Vizītes mērķis bija iepazīties ar Dānijas publiskā, privātā un nevalstiskā sektora pieredzi viedo un ilgtspējīgu pilsētvides risinājumu attīstībā, lai sekmētu to ieviešanu Latvijas pašvaldībās.
Vizītes pirmajā dienā delegācija devās uz DOLL Living Lab – vienu no vadošajām viedās pilsētvides testēšanas platformām Eiropā, kas atrodas Albertslundas pašvaldībā. Dalībnieki praktiski iepazinās ar viedās satiksmes vadības sistēmām, energoefektīvu apgaismojumu, digitālā dvīņa izmantošanu pilsētplānošanā. Prezentāciju laikā uzsvērta arī ciešā sadarbība starp pašvaldību, uzņēmējiem un pētniecības institūcijām. Īpaši iedvesmoja digitālais dvīnis — reāllaika dati un simulācijas ļauj pieņemt pārdomātus pilsētvides attīstības lēmumus,” norāda viens no Latvijas pašvaldību pārstāvjiem.
Dalībnieki iepazinās ar State of Green, kas ir bezpeļņas publiskā un privātā sektora partnerība starp Dānijas valdību un trim vadošajām uzņēmējdarbības asociācijām. State of Green sadarbojas ar vairāk nekā 600 Dānijas uzņēmumiem, valsts iestādēm, akadēmiskajām institūcijām, ekspertiem un pētniekiem, kas veicina ilgtspējīgus un videi draudzīgus risinājumus enerģētikā, ūdenssaimniecībā, klimata tehnoloģijās un aprites ekonomikā. Prezentācijas laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar Dānijas ceļu zaļās transformācijas virzienā – kopš 1970-tajiem gadiem, kad Dānija piedzīvoja naftas krīzi un iedzīvotāji noprotostēja pret kodolenerģiju, tās izvēle ir būt zaļai un pārtikušai valstij. Dānija uzskatāma par pirmo valsti pasaulē, kas izveidoja Vides ministriju (1971. gadā), bet 1973. gadā izdeva vides likumu. Šobrīd Dānijas valdība plāno sasniegt oglekļa neitralitātes (net-zero) mērķi jau 2045. gadā.
Šī apmeklējuma laikā tika sniegta prezentācija arī no iestādes “Creative Denmark”, kurai ir līdzīgs darbības princips kā “State of Green”, bet ar ievirzi arhitektūrā. Prezentācijā tika uzsvērta Dānijas arhitektūras un būvniecības fokuss uz dizainu un ēku pielāgošanu klimata pārmaiņām (piemēram, māju iespējams pārvietot gadījumā, ja ir plūdu risks). Kopenhāgenas veiksmes stāsts – CopenHill – ir atkritumu-enerģijas pārstrādes centrs, uz kura ierīkots mākslīgais slēpošanas kalns, pastaigu takas un skatu platforma. Kopenhāgena ir laimīgākā pilsēta pasaulē, kas tiek pamatots ar arhitektūru un cilvēkcentrisko pieeju.
Otrā vizītes dienā tikšanās notika Orhūsas pašvaldības ēkā “DOKK1”, kas ir daudzfunkcionālas iestāde, tur atrodas bibliotēka, iedzīvotāju pakalpojumu centrs, nacionālā TV, kā arī pašvaldības Inovāciju, tehnoloģiju un radošuma (ITK) departaments.
Sākotnēji ITK departamenta pārstāvis iepazīstināja ar departamenta darbības stratēģiju, modeli, jomām. No 80 departamenta darbiniekiem tikai 16 ir algoti no pašvaldības budžeta, bet pārējie saņem algu dažādu projektu ietvaros (ārējais finansējums). Struktūra mainās atkarībā no ieviestajiem projektiem.
Pašvaldībā īsteno digitālās stratēģijas jau vairāk kā 20 gadu garumā. Ieviestas ap 800 sistēmas un aplikācijas. Kopumā IT un digitalizācijas jomā pašvaldībā strādā ap 250 darbiniekiem.
Vizītes ietvaros sekoja vairāku ITK nodaļas pārstāvju prezentācijas ar stāstījumu par tādām tēmām kā lietu internets (IoT), datu pārvaldība (LoRaWAN raidītāji, sensori), Orhūsas inovāciju laboratorija (Aarhus City Lab), digitālais dvīnis, inovatīvais iepirkums un iedzīvotāju līdzdalība digitālajā transformācijā.
Galvenais, kas raksturo Orhūsas pašvaldību, ir atvērtība – projektiem, sadarbībai (lokāli un starptautiski), datu pieejamība (atvērtie dati), komunikācija, atvērta uzņēmēju inovāciju testēšanai pilsētvidē un atbalsts veiksmīgu risinājumu ieviešanai.
Pēc prezentacijām dalībnieki apskatīja ēku “DOKK1”, kas celta 2015. gadā un ir aktīvi apmeklēta no iedzīvotāju puses, pielāgota dažādām vecuma grupām – centrālā Orhūsas aktivitāšu vieta. Ēkas pagrabstāvā ir moderna autonovietne, kur automašīnas novieto uz platformas virszemē un tās automātiski tiek nogādātas pazemes autostāvvietā bez cilvēka līdzdalības. Pie ēkas ārpusē dalībnieki apskatīja aprites ekonomikas piemēru (vienreizējo kafijas krūzīšu depozītautomātu), kā arī inovāciju – robotu, kas attīra kanālu no tajā peldošo atkritumu ieplūšanas jūrā.
Vizītes noslēgumā, darbseminārā, seši Latvijas pašvaldību pārstāvji (no Daugavpils, Gulbenes, Smiltenes, Ventspils, Liepājas un Rīgas) prezentēja savus projektus un dalījās ar izaicinājumiem, savukārt dāņu kolēģi sniedza savus komentārus un ieteikumus. Vizīte Dānijā sniedza vērtīgu ieskatu, kā viedi, ilgtspējīgi un inovatīvi risinājumi tiek integrēti pilsētvides attīstībā, balstoties uz ciešu sadarbību starp publisko, privāto un nevalstisko sektoru. Orhūsas un Kopenhāgenas stāsti iezīmēja konkrētus soļus, izveidojot pamatu turpmākai sadarbībai ar Dāniju – tiks apsvērti kopīgi projekti, savstarpējās pieredzes apmaiņas iniciatīvas un labās prakses pārnese. Šī pieredze ir vērtīgs stimuls Latvijas pašvaldībām, lai īstenotu pārdomātus, datos balstītus viedpilsētu risinājumus un veidotu iekļaujošu, iedzīvotājiem un videi draudzīgu pilsētu”, uzsver Rīgas domes galvenā projektu vadītāja Marija Balabka.
Vizītes noslēdzošajā dienā, tika apmeklēta Nordhavna – ziemeļu ostas rajons Kopenhāgenā, kas no industriālas teritorijas kļuvis par mūsdienīgu, videi draudzīgu pilsētvides objektu. Šajā teritorijā īpaši tiek domāts par “zaļo” enerģiju – kā ēkas padarīt energoefektīvākas, piemēram, izmantojot dzīvojamo ēku apkurei siltumu, kas iegūts no lielveikalu ledusskapjiem. Te atrodas starptautiska skola, kuras fasādi pilnībā veido saules paneļi. Tika apskatīta dzīvojamā ēka, kuras siena ir apzaļumota, bet uz jumta izveidots rotaļu unaktivitāšu laukums, ko var apmeklēt ikviens interesents. Teritorijā atrodas arī ANO ēka, izveidota pastaigu promenāde un peldvieta. “Liels paldies VARAM par doto iespēju! Pieredzes apmaiņas brauciens uz Dāniju ļāva ieraudzīt, kā viedie tehnoloģiju risinājumi un sabiedrības iesaiste var veidot modernu, ilgtspējīgu un cilvēkam draudzīgu pilsētvidi — vērtīgas atziņas arī mūsu pašvaldības attīstībai. Šis brauciens pavēra arī iespēju nākotnē sadarboties ar Orhūsas pašvaldību, lai ieviestu viedos risinājumus. Redzot, kā problēmas tiek risinātas, izmantojot inovācijas, tehnoloģijas un radošumu, iedrošina izmantot šādu pieeju risinājumu izstrādē arī Latvijā. Īpaši novērtēju pozitīvo pieredzi un ideju apmaiņu ar pārējiem brauciena dalībniekiem no VARAM un Latvijas pašvaldībām.” novērtēja Gulbenes novada Informācijas tehnoloģiju kompetences centra vadītāja Laila Dafi.
Šādas pieredzes apmaiņas aktivitātes stiprina Latvijas pašvaldību spēju ieviest viedos, videi draudzīgus un ilgspējīgus risinājumus, pielāgojot labās prakses vietējiem apstākļiem.
Pieredzes apmaiņas brauciens norisinājās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.2. pasākuma projekta Nr. 5.1.1.2/1/23/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes uzlabošana” ietvaros.
