Vīrieša spēks sākas ar rūpēm par savu veselību

Veselības pārbaudes nevajadzētu uztvert kā vājuma izpausmi. Tieši otrādi – tā ir apzināta izvēle un pierādījums tam, ka cilvēks rūpējas par nākotni. Diemžēl pārāk bieži par profilaksi sākam domāt tikai tad, kad slimība jau ir klāt. It īpaši tas attiecināms uz prostatas un zarnu vēža skrīningu, kuru daudzi vīrieši joprojām ignorē.

Vecākās paaudzes vīriešus nereti attur sabiedrībā iesakņojušies stereotipi vai novecojis priekšstats par medicīnas iespējām. Taču mūsdienu medicīna piedāvā pārbaudes un ārstēšanas metodes, kas ir ātras, saudzīgas un bieži vien ļauj cilvēkam atgriezties ierastajā dzīvē jau pāris nedēļu laikā.

Rūpes par veselību ir jāmāca jau no mazotnes – gan ar piemēru, gan ar attieksmi. Vīrieša spēks nav tikai fiziskā izturībā, bet arī spējā laikus parūpēties par sevi. Vēzis joprojām ir viena no biežākajām mirstības un saslimstības diagnozēm gan Jelgavā, gan Latvijā un visā pasaulē, taču daudzas no šīm slimībām iespējams atklāt agrīni – pirms tās sāk radīt nopietnus veselības traucējumus. Regulāra dalība valsts apmaksātajās vēža skrīninga programmās ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sevi un savlaicīgi uzsākt ārstēšanu, ja nepieciešams.

Diemžēl statistika liecina, ka vīrieši, salīdzinot ar sievietēm, būtiski retāk izmanto iespēju pārbaudīt savu veselību. Šī tendence ne vien apdraud personas dzīvību un dzīves kvalitāti, bet arī rada papildu slogu veselības aprūpes sistēmai.

Latvijā jau kopš 2009. gada tiek īstenota valsts organizēta vēža agrīnas atklāšanas programma, kuras mērķis ir piedāvāt bezmaksas profilaktiskās pārbaudes konkrētām vecuma grupām. Šīs pārbaudes ļauj savlaicīgi diagnosticēt onkoloģiskas saslimšanas, kad ārstēšana ir visefektīvākā. Papildinot skrīninga programmu klāstu, kopš 2021. gada iedzīvotājiem pieejams arī valsts apmaksāts prostatas vēža skrīnings, kas īpaši būtisks vīriešu veselības uzraudzībā.

Tomēr, kā liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati, 2023. gadā vīriešu iesaiste gan zarnu vēža, gan prostatas vēža skrīningā Jelgavas pilsētā bija zemāka nekā vidēji valstī. Šī tendence norāda uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības izpratni par profilaktisko pārbaužu nozīmi un veicināt lielāku atsaucību vīriešu vidū.

Lai noskaidrotu, kāpēc vīriešu atsaucība skrīningam joprojām ir zema, kā arī, kādus soļus iespējams spert, lai situāciju uzlabotu, aicinājām uz sarunu Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekli Kārli Smilgu – speciālistu, kurš ikdienā saskaras ar šo izaicinājumu gan profesionālā, gan sabiedrības izglītošanas līmenī.

1. Kā vērtējat vēža skrīninga aptveri Jelgavā un kādi ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvairās veikt skrīningu?

Diemžēl dati rāda jelgavnieku, tieši vīriešu, zemo iesaisti skrīningos – aplūkojot datus, var secināt, ka jelgavnieki ir uz pusi mazāk aktīvi kā vidēji Latvijā, taču mazticams, ka tieši Jelgavas iedzīvotāji ir mazāk atsaucīgi, šeit jāiedziļinās datu ieguves veidā un precizitātē. Taču manu uzmanību pievērš tieši zemā atsaucība valstī kopumā, t.sk. Jelgavā, ja salīdzina ar kaimiņvalstīm – ja zarnu vēža skrīninga atsaucība Latvijā ir ap 25%, tad Ziemeļvalstīs tā ir virs 60%, arī abās Baltijas kaimiņvalstīs ir virs 50%, tātad mūsu kaimiņi ir vismaz 2 reizes aktīvāki. Lielu lomu spēlē sabiedrības informēšana, jo vīriešiem skrīninga process nav nedz laikietilpīgs, nedz sāpīgs, runa ir par testu, kas veicams mājas apstākļos un asins analīzi, kuru var veikt papildus jau ierastajām analīzēm. Var redzēt atšķirību starp vīriešiem un sievietēm – ja dzemdes kakla un krūts vēža skrīningam tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, tad prostatas vai kolorektālā vēža skrīninga gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš izsniedz testa komplektu vai nosūtījumu. Tas ir komplekss jautājums par to cik bieži iedzīvotājs, šajā gadījumā vīrietis, apmeklē ģimenes ārstu vai urologu.

