“Caur klātbūtni” ir Zitas Vēveres jaunākā (pēc skaita – septītā) personālizstāde. Māksliniece piedalījusies arī grupu izstādēs galerijā “BAZAR’T” (Rīgā) un mākslas galerijā Budapeštā. 2023. gadā, ar gleznu “Piejūras gaisma”, kas aplūkojama arī šajā izstādē, uzvarējusi starptautiskā konkursā “artBIAS”.
Gaisma un tās attēlojums Zitas Vēveres gleznās ieņem būtiskāko lomu. “Gaisma – tā ir klātbūtne. Tā, kas paliek pēc tam, kad acis aizvērtas. Cik gan daudz mēs varam redzēt, kad esam šeit! Tas ir tik īpaši,” saka pati gleznotāja.
Zita Vēvere dzimusi 1975. gadā Dobelē. Lielāko dzīves daļu pavadījusi Rīgā, strādājot par žurnālisti un galveno redaktori izdevniecībā “Žurnāls SANTA” un “Rīgas Viļņi”. Vēlāk pievērsusies sociālajai jomai – darbojusies deinstitucionalizācijas projektā, bērnunamā un fondā “Plecs”, atbalstot bērnus, kuri palikuši bez vecāku rūpēm, un ģimenes, kas gatavas viņus uzņemt.
Otu rokās paņēmusi tikai pēc četrdesmit gadu vecuma, beidzot iedama savas vecmāmiņas, gleznotājas un medmāsas Almas Ābolas pēdās, tādējādi īstenojot sapni, kuru lolojusi kopš bērnības. Sākotnēji Rīgā apmeklējusi mākslinieka Kaspara Zariņa studiju, pēc tam turpinājusi gleznot patstāvīgi.
Tagad atgriezusies dzimtajā Dobelē, pilnībā pievērsusies mākslai un regulāri vada meistarklases studijā “Pienene Art” un Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības centrā.
“Jo ilgāk dzīvoju un gleznoju, jo skaidrāk izjūtu, cik liela nozīme ir šķietami vienkāršam prāta stāvoklim – būt,” saka māksliniece Zita Vēvere, papildinot: “Ienirt dziļāk un plašāk par savu “es” iespējams klusumā, dabā un – gleznojot. Esmu pateicīga par šādu pieredzi un ar prieku dalos tajā, ar savām gleznām aicinādama palēnināt dzīves skrējienu, apstāties, dziļi ieelpot, kļūt mierpilni vērīgam un atvērtam. Vienā vārdā sakot – būt.”
Izstāde Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornī skatāma līdz šī gada 10. augustam.
