18.jūnijā Ādažos notika pašbraucoša transporta demonstrācijas braucieni un diskusija par šī transporta veida attīstības iespējām Latvijā. Pasākums notika VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC), Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) veiktā pētījuma ietvaros.
Testējot pašbraucošo jeb autonomo auto infrastruktūras risinājumus Latvijas apstākļos, pētījumā secināts, ka autonomo auto attīstībai nepieciešama precīza digitālā infrastruktūra, piemēram kartes, kā arī stabils interneta pārklājums. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam autonomo auto satiksmei var izmantot arī tādu autoceļu infrastruktūru, kas nav izcilā tehniskā stāvoklī vai ir ar grants segumu. To pierādīja pētījumā gaitā veiktie testi, kā arī par šo varēja pārliecināties pasākuma dalībnieki, kuri varēja izbraukt ar autonomai braukšanai pielāgotajām automašīnām pa Ādažu ielām, tostarp pa grantētu ielu.
“Autonomo auto joma ir tā, par kuru daudziem no mums ir priekšstats un viedoklis, bet praktisko zināšanu un pieredzes ir pārāk maz. Esam tendēti domāt, ka Latvijā autoceļi ir sliktāki nekā citur, lai gan patiesībā patlaban tie ir labāki nekā dažās citās Eiropas valstīs. Un galvenais uzdevums ir noturēt šo autoceļu stāvokli tā, lai tas nepasliktinātos,” norādīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis. “Pateicoties dalībai šādos starptautiskos pētījumos, varam ne tikai smelties citu valstu pieredzi, bet arī iegūt pārliecību, ka no infrastruktūras viedokļa patlaban nav lielu šķēršļu autonomo auto ieviešanai Latvijā. Atvērts jautājums ir par tirgus pieprasījumu un normatīvajiem aktiem, kuriem būtu jāregulē šo nozari,” uzsvēra viņš.
Ādažos notika arī diskusija Autonomie auto Latvijā: tālās nākotnes varbūtība vai rītdienas realitāte. Tajā piedalījās LVC Pētniecības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars, EDI Direktora vietnieks attīstības jautājumos Kaspars Ozols, LMT Biznesa izaugsmes dienesta direktors Aigars Runčis, VAS Latvijas pasts Starptautiskās e-komercijas attīstības un loģistikas nodaļas vadītājs Eligijus Jentkus, LVRTC Infrastruktūras departamenta direktors Rinalds Sproģis un Ādažu novada pašvaldības aģentūras Carnikavas komunālserviss direktors Lauris Bernāns.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka Latvijai ir nepieciešams aktīvāk pielāgot likumdošanu, nodrošinot, ka ir iespēja veikt pašbraucošo auto izmēģinājumu braucienus atvērtā vidē. Lietuvā, Igaunijā un Helsinkos šajā jomā ir apsteigušas Latviju, tur ir iespējams diezgan vienkārši saņemt atļauju šādiem testiem. Savukārt Latvijā tas patlaban aizņem ilgu laiku, kas nozīmē, ka esam mazāk konkurētspējīgi, lai piesaistītu pētniekus un investorus, kas darbojas šajā nozarē.
Diskusijas dalībnieki arī norādīja, ka auto ražotāji sāk mainīt savu pozīciju un pielāgot tehnoloģijas esošajam ceļu tīklam. Eiropas ceļu pārvaldītāju pozīcija ir vienota – valstis nav gatavas veikt specifiskus ieguldījumus atsevišķos ceļos vai nodrošināt augstākā standarta maģistrāles pilnīgi visā teritorijā. Tāpēc pašbraucošajiem auto ir jāspēj izmantot ceļu infrastruktūru tādā stāvoklī, kādā tā ir. Trūkumus, kas ir fiziskai infrastruktūrai, kompensē digitālā infrastruktūra, kurai līdz ar to ir lielāka nozīme.
Latvijas zinātniskajiem institūtiem un pētniekiem ir iespējas izstrādāt, izmēģināt un komercializēt tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas pašbraucošā transporta aprīkošanai. Šo var veicināt topstarp izmaiņas likumdošanā, kas paver plašākas iespējas izmēģinājumiem un testēšanai.
VAS Latvijas pasts un Ādažu pašvaldības pārstāvji norādīja, ka tas, ka pašbraucošie auto tiek pielāgoti esošajam ceļu tīklam, paver iespējas to izmantošanai pakalpojumu sniegšanai reģionos. Izskanēja ideja par pašbraucošo pakomātu attālākos reģionos. Tāpat šāds transports var risināt sabiedriskā transporta vadītāju trūkumu, kas ir īpaši jūtams reģionos.
“Kad runā par autonomajiem auto, cilvēku asociācijas ierasti ir ielas un ceļi, kas ir nesen izbūvēti vai atjaunoti, ar lielu daudzumu ceļa aprīkojuma un svaigi ieklātu asfaltu. Tomēr mūsu izmēģinājumu rezultātā esam secinājuši, ka, ja ir izstrādāta precīza digitālā karte, pēc kuras vadās autonomais transporta līdzeklis, kā arī ir stabils mobilā tīkla pārklājums, kas nodrošina sakarus un piekļuvi šai kartei, ceļa seguma kvalitātei ir otršķirīga loma,” stāsta LVC Pētniecības un attīstības daļas vadītājs Jānis Barbars. “Tas nozīmē, ka esošā Latvijas valsts un pašvaldību autoceļu un ielu infrastruktūra ir derīga šāda transporta izmantošanai ar nosacījuma, ka tiek veidotas nepieciešamās kartes un nodrošināts tīkla pārklājums,” tā Barbars.
Pētījuma ietvaros tika arī testētas transporta informācijas sistēmas, ar kuru palīdzību var savlaicīgi informēt satiksmes dalībniekus par dažādām situācijām un šķēršļiem uz ceļa vietās, kurās, piemēram, ir apgrūtināta redzamība. Šādas ierīces var izmantot arī ierastā transporta satiksmē, to informācija var būt pieejama autovadītājiem, kuru transporta līdzekļi ir aprīkoti ar attiecīgajām ierīcēm, kuras var sazināties ar ceļa transporta informācijas sistēmām.