2. Kā rūpējaties par savu veselību un vai pats regulāri veicat profilaktiskas pārbaudes?

Es cenšos būt apzinīgs savas veselības jautājumos – slims uz darbu neeju, sezonāli vakcinējos pret gripu, nododu asins analīzes, t.sk. kontrolēju prostatas antigēna (PSA) līmeni, bez nosūtījuma. Man ir trīs bērni, par kuriem man ir jārūpējas, un es arī gribu nodzīvot garu mūžu, gribu redzēt viņus izaugam un veidojam savas dzīves. Ir pārāk daudz ar veselību saistītu apstākļu, kurus mēs nevaram ietekmēt, tāpēc jo īpaši ir jāpievērš uzmanība lietām, kas ir pilnībā mūsu pašu kontrolē, apmeklējot ārstus, veicos izmeklējumus un noteikti izmantojot valsts apmaksātās vēža skrīninga iespējas, kas pagaidām uz mani neattiecas vecuma dēļ.

3. Kā Jūsu profesionālā pieredze ir ietekmējusi skatījumu uz agrīnas diagnostikas nozīmi un tās ietekmi uz pacientu ārstēšanu?

Es ilgus gadus esmu strādājis veselības aprūpes iestādē, arī Veselības ministrijā, es redzu praksē milzīgo atšķirību, kad vēzis tiek diagnosticēts agrīni un izārstēts pilnībā, un gadījumus, kad onkoloģiska saslimšana tiek atklāta novēloti. Ne tikai pie mums, arī citās valstīs lielākais izaicinājums ir atklāt onkoloģisku saslimšanu pēc iespējas agrāk, kad tā ir labi ārstējama, ķirurģiski vai ar medikamentiem. Laicīgi atklāta onkoloģiska saslimšana nozīmē iespēju to laicīgi ārstēt un samazināt tās ietekmi uz dzīves kvalitāti, medicīna attīstās ļoti strauji un iespējas palīdzēt uzlabojas ar katru gadu. Ar nožēlu jāsecina, ka slimnīcā nonāk ļoti daudz pacientu, kuriem onkoloģiska saslimšana ir konstatēta jau pēdējā stadijā, kad ir iespējama tikai paliatīva palīdzība, jo laicīgi nav veikta diagnostika.

4. Kā varētu labāk informēt jelgavniekus par bezmaksas vēža skrīninga pieejamību un nepieciešamību?

Es domāju, ka nepietiek par skrīningu uzrunāt tikai personas atbilstošā vecumā. Mēs jau to darām un redzam, ka tas ir nepietiekoši. Varētu uzrunāt ģimenes locekļus, bērnus! Lai iesaistās, lai paņem aiz rokas un aizved pie ārsta, palīdz nokļūt līdz mamogrāfijai vai ginekologam, kad saņemts uzaicinājums! Vai pieraksta konkrētā laikā, noteiktā vietā! Lai aizdomājas, ka šāds viegls solis patiešām var glābt mammas vai tēta dzīvību.

5. Veselība jāuztur visas dzīves garumā. Ieteicams veikt veselības pārbaudes vismaz reizi gadā, sākot jau no 20 gadu vecuma. Vīriešiem vecuma grupā no 20 līdz 40 gadiem tas ir īpaši svarīgi, jo šajā periodā ir paaugstināts sēklinieku audzēju risks. Kā motivēt cilvēkus, īpaši jauniešus, laicīgi veikt regulāras veselības pārbaudes, pirms parādījušies nopietni simptomi?

Atgriežamies atkal pie veselībpratības. Ja bērniem no mazotnes viņam izprotamā veidā nemāca rūpēties par veselību, maz ticams, ka viņš to pēkšņi sāks darīt pieaugot. Daudz atkarīgs no ģimenes, no paradumiem un attiecībām ģimenē. Ar teikšanu (veselības pārbaužu popularizēšanu) vien ir un būs par maz. Ir nopietni jāpēta, kādā veidā varam šos jaunos cilvēkus uzrunāt viņiem saprotamā un pieņemamā veidā. Sportistiem veselības pārbaudes ir pašsaprotamas, jo bez labas veselības labi rezultāti sportā nav iespējami. Bet kā ar mūsdienu IT paaudzi? Jārunā jaunietim saprotamā valodā un veidā, t.sk. sociālie tīkli, influenceri un citi informācijas kanāli, kam jaunietis tic un ieklausās.

6. Kā Jūs iedrošinātu jelgavniekus, kuri baidās vai izvairās no valsts apmaksāto vēža skrīningu veikšanas?

Pirmkārt, skatīties uz skrīningu kā vienkāršu, nesāpīgu, nepieciešamu rīcību! Gluži tāpat kā vizīti pie zobārsta vai zobu higiēnista. Mēs taču negaidām, kad kariess skars visus zobus, mēs ejam laicīgi, lai tā skāde būtu pēc iespējas mazāka. Un maksājam par to. Par skrīningu nav jāmaksā, uz to ir tikai jāaiziet.

Otrkārt, ir jāuzrunā visa ģimene, bērni par vecākiem. Katrai paaudzei ir savi saziņas kanāli, jauniešiem atraktīvs saturs internetā, vecākiem cilvēkiem joprojām ir aktuāla drukātā informācija, komunikācija klātienē (ar savu ģimenes ārstu, piemēram). Un tad šo iedrošināšanu veiktu vistuvākie cilvēki – ģimene!

7. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vīrieši no audzējiem mirst 11% biežāk kā sievietes un Nacionālā veselības dienesta statistika rāda, ka sievietes daudz apņēmīgāk veic valsts apmaksātos skrīningus. Kādi faktori varētu ietekmēt vīriešu izvēli veikt vai neveikt profilaktiskas veselības pārbaudes, un kā veicināt vīriešu lielāku līdzdalību rūpēs par savu veselību?

Tā ir sarežģīta, kompleksa sociāla paradigma – vīrietim ir jābūt veselīgam, stipram, izturīgam; viņam ir jāsasniedz mērķi, jāveido karjera, jāpelna nauda. Tas ir tas, ko no vīrieša sagaida sabiedrība, tas, ko sabiedrība pati būtībā ir mācījusi vīrietim no bērnības. Un skrīningi tur neietilpst, tāpat kā regulārs ģimenes ārsta vai laboratorijas apmeklējums. Tagad mums visiem (skolai, medicīnai, sabiedrībai) ir jāpieliek pūles, lai gudri parādītu šo paradigmu citā leņķī – ka veselība ļoti lielā mērā ir katra paša rokās, tāpat kā dzīvesveids ir katra paša izvēle; ka stabilam karjeras kāpumam vai naudas pelnīšanai vajag labu veselību un skrīnings nudien ir pats vienkāršākais veids, kā to “kontrolēt”. Jā, un vajag arī zināmu drosmi.

8. Veselībai esot jāpieiet ar tādu pašu rūpību un uzmanību kā automašīnai, regulāri veicot pārbaudes, pat ja nav nekādu sūdzību. Veselības veicināšanas nodaļas speciālistes aicina vīriešus parūpēties par sevi un savu veselību vismaz tikpat, cik rūpējas par saviem automobiļiem. Kāds būtu Jūsu novēlējums Jelgavas vīriešiem?

Nebaidīties kontrolēt visus savas dzīves aspektus! Mums, vīriešiem, ir svarīgi būt stipriem, varošiem, veiksmīgiem, bet mums negribās noņemties ar lietām, no kurām baidāmies. Pēc Jūsu analoģijas ar auto – ja kaut kas sāk motorā dīvaini skanēt, ir divas iespējas – braukt pie meistara vai uzgriezt skaļāk radio. Esmu par to, lai brauktu pie meistara.