“Šobrīd Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis ir pašsaprotama Jelgavas panorāmas dominante un viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Jelgavā, taču tā atjaunošana no kara postījumiem un pēc padomju okupācijas aizmirstības nenotika nedz vienā dienā, nedz pati no sevis. Vērienīgajā un laikietilpīgajā rekonstrukcijas procesā piedalījās dažādu jomu pārstāvji. Tie bija cilvēki, kurus vienoja pārliecība, ka ir svarīgi saglabāt mūsu kultūrvēstures mantojumu, vienlaikus to veidojot par Jelgavas attīstības un izaugsmes simbolu. Jubilejas reizē apmeklētājiem izstādē būs iespēja iepazīties ar 15 pieredzes un foto stāstiem – torņa vēstures, atjaunošanas un darbības pirmsākumu retrospekciju,” stāsta Jelgavas reģionālā tūrisma centra Torņa ekspozīciju un apsaimniekošanas nodaļas vadītāja Vineta Reknere.
Ar atmiņām un pieredzes stāstiem, kas veidos jubilejas izstādes saturu, dalījušās torņa vēstures izpētes un atjaunošanas procesā nozīmīgas personības. Viņu vidū ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors grāmatas “Versija par Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu” autors Ojārs Spārītis. Rosinot jelgavniekus pārdomāt savas pilsētas tēla veidošanos un attīstību gan pagātnē, gan tagadnē, viņš plašākai sabiedrībai atklājis baznīcas vēsturi no 16. gadsimta līdz mūsdienām. Izstādes atmiņu mozaīku papildina arī Paulis Rēvelis – atjaunošanas darbu pirmsākuma virzītājs un organizētājs, kā arī pēc atmodas atjaunotās Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs. Savā atmiņu stāstā viņš vēsta par baznīcas torņa pagātni, ieskicējot atmodas laiku, Jelgavas atdzimšanu un sabiedriskās līdzdalības nozīmi atjaunošanas procesā.
Torņa atjaunošanas projekta autors arhitekts Artūrs Lapiņš savā stāstā atklāj, kādi bija rekonstrukcijas arhitektoniskie risinājumi, lai saglabātu vēsturisko mantojumu mūsdienīgā pilsētvidē. Ar sarežģītā, taču vienlaikus aizraujošā torņa atjaunošanas projekta sagatavošanas un īstenošanas izaicinājumiem dalījusies arī projekta vadītāja Ilga Līvmane. Izstādes stāstus papildina ieskats arheoloģisko izrakumu norisē bijušā dievnama iekšpusē, to gaitā atklātajiem apbedījumiem un iegūtajām senlietām, kas vēstīja par Jelgavas un Kurzemes un Zemgales hercogistes 17.–18. gadsimta iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mūsdienās atjaunotā torņa iekšpagalmu sedz bruģis, kas zem sevis vēl joprojām glabā šīs būtiskās pagātnes liecības.
Atmiņu stāstu kaleidoskopu veido arī tūrisma nozares pārstāvju liecības. Jelgavas reģionālā tūrisma centra pirmā vadītāja Anda Iljina un Tūrisma informācijas nodaļas izveidotāja Vita Ziemele atskatījušās uz pirmajiem soļiem, veidojot kultūrvēstures pieminekļa ēku kā modernu tūrisma informācijas centru, kas pavēris plašākas iespējas popularizēt Jelgavu un tās apkārtni. Savukārt Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase atsauc atmiņā laiku, kad muzeja darbinieki palīdzēja veidot saturu pirmajām torņa vēstures ekspozīcijām – tās tolaik tapušas kā inovatīvas un unikālas Latvijas mērogā. Ņemot vērā, ka gadu gaitā torņa izstāžu zāle kļuvusi par pieturvietu patiesi daudzveidīgām un augstvērtīgām mākslas izstādēm, Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis atklāj savu stāstu par pirmajiem mākslas notikumiem atjaunotajā tornī.
Ikdienā vēsturiskā ēka kļuvusi par īpašu vietu arī simtiem jauno ģimeņu – pāriem, kas torņa skatu laukumā viens otram teikuši jāvārdu un mijuši gredzenus. Šie īpašie mirkļi ir iemūžināti fotogrāfijās un arī papildinās jubilejas izstādi. Tāpat par neatņemamu daļu no stāstu mozaīkas ir Jelgavas valstspilsētas un novada dzimtsarakstu nodaļas atmiņas par torņa nozīmi laulību reģistrācijās aizvadīto 15 gadu laikā.
Izstāde izvietota Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa kāpņu laukumos un ir apskatāma, iegādājoties ieejas biļeti tornī. Tā apmeklētājiem būs pieejama līdz gada beigām. Vairāk par torņa darba laiku un biļešu cenām – mājaslapā www.visit.jelgava.lv.
