Mākslas stacijā Dubulti 6. jūnijā norisināsies “Pavisam mazas svinības” – tiks atklāta Kristapa Ancāna un Paula Rietuma izstāde un atzīmēta daudzfunkcionālās telpas, kur apvienojas laikmetīgās mākslas centrs un funkcionējoša dzelzceļa stacija, 10 gadu jubileja.
Izstāde “Pavisam mazas svinības”, ko veidojis Kristaps Ancāns un Pauls Rietums kuratores Ingas Šteimanes vadībā, iezīmē “Mākslas stacijas Dubulti” desmito darbības gadu. Kopš 2015. gada šī unikālā platforma ir devusi jaunu skatījumu uz laikmetīgās mākslas iespējām publiskajā infrastruktūrā. Dubultu stacija ir attīstījusies par telpu, kurā skatītājs ir viesis gan izstāžu telpā, gan stacijā. Mijiedarbība veido pieejamu kultūrtelpu, ļaujot laikmetīgajai mākslai ienākt sabiedrības ikdienā.
Par izstādi
Izstādes nosaukums – “Pavisam mazas svinības” – ir ar dubultnozīmi. Tas norāda uz “Mākslas stacijas Dubulti” desmit gadiem, bet vienlaikus ir veltīts konceptuālajām svinībām, ko iecerējuši izstādes autori. Mazās svinības ir eksperimentālie darbi, kas veidoti laikmetīgās mākslas konceptuālā aspekta un dizaina funkcionālā aspekta krustpunktā.
Izstādes centrā atrodas protoindustriālas modulārās sistēmas. Tās ir izstrādātas sadarbībā ar uzņēmumiem “Latvijas Finieris”, “Troja” un “IGLU Soft Play”. Pēc izstādes norises daļa šo moduļu paliks stacijas publiskajā uzgaidāmajā zonā, radot paliekošu un funkcionālu mantojumu ārpus izstādes norises laika.
Izstāde “Pavisam mazas svinības” apbrīno trauslās robežas starp mākslu un dizainu, vienlaikus iedziļinoties smalkajās pārejas zonās, kur dažādas jomas, nozares un autorības satiekas ne tikai materiālā un formā, bet arī kopīgā ziņkārē par ikdienišķo daudzslāņainību un tās pretrunām sabiedrībā. Patiesie svētki neslēpjas tikai formā. Tie ir uzmanībā, apstāšanās brīdī, skatienā, kas uzkavējas nedaudz ilgāk, nekā nepieciešams.
Šajā telpā robežas starp vērotāju un līdzdalībnieku kļūst neskaidras: vai objekts ir radīts, lai noturētu tavu svaru, vai – lai balstītu ideju. Šajā telpā funkcija valkā fikcijas masku, bet fikcija kļūst par struktūru funkcionālajā.
Kristaps Ancāns (1990) un Pauls Rietums (1998) ir sadarbojušies vides objektos “Nepūt pīlītes” un “Pēc pieraksta vai nejaušības” (2024) Latvijā un viņu kopdarbs būs redzams izstādē “Kad vējš pūš” mākslas galerijā “Domobaal” Londonā, kur sadarbība turpināsies uz izstādes “Pavisam mazas svinības” bāzes, attīstot radošu virzienu, kas sapludina robežas starp mākslu un dizainu, kā arī sistēmiski jaunā kvalitātē īsteno sadarbību starp ieceri un ražošanu.
Kristaps Ancāns ir Latvijas Mākslas akadēmijas docents, viens no maģistra programmas “Post” dibinātājiem. Dzimis Līvānos. Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2014), 2016. gadā beidzis Central Saint Martins mākslas un dizaina koledžu Londonā ar maģistra grādu. Kopš 2017. gada strādājis ar “Tate Modern” un “Peer Gallery” Londonā, kopš 2021. gada ar “Domobaal” galeriju Londonā. 2022. gadā veidojis solo projektu “Polārā varavīksne” pasaulē lielākajā publiskās mākslas platformā “Times Square Arts” Ņujorkā. Piedalījies starptautiskajā izstādē “Fantastiskā flora” galerijā “Apex Art” Ņujorkā (2022).
Pauls Rietums ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Glāzgovas Mākslas skolas arhitektūras skolā (2020) un maģistra grādu arhitektūrā Šveices Federālajā tehnoloģiju institūtā Lozannā (2024). Veidojis personālizstādi “C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C–C” izstāžu zālē “Tu Jau Zini Kur” Rīgā. Kopš 2020. gada strādā kā scenogrāfs un arhitekts Latvijā un Šveicē.
Izstādes norisi atbalsta Jūrmalas pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds,
Galerija domobaal (Londona).
