Kopīgi godinājām IV Vispārējos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkus, kas 1895. gadā tika rīkoti Jelgavā – pirmo reiz ārpus Rīgas. Pirms 130 gadiem tā laika prese izbrīnīti secināja: “… ka tūkstošiem latviešu prot ne tikai lasīt un rakstīt, bet pazīst arī notis un arī dzied, un ka šiem ļaudīm svētkos un svētdienās patīk iet nevis uz krogu, bet uz koru mēģinājumiem.”
Dižkoncertā “Vēl viena dziesma būs…” pāršķirstītas vēstures lapaspuses, lai visi mēs ieraudzītu, kas šajos pirms 130 gadiem rīkotajos svētkos bija īpašs un ar ko Jelgava var lepoties. Un Jelgava patiesi var lepoties, jo tieši šajos svētkos pirms 130. gadiem pirmo reizi izskanēja “Dievs, svētī Latviju”, tieši šajos svētkos pirmo reizi tika vilkti tautastērpi, un gatavojoties šiem svētkiem, pirmo reizi notika novada koru kopmēģinājumi.
Dižkoncertā piedalījās 46 kori no dažādiem Latvijas novadiem un deviņi virsdiriģenti – Ārijs Šķepasts, Edgars Vītols, Gints Ceplenieks, Jānis Baltiņš, Kaspars Ādamsons, Laura Leontjeva, Mārtiņš Klišāns, Romāns Vanags un Uģis Matvejs, kā arī solisti, apliecinot Dziesmu svētku tradīciju nozīmīgumu arī mūsdienās. Dziedājumu papildināja Zemessardzes orķestris diriģenta majora Anda Kareļa vadībā.
Dižkoncertā izsknēja latviešu klasiķu Jāzepa Vītola, Jēkaba Mediņa, Emīla Dārziņa, kā arī mūsdienu autoru Raimonda Paula, Ērika Ešenvalda, Raimonda Tigula, Jāņa Strazda, Lauras Jēkabsones, Lauras Leontjevas, Alvila Altmaņa, Gintas Rūses, Valta Pūces, Ārija Šķepasta, Jāņa Ozola kora dziesmas un tautas dziesmu apdares un Ingas Meijeres simfoniskais tēlojums. Dižkoncerta mākslinieciskais vadītājs ir Edgars Vītols.
Pasākumu atbalstīja Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
