Aicinām apmeklēt Alūksnes novada muzeja izstādi “Dzīparos ieadītais mantojums”, kurā apskatāmi rakstainie cimdi no muzeja krājuma un Alūksnes novada rokdarbnieču to rūpīgi darinātie atdarinājumi.
Rakstainie cimdi ir viena no mūsu tautas kultūras mantojuma vērtībām – tie nav tikai silti un praktiski apģērba gabali, bet gan simbolisks vēstījums, kas nes sevī dziļu nozīmi, vēsturi un tautas dvēseles spēku. Katrs raksts, katra krāsu kombinācija cimdos ir kā zīme, kas pauž pasaules kārtību, cilvēka dzīves ritējumu un latviešu tautas tradīcijas.
Latvijā rakstaino cimdu adīšana ir sena tradīcija. Ir zināms, ka cimdi Latvijas teritorijā adīti jau 14. – 15. gadsimtā. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās adāmadatas datētas ar 14. gadsimtu, bet adīto cimdu fragmenti datēti ar 15. gadsimtu. Cimdus un zeķes šajā laikā darināja adatas pinuma tehnikā. Ar vienu kaula adatu, izmantojot rupja vērpuma grodu vilnas pavedienu, veidoja blīvu pinumu.
Laika gaitā seno cimdu darināšanu adatas pinuma tehnikā nomainīja cimdu adīšana ar piecām adatām, kādu mēs zinām mūsdienās. Tad arī sāka parādīties rakstainie cimdi: gan dūraiņi, gan pirkstaiņi. Latviešu tradicionālajā kultūrā rakstainie cimdi izsenis tika dāvināti svarīgos dzīves brīžos – kāzās, kristībās, gadskārtu svētkos, un katrs pāris tika veidots ar īpašu rūpību, domājot par saņēmēju. Latviešu rakstainie cimdi ir vieni no mūsu tautas identitātes simboliem.
Alūksnes novada muzeja un Jaunlaicenes muižas muzeja “Malēnieša pasaule” krātuvēs glabājas daudz rakstaino cimdu, kas datēti ar 20. gadsimtu. Tie sevī glabā daudz lokālu savam novadam raksturīgo rokdarbu prasmju, adīšanas tradīciju, krāsu izjūtu un rakstu daudzveidību.
Lai veicinātu šo unikālo mantojuma vērtību ilgtspēju un nodrošinātu tā pārmantojamību, 2025. gada sākumā Alūksnes novada muzejs aicināja rokdarbnieces iesaistīties aktivitātē “Saglabāsim rakstaino cimdu mantojumu”. Šīs aktivitātes mērķis bija rosināt rokdarbnieces iepazīt, pētīt un praktiski atdarināt muzeju krātuvēs glabātos cimdus, tādējādi nodrošinot šo unikālo kultūras vērtību saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Aicinājumam atsaucās četrpadsmit rokdarbnieces – Gunta Ļuļe, Iluta Jantone, Sanita Vilciņa, Ineta Leja, Skaidrīte Ruta Svare, Velga Podniece, Vija Buhaņeviča, Iveta Cecere, Laila Ābeltiņa, Sandra Ābeltiņa, Māra Krieviņa, Iveta Zvejniece, Elza Langrate un Daiga Lejiņa.
Katra dalībniece izvēlējās vienu vai divus cimdu pārus no muzeju krājuma un izgatavoja to precīzu kopiju, rūpīgi atdarinot rakstus, krāsas un tehnisko izpildījumu. Regulārās tikšanās muzejā kļuva par vērtīgu zināšanu un pieredzes apmaiņas vietu – dalībnieces kopīgi pētīja oriģinālos cimdus, analizēja dziju struktūru, krāsu salikumus un adījuma blīvumu, veidoja tehniskos zīmējumus un sagatavoja dokumentētus aprakstus, kas kalpos par nozīmīgu resursu nakamajām paaudzēm. Rakstaino cimdu adīšana Latvijā nepārtraukti pilnveidojas, klāt nāk jauni raksti un tehniskie risinājumi. Atdarinot senos adījumus, tiek veicinātas un nostiprinātas zināšanas par Latvijas novadiem un to kultūru, tiek iepazīti cimdu rakstu kompozīcijas pamati, krāsu salikumi un dažādi adīšanas tehniskie risinājumi.
Visi aktivitātē “Saglabāsim rakstaino cimdu mantojumu” noadītie cimdi dāvināti Alūksnes novada muzeja krājumam. Šis dāvinājums simbolizē ne tikai rokdarbnieču cieņu un mīlestību pret rokdarbiem, bet arī atbildību par tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Linda Apšusala
Alūksnes novada muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratore
