Vizītes organizators, Kantabrijas reģiona Eiropas projektu birojs (Oficina de Proyectos Europeos del Gobierno de Cantabria), dalībniekus iepazīstināja ar viedām pieejām lauksaimniecībā, demonstrējot digitalizācijas piemērus lopkopībā, kopienu zemju pārvaldībā un nozares izglītībā.
Spilgts piemērs tehnoloģiju un zinātnes sinerģijai lauksaimniecībā bija eksperimentāla kalnu liellopu ferma “Finca la Jerrizuela”, ko pārvalda Kantabrijas Lauksaimniecības pētījumu un mācību centrs (CIFA). Saimniecība aktīvi iesaistās zinātniskajā darbā, pētot, kā ar pārdomātu ganību apsaimniekošanu var kontrolēt veģetācijas izplatību, saglabāt kalniem raksturīgo ainavu un aizsargāt bioloģisko daudzveidību.
Delegācijai tika demonstrēts, kā saimniecībā izmanto dronus un GPS izsekotājierīces ganāmpulku un vides apsekošanai. Šie rīki ļauj ātri un efektīvi noteikt liellopu atrašanās vietu, ietaupot lauksaimnieku laiku un resursus. Vienlaikus saimnieki uzsver, ka tehnoloģijas neaizstāj, bet gan papildina cilvēka unikālās, paaudzēs uzkrātās zināšanas. Tāpat lopkopji pauda cerību, ka nākotnē GPS ierīces sniegs datus ne tikai par dzīvnieku atrašanās vietu, bet arī par to aktivitāti, lai vēl precīzāk optimizētu ganību procesus.
Mikro alus darītavā “Cervezas Dougall’s” dalībniekiem bija iespēja izzināt mazās ražošanas izaicinājumus un ilgtspējīgus risinājumus. Šeit īpašnieks lielu uzmanību pievērš ilgtspējai, demonstrējot izcilu aprites ekonomikas piemēru, kurā ražošanas blakusprodukti tiek pilnībā pārstrādāti. Piemēram, miežu iesala atliekas kļūst par barojošu lopbarību vietējo zemnieku govīm. Apiņu atliekas, sajauktas ar blakus esošās kokzāģētavas skaidām, tiek kompostētas un izmantotas dārza mēslošanai. Savukārt rauga atliekas izmanto vietējā siera ražotne, lai pagatavotu īpašu alus sieru.
Īpašu delegācijas interesi piesaistīja profesionālās lauksaimniecības skolas “Centro Integrado de Formación Profesional” apmeklējums, kur bija iespēja dzirdēt, kā modernās tehnoloģijas un praktiska pieeja tiek integrētas mācību procesā, lai piesaistītu un sagatavotu jaunos nozares speciālistus.
Skolā ieviesti iespaidīgi viedie risinājumi. Pilnībā automatizētās siltumnīcās tiek kontrolēta laistīšana un temperatūra, savukārt liellopu kūtīs saimnieko roboti, kas ne tikai veic slaukšanu un piena kvalitātes analīzi, bet arī piegādā un sakārto barību.
Liela uzmanība tiek pievērsta prasmju apguvei drošā vidē, plaši izmantojot dažādus simulatorus. Piemēram, ar govs simulatoru audzēkņi apgūst sarežģītas veterinārās iemaņas, nekaitējot dzīvniekiem, bet topošie mežizstrādes speciālisti – darbu ar harvestera simulatoru. Tāpat lopkopības apguvei tiek izmantotas virtuālās realitātes (VR) brilles.
Līdzās tehnoloģijām skola pievērš uzmanību arī vietējā mantojuma saglabāšanai. Tā ir iesaistījusies reģionam unikālās piena liellopu šķirnes Pasiega atjaunošanas programmā, audzējot šos dzīvniekus un rīkojot izglītojošus pasākumus. Šāda daudzpusīga pieeja, kas apvieno modernās tehnoloģijas un tradīciju saglabāšanu, acīmredzot ir veiksmīga – lai gan jauniešu interese par lauksaimniecību kopumā nav augsta, skolā mācās 540 audzēkņu.
“Paaudžu maiņa lauksaimniecībā šobrīd ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras visa Eiropa. Bez jaunās paaudzes lauksaimniekiem nav iespējams nodrošināt dzīvotspējīgus laukus un ilgtspējīgu pārtikas ražošanu nākotnē. Lai situāciju uzlabotu, būtiski veidot vidi, kur jaunie cilvēki redz savu nākotni laukos – ar pieejamu zemi, finansiālu atbalstu, modernām tehnoloģijām un profesionālās izaugsmes iespējām. Kā pozitīvs piemērs ir redzētais Spānijā, kur lauksaimniecības un mežsaimniecības izglītību padara pievilcīgāku, integrējot mācību procesā digitālos risinājumus. Tie ne tikai palīdz jauniešiem apgūt praktiskas iemaņas, bet arī uzlabo viņu konkurētspēju darba tirgū, ko atzinīgi novērtē darba devēji,” uzsver Andra Karlsone, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības un bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta nodaļas vecākā eksperte.
Vizītes ietvaros projekta partneri no septiņām dalībvalstīm pulcējās arī starpreģionālā darba grupā, kurā padziļināti apsprieda inovācijas un ilgtspējību lauku apvidos, tostarp apmainījās iespaidiem un vērtēja, kā redzētos viedos risinājumus pielāgot katras valsts un reģiona vajadzībām.
Projekts Nr. 02C0375 “Inovatīvi un viedi politikas instrumenti Eiropas lauku attīstībai” (INSPIRE) tiek īstenots Interreg Europe programmā 2021.–2027. gadam. Projektā darbam apvienojušās astoņas institūcijas no septiņām valstīm. “INSPIRE” kopējais budžets ir 1 696 376,00 eiro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 1 310 000,80 eiro. Zemgales plānošanas reģiona projekta budžets ir 177 000,00 eiro, no kā ERAF līdzfinansējums ir 141 600,00 eiro. Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/inovativi-un-viedi-politikas-instrumenti-eiropas-lauku-attistibai-inspire
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības oficiālo nostāju.
