no ārzemēm, Latvijā šobrīd juridiskais regulējums paredz krietni ilgāku procesu, nekā, piemēram, Polijā, kur tas ir vien pāris dienu jautājums.
Tikmēr SIA “Pakavs” pārstāvi Reinholdu Sprukuli uztrauca ceļu infrastruktūras jautājumi, konkrēti ceļa P79 stāvoklis. Viktors Valainis uzreiz tikšanās laikā sazinājās ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem un noskaidroja, ka ceļa posms ir iekļauts plānos, bet šobrīd tiek meklēts finansējums tā uzlabošanai.
Tāpat tikšanās laikā uzņēmuma pārstāvis iepazīstināja ministru ar lauksaimniecības un dārza preču tirdzniecības jomas izaicinājumiem, kā arī piensaimniecības SIA “Vecsiljāņi” pieredzētajiem sarežģījumiem. Ekonomikas ministrs atzīmēja visus tikšanās laikā izskanējušos jautājumus un problēmas, kā arī aicināja nepieciešamības gadījumā ar viņu sazināties.
Ministra vizīte turpinājās pašvaldības telpās, kur uz tikšanos bija ieradies Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, viņa vietnieks Andris Zālītis, Komunikācijas nodaļas vadītājs Arvis Upīts un viņa vietniece Evija Vectirāne, vecākā uzņēmējdarbības atbalsta un komunikācijas speciāliste Jogita Baltmane, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvis Kaspars Abiks un vairāki novada uzņēmēji.
Viktors Valainis atzina, ka pagājušajā gadā izvirzīts ambiciozs mērķis – tuvākajos desmit gados dubultot Latvijas ekonomikas apjomu. Lai to paveiktu, valstī tiek īstenotas dažādas programmas, piemēram, daudzdzīvokļu māju būvniecība reģionos. Ministrs norādīja, ka šai programmai paredzēti 40 miljoni eiro, un divu gadu laikā vairāk nekā pusi jau izdevies izlietot, uzbūvējot aptuveni 20 jaunas daudzdzīvokļu mājas visā Latvijā.
Ekonomikas ministrs informēja par kredīta iespējām ar valsts atbalstu mazajiem uzņēmējiem līdz 100 000 eiro kā vienu no tautsaimniecības veicinošajām aktivitātēm. Viņš minēja, ka attīstības finanšu institūcijas “Altum” piedāvāto kreditēšanas iespēju izmantojuši jau vairāk nekā 3000 uzņēmēju, no kuriem vairums atrodas reģionos.
Pagājušajā gadā pieņemts solidaritātes iemaksas likums, kas paredz kredītiestādēm veikt nodokļa maksājumus, ja procentu ienākumu un izdevumu starpība pārsniedz 50 %. Tomēr no šī maksājuma var izvairīties, ja kreditēšanas rādītāji pārsniedz iekšzemes kopprodukta pieaugumu vismaz divarpus reizes jeb kopumā kreditēšanas rādītāji ir par aptuveni desmit procentiem lielāki nekā iepriekš. Viktors Valainis skaidroja, ka desmit gadu laikā izsniegto kredītu portfeļa lielums nav mainījies, tādējādi šāda nodokļa ieviešana motivē arī bankas vairāk iesaistīties tautsaimniecības attīstības veicināšanā.
Viņš norādīja, ka pēc šī gada pirmajiem trīs mēnešiem Latvijā ir novērots 5. straujākais kāpums izsniegto kredītu skaita ziņā Eiropā, ko varētu sasaistīt arī ar jaunā nodokļa ieviešanu. Ekonomikas ministrs sacīja, ja tiks saglabāts astoņu līdz desmit procentu kredīta portfeļa pieaugums, valstī papildus tiks saņemti 1,5 miljoni eiro, kas būtu būtisks grūdiens Latvijas ekonomikai.
Viktors Valainis atzina, ka uzņēmējiem šobrīd kredītus iegūt ir sarežģītāk nekā privātpersonām, jo vismaz puse no pieteikumiem netiek pat izskatīti negatīva paškapitāla dēļ. Tam piekrita arī sanākušie uzņēmēji, daloties savā pieredzē.
Ekonomikas ministrs pauda uzskatu, ka tā nav neatrisināma problēma, bet jāatrod veids, kā uzņēmumiem palīdzēt. Viņaprāt, šī jautājuma risināšanā varētu iesaistīt pašvaldības, kas varētu apzināt uzņēmēju problēmas, sniegt konsultācijas vai apmācības, tādējādi uzlabojot uzņēmēju finanšu pratību.
Viktors Valainis uzsvēra, ka svarīga ir komunikācija starp uzņēmējiem un pašvaldību, lai spētu identificēt galvenos sarežģījumus un neskaidros jautājumus. Arī domes priekšsēdētājs Leons Līdums piekrita ministra teiktajam, norādot, ka jau šobrīd pašvaldība cenšas regulāri uzrunāt uzņēmējus, vienlaikus viņš atzina, ka šobrīd vēl nav izdevies izveidot aktīvu sadarbību ar lielākajiem novada uzņēmējiem.
