26.jūnijā norisinājās Balvu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijas sēde, kuras locekļi bija izrādījuši iniciatīvu satikties ar dabas lieguma “Stompaku purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāju Maksimu Balalaikinu. Galvenais jautājums, par kuru daudz tika diskutēts šajā sanāksmē, bija plēsīgo zvēru izplatība un to medības dabas liegumā.
“Vai mēs esam veikuši kādu uzskaiti dabas liegumā, kas notiek ar šiem plēsīgajiem dzīvniekiem, ne tikai vilkiem, lūšiem, bet arī lāčiem ?” šādu jautājumu uzdeva Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks, jo viņam ne kā amatpersonai, bet kā vienkāršam Balvu novada iedzīvotājam ļoti uztrauc tas, ka pēc šī dabas aizsardzības plāna Stompaku purvs ir noteikta kā vieta, kur jādzīvo lāčiem, bet mēs nevēlamies šo teritoriju pārvērst kā ļoti bīstamu cilvēkam.
Un kā uzsvēra Jānis Trupovnieks, tad sanāksmē piedalās cilvēki, kuriem patīk daba, patīk dzīvnieki, bet, ja dzīvnieks jau izteikti sāk traucēt dzīvot gan saimnieciski, gan arī dzīvību apdraudoši, tad sabiedrība saceļas.
Atbildot Maksims Balalaikins teica, ka dabas aizsardzības plānā būs iekļauts aicinājums medniekiem uzskaitīt lāčus, jo mednieki ir vistuvāk dabai un visbiežāk atrodas šajā teritorijā. Tad pēc kāda laika varētu spriest, cik daudz šajā teritorijā ir lāču, cik bieži tie tur parādās, jo pašlaik tiešām trūkst šādu datu, un viena plāna ietvaros nevar atrisināt vienas konkrētas teritorijas vai valsts problēmu, jo dabas aizsardzības plānā nevar ielikt informāciju, ko drīkst darīt ar dzīvniekiem, vai ka aktīvāk jāmedī vilki vai ka jādara vēl kas cits, jo tas nav dabas aizsardzības plāna izstrādātāju kompetencē.
Bet šobrīd gan mednieki, gan bitenieki ļoti cieš no lāčiem, tāpēc Tamāra Mitjušina, kura jau labu laiku ir pētījusi lāčus, bija sagatavojusi īpašu prezentāciju, kurā apkopota informācija par Ziemeļlatgales lāčiem pēdējo trīs gadu laikā, kā arī citu valstu pieredze.
Pēc T.Mitjušinas apkopotās informācijas Balvu novadā šobrīd varētu uzturēties ap 25 lāčiem. To pieaugums rada apdraudējumu ne tikai cilvēkiem, bet arī apkārtējai videi, piemēram, lāči izdemolē 40% sarkano skudru pūžņu, kas atjaunojas trīs gadu laikā, medī (nosit) meža dzīvniekus, 10 lācēni rudenī apēd vienu tonnu ābolu, divi lāči apēd un izbradā 10-15 ha auzas, ogu laikā apēd 40 kg ogas un norauj augiem lapas, kuras arī apēd. T.Mitjušina iepazīstināja klātesošos arī ar citu valstu pieredzi, piemēram, Rumānijā ir bijuši 154 lāču uzbrukumi cilvēkiem, 14 nāves gadījumi, 100 lāči cietuši ceļu satiksmes negadījumos. Rumānijā jau spiesti nošaut 10 % no kopējā lāču skaita. Slovākijā nošauts lācis pēc uzbrukuma cilvēkam, un arī pie mums Balvu novadā lācis ir uzbrucis cilvēkam Žīguru mežu teritorijā.
Tikmēr mūsu kaimiņvalstī Igaunijā ir atļautas lāču medības. Sezona ilgst no 1 .augusta līdz 31. oktobrim. 2024 gadā bija atļauts nomedīt 94 lāčus, nomedīja 30. Igaunijas teritorijā dzīvo ap 1000 lāčiem un, lai veicinātu lāču pārcelšanos uz Latviju, Igaunijas pierobežā tos aizliegts medīt.
Latgales makšķernieku un mednieku biedrības valdes loceklis Andris Kazinovskis aicināja gan sēdes dalībniekus, gan ik vienu paust savus priekšlikumus un uzskatus, un vēlējās, lai šajā plānā būtu redzamas visas prasības un lūgumi, kas ir izskanējuši no medību kolektīviem. A.Kazinovskis vēl atzīmēja, ka šajā plānā maz redzama, vai vispār nav redzama atbildība par sekām, ko darīs tad, ja šajā teritorijā šie plēsīgie zvēri veiks postījumus, kas nesīs par to atbildību, jo šī nav parasta teritorija, kur varēs pieprasīt kādu kompensāciju par zaudējumiem. Plānā paredzēts, ka šī būs īpaša teritorija, tad vajadzētu tur būt arī atrunātai īpašai atbildībai un kas segs radušos zaudējumus. Vēl A.Kazinovskis ieteica, ka saistībā ar mainīgo situāciju pasaulē un ģeopolitisko situāciju, arī plānam vajadzētu būt vairākām versijām, piemērotām dažādiem izaicinājumiem, kas var piemeklēt.
Ar dabas lieguma “Stompaku purvi” dabas aizsardzības plāna projektu sīki bija iepazinies mednieku pārstāvis Ritvars Ķerģis, kuram bija vairāki jautājumi, ierosinājumi un priekšlikumi dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem.
Balvu novada pašvaldības Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks kā vienu no piedāvājumiem ieteica organizēt konferenci, uz kuru aicinātu Dabas aizsardzības pārvaldi, dabas aizsardzības jomā strādājošos un lēmumu pieņēmējus Eiropas Savienībā, kā arī cilvēkus, kuri šeit dzīvo, medī, ogo, uztur bišusaimes, lai parādītu Balvu novada teritorijas izaicinājumus un plēsīgo zvēru izplatību, jo nevaram 10 gadus gaidīt, kamēr mums pieaug, pieņemsim, lāču un vilku skaits, ja mēs jau šobrīd apzināmies, kāda situācija veidojas.
Sēdes galvenā atziņa bija, ka dabas lieguma “Stompaku purvi” dabas aizsardzības plānam ir jābūt tādam, kurš spēj sabalansēt saimnieciskās, mednieku un dabas intereses.
Kad dabas lieguma “Stompaku purvi” dabas aizsardzības plānā būs iestrādāti iesaistīto pušu ierosinājumi, priekšlikumi un labojumi, tad ar šo plānu būs iespēja iepazīties ikvienam iedzīvotājam un arī izteikt savu viedokli.
