Iedzīvotāju aptauja notiks līdz 30. septembrim, un tajā aicinātas piedalīties ap astoņiem tūkstošiem mājsaimniecību deviņās Latvijas valstspilsētās – Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Šajā CSP apsekojumā Rīga nav iekļauta, jo datus par galvaspilsētu šoruden ievāks Eiropas Savienības statistikas birojs (Eurostat).
Aptauja “Dzīves kvalitāte pilsētās” notiks divās kārtās:
• Pirmajā kārtā – līdz 30. jūnijam – apsekojuma izlasē iekļautie iedzīvotāji, kuri saņems vēstuli savā eAdresē vai e-pastā, vai pastkastītē ar uzaicinājumu piedalīties aptaujā, varēs aizpildīt anketu elektroniski tiešsaistē CSP vietnē e.csp.gov.lv. Lai autentificētos, būs jāizmanto internetbanka, Smart-ID, e-paraksts vai e-identifikācijas karte. Konsultācijas par tiešsaistes anketas aizpildīšanu būs pieejamas līdz 30. jūnijam darbadienās no pulksten 10 līdz 18, zvanot uz bezmaksas tālruni 8000 88 11 vai sūtot e-pastu uz dzkp@csp.gov.lv.
• Otrajā kārtā – no 1. jūlija līdz 30. septembrim – notiks telefonintervijas un klātienes intervijas tiem, kuri nebūs aizpildījuši anketu tiešsaistē. Intervētāja identitāti vienmēr iespējams pārbaudīt CSP tīmekļvietnē vai izmantojot iepriekš minēto bezmaksas tālruni.
Aptaujā iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā, un CSP garantē iesniegto atbilžu konfidencialitāti.
Aicinām rast laiku, lai iesaistītos aptaujā, jo apkopotie dati palīdz novērtēt pilsētu pašvaldības pārvaldības kapacitāti, sabiedriskā transporta kvalitāti, iedzīvotāju sociālo labbūtību pilsētās, mājokļu pieejamību un citus kvalitatīvu dzīvi pilsētā noteicošos faktorus.
Dati ikvienam interesentam būs pieejami 2026. gada martā, kad tiks publicēti statistikas portālā, kur šobrīd ir pieejami iepriekšējo 2017. un 2022. gadā veikto aptauju rezultāti.
Dzīves kvalitātes apsekojumu dati rāda, ka 2022. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir augusi apmierinātība ar dzīvi visās Latvijas valstspilsētās.
2022. gadā 68,6 % Jūrmalas, 64,8 % Valmieras, 62,7 % Ogres, 57,8 % Jelgavas, 54,4% Daugavpils, 49,4 % Rēzeknes, 45 % Liepājas, 41,0 % Ventspils un 40,2 % Jēkabpils iedzīvotāju uzskatīja, ka pašvaldības darbība ir vienkārša un viegli saprotama.
Tāpat aug arī iedzīvotāju apmierinātība ar zaļajām zonām (parkiem un dārziem).
Ja pārvietošanos ar automašīnu valstspilsētās kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem nosauca 64,8 % Ventspils, 64,2 % Ogres un 63,9 % Jelgavas 60,4 % Jūrmalas, 58,9 % Rēzeknes, 57,8 % Valmieras un 57 % Jēkabpils iedzīvotāju, tad Liepājā un Daugavpilī mazāk ar automašīnu ikdienā pārvietojas nedaudz mazāk par pusi to iedzīvotāju. Pilsētas sabiedrisko transportu (autobusu, tramvaju, mikroautobusu) visvairāk izmanto Liepājā (39,6 %), vismazāk – Ogrē (17,6 %). Ar kājām visvairāk pārvietojās Rēzeknē (74,7 %), savukārt ar velosipēdu – Liepājā (18,4 %). Augstākie apmierinātības rādītāji ar sabiedrisko transportu bija Liepājas (81,8 %) un Daugavpils (80,9%) iedzīvotājiem, zemākie – Jēkabpilī (53,4 %) un Ogrē (40 %).
Iepriekšējie apsekojumi arī rāda, ka 2022. gadā, salīdzinājumā ar 2017. gadu, kopumā bija audzis iedzīvotāju īpatsvars, kas pilnībā vai drīzāk piekrīt tam, ka pilsētā var viegli atrast darbu.
Līdzvērtīgi arī novērtējumā par to, vai viegli ir atrast mājokli par pieņemamu cenu – 43 % Daugavpils iedzīvotāju pilnībā vai daļēji tam piekrīt, arī Ogrē (19,5 %) un Ventspilī (19,3%) ir salīdzinoši augsti rādītāji. Salīdzinājumā ar 2017. gadu apsekojumu, Jēkabpilī to iedzīvotāju īpatsvars, kas piekrīt, ka mājokļus atrast viegli, samazinājies par 16,7 procentpunktiem, sasniedzot 13,9 %, Rēzeknē – par 12,7 procentpunktiem, sasniedzot 11,6 % un Jelgavā – par 7,6 procentpunktiem, sasniedzot 11,6 % 2022. gadā.
Plašāka informācija par apsekojumu “Dzīves kvalitāte pilsētās” pieejama CSP mājaslapā: www.csp.gov.lv/dzkpa