Vasaras sezonā Jūrmala tradicionāli kļūst par pieprasītu un atpūtnieku iemīļotu galamērķi, tāpēc jau izsenis jūrmalnieki tūristu un pilsētas viesu vajadzībām piedāvā izīrēt savas dzīvojamās mājas, atsevišķus dzīvokļus un speciāli pielāgotās palīgēkas. Attīstoties dažādiem naktsmītņu rezervācijas portāliem, šāda īstermiņa izīrēšana kļūst par arvien populārāku papildu ienākumu gūšanas veidu.
Jāņem vērā, ka dzīvojamo telpu un ar to saistīto palīgēku izīrēšana tūristiem un atpūtniekiem ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, kas nozīmē saistības ne tikai pret Valsts ieņēmumu dienestu, bet ietekmē arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru.
Vispārīgā gadījumā fiziskām personām piederošām dzīvojamām mājām, dzīvokļiem un telpu grupām, kuru lietošanas veids ir dzīvošana vai ir saistīts ar dzīvošanu, piemēro samazināto nodokļa likmi 0,2%–0,6% no kadastrālās vērtības. Savukārt dzīvojamo māju palīgēkas (izņemot garāžas) ar nodokli netiek apliktas.
Taču situācija ir atšķirīga, ja minētās ēkas vai to daļas izmanto saimnieciskajā darbībā, piemēram, kā naktsmītnes izīrē tūristiem un atpūtniekiem, piedāvā telpas pasākumu rīkošanai, pirts pakalpojumus utt. Šādā gadījumā saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām piemēro nekustamā īpašuma nodokļa standarta likmi 1,5%.
Vai pašvaldība obligāti jāinformē par saimnieciskās darbības veikšanu?
Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta devīto daļu nodokļu maksātāja pienākums ir viena mēneša laikā paziņot pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, par saimnieciskās darbības uzsākšanu un izbeigšanu.
Minētais pienākums attiecināms uz saimnieciskās darbības veikšanu šādos nekustamā īpašuma objektos:
- dzīvojamās mājās neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos;
- dzīvojamo māju daļās;
- telpu grupās nedzīvojamās ēkās, kuru lietošanas veids ir dzīvošana;
- telpu grupās, kuru lietošanas veids ir saistīts ar dzīvošanu (garāžas, autostāvvietas, pagrabi, noliktavas un saimniecības telpas);
- dzīvojamo māju palīgēkās.
Jāņem vērā, ka likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” izpratnē saimnieciskā darbība ir ne tikai dzīvojamo ēku īslaicīga, sezonāla izīrēšana atpūtas un tūrisma vajadzībām, bet arī preču ražošana, darbu izpilde, tirdzniecība, pakalpojumu sniegšana un cita veida darbība par atlīdzību.
Tas nozīmē, ka, uzsākot saimniecisko darbību, nekustamā īpašuma īpašniekam par to savlaicīgi jāinformē pašvaldība, sniedzot šādus saimnieciskajā darbībā izmantotā nekustamā īpašuma raksturojušos datus:
- nekustamā īpašuma adrese, precīzi norādot, kādu dzīvojamo māju, palīgēku, tās daļu vai atsevišķu telpu grupu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai. Ja ēkai vai telpu grupai ir dalītās funkcijas (piemēram, vienā mājas daļā dzīvo paši saimnieki), tad informē par platību, kādu izmanto tieši saimnieciskās darbības vajadzībām;
- datumu, no kura ir uzsākta saimnieciskā darbība. Ja saimnieciskajai darbībai ir sezonāls raksturs, norāda tās veikšanas periodu (no – līdz).
Aicinām iedzīvotājus, kuru dzīvojamās mājas, telpu grupas vai palīgēkas tiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, bet kuri likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā par to vēl nav paziņojuši, reģistrēties pašvaldībā.
Elektroniski parakstītu iesniegumu par saimnieciskās darbības veikšanu var iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pasta adresi pasts@jurmala.lv vai uz Jūrmalas valstspilsētas administrācijas oficiālās elektroniskās adreses kontu. Savukārt pašrocīgi parakstītu iesniegumu var iesniegt klātienē Apmeklētāju apkalpošanas centros (Jūrmalā, Jomas ielā 1/5, Raiņa ielā 110, Tukuma ielā 20) vai nosūtīt pa pastu (adrese: Jomas iela 1/5, Jūrmala, LV-2015).
Vai ir paredzēti izņēmuma gadījumi?
Pašvaldība atsevišķi nav jāinformē par saimnieciskās darbības veikšanu īpašumā, ja:
- dzīvojamās telpas tiek izīrētas fiziskai personai pastāvīgai dzīvošanai un ir noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likumu, jo tas nemaina nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtību;
- ēkas galvenais lietošanas veids nav saistīts ar dzīvošanu (nedzīvojamā ēka), piemēram, sabiedriskās ēdināšanas ēka, atpūtas ēka vai viesnīcu ēka.
Informāciju par katrai būvei noteikto lietošanas mērķi nekustamā īpašuma īpašnieks var iegūt bez maksas, autorizējoties portāla kadastrs.lv sadaļā “Elektroniskie pakalpojumi” – “Saņemt Kadastra datus” – “Mani dati kadastrā”. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.
Kas notiek pēc saimnieciskās darbības reģistrēšanas pašvaldībā?
Pēc informācijas saņemšanas par saimnieciskās darbības veikšanu īpašumā tiek veikts nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķins, piemērojot standarta 1,5% nodokļa likmi par norādīto periodu un to ēku, telpu grupu vai tās daļu, kas tiek izmantota saimnieciskās darbības vajadzībām. Nekustamā īpašuma īpašniekam Jūrmalas valstspilsētas administrācija nosūta jaunu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli.
Šāda nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtība saglabājas tik ilgi, kamēr īpašumu izmanto saimnieciskajai darbībai. Tāpēc pēc saimnieciskās darbības izbeigšanas, par to arī jāinformē pašvaldība.
Vēršam uzmanību, ka pašvaldība izvērtē publiski pieejamo informāciju dažādās interneta vietnēs un sludinājumu portālos. Tāpēc, konstatējot īpašumus, kuros notiek pašvaldībā nereģistrēta saimnieciskā darbība, pašvaldība, ievērojot likuma “Par nodokļiem un nodevām” piešķirtās tiesības, var precizēt aprēķināto nodokli par pēdējiem trim gadiem.
