No 19.gs. vizitācijas dokumentiem zināms, ka Eversmuižas katoļu koka baznīca celta par muižnieka Andreja Karņicka līdzekļiem laikā no 1770.-1777. gadam. Līdz mūsu dienām baznīcā notikušas pārbūves un remonti, kā arī pakāpeniski papildināta iekārta. Baznīcas esošais apjoms ar diviem torņiem, nedaudz sašaurinātu poligonālu apsīdu un divām simetriskām sakristejām abās tās pusēs saglabājies no baznīcas pārbūves laika 1876. gadā.
Eversmuižas katoļu baznīcas draudze vēlējās atjaunot baznīcas interjeru. Ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, būtiskas pārmaiņas nedrīkst veikt, ja nav noskaidrota baznīcas iekštelpu un iekārtu autentiskā apdare. Arī tāpēc, lai izvairītos no nepamatoti izdomātas toņu izvēles vai nevadītos pēc principa – kāda krāsa ir vispieejamākā un lētākā tuvējā būvniecības preču veikalā. Tas tika veikts arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas (saīs. – AMI) ietvaros.
Izpētē precizēts, ka pašreizējā apjomā baznīcas draudzes lūgšanu zāle pagarināta 1876.gada pārbūvē. Altārtelpa saglabājusies bez izmaiņām. Draudzes zālei ir trīs jomi, kurus atdala 3 koka kolonnu rinda. Mūsdienās redzam, ka draudzes zālē, izņemot baznīcas priekštelpu, prezbitēriju un torņus, sienas 20.gs. 2.pusē sekundāri apšūtas ar mēbeļu kartonu, lai gan 1970. gadu fotoattēlos redzami neapmesti krāsoti guļšķautņi. Kā domā arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicēji, sākotnējai 18. gs. baznīcai sienas nav bijušas apmestas un, iespējams, tās bijušas pat nekrāsotas, jo lokālās zondāžās altārtelpā zem apmetuma uz guļšķautņiem apdares krāsu slāņi nav konstatēti. Draudzes zāles sienas vēl 1978.gadā nav bijušas apmestas, un krāsojums veikts tieši uz guļšķautņiem. Vēsturiskajos fotoattēlos redzams, ka dekoratīvie krāsojumi marmorējuma tehnikā bijuši tikai altārtelpā uz apmetuma, kamēr draudzes zālē tai pašā augstumā krāsoti vienkārši monohromi cokoli. Draudzes zāles centrālā joma paaugstinātajā daļā, kas ir neapšūta un bija pieejama pētniekiem no ērģeļu luktas, tur kā hronoloģiski 1. apdare uz koka konstrukcijām konstatēta uz zila fona brīvrokas tehnikā gleznota florāla ornamentāla frīze. Šī apdare datējama ar ēkas pārbūves laiku 1875./76.gadā. Interesanti, ka altārdaļā uz esošā apmetuma konstatēti aptuveni 9 apdares slāņi. Vairāki no tiem ir polihromas krāsojuma sistēmas. Hronoloģiski 4.apdares slānis ir ar 20.gs. sākumu datējams dekoratīvs krāsojums ar jūgendstila ornamentiku. Pēc tā var secināt, ka apmetums uz sienām uzlikts 19.gs.2.pusē, un ticami, ka baznīcas pārbūves laikā.
Kā secinājuši AMI speciālisti, Eversmuižas katoļu koka baznīca ir saglabājusi augstu autentiskuma līmeni ne tikai ar divus būvperiodus aptverošu vēsturisku apjomu, bet arī interjera apdares detaļām un plašu dažādus stilus raksturojošu būvelementu un iekārtas priekšmetu klāstu. Speciālisti iesaka to nepārveidoti saglabāt turpmākās baznīcas ekspluatācijas laikā. Kontrolzondāžās konstatētajām interjera apdares liecībām būtu nepieciešams veikt tālāku apsekošanu un restaurācijas priekšizpēti baznīcas vai atsevišķu iekārtas priekšmetu atjaunošanas/ restaurācijas gadījumā. Turpmākajos baznīcas remontos ir būtiski saudzēt dekoratīvā krāsojuma slāņus, nenotīrot virsmas līdz pamatnei. Domājot par interjera apdares atjaunošanu, būtu nepieciešams demontēt esošo sienu apšuvumu un noskaidrot vēsturisko apdares slāņu saglabātību. Tas dotu iespēju izstrādāt optimālu interjera apdares koncepciju, ievērtējot visu interjera priekšmetu un elementu atšķirīgo hronoloģiju.
Kā skaidro arhitekts, arhitektūras restaurācijas vecmeistars Pēteris Blūms, tad, balstoties uz AMI secinājumiem un slēdzienu, lai nepieļautu “neprognozējamu pašdarbību” arhitektūras pieminekļu autentiskos interjeros, draudzēm ieteicams konsultēties ar arhitektu vai mākslas jomu cilvēku ar pieredzi vēsturisku interjeru koloristikas projektu izstrādē, kas, atkarībā no ēkas kultūrvēsturiskā statusa un esošām vai zināmām interjera vērtībām, veiks nepieciešamos apzināšanas, izpētes un konsultatīvās darbības, pēc kurām izstrādās vai nu tikai krāsu pasi vai citas komplektācijas dokumentāciju, kas būs saskaņojama Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.
Eversmuižas katoļu baznīcas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju veica vēsturisku ēku izpētēs un projektēšanā pieredzējuši speciālisti no SIA “Arhitektoniskā izpētes grupa” – Daiga Lēvalde – izpētes vadītāja, arhitekte, restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ruta Taurena – restauratore – vecmeistare AMI specialitātē, Ieva Liepa – restauratore – meistare AMI specialitātē, Eva Rotčenkova – Mg.art., mākslas zinātniece, restauratore.
Arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācija bija iespējama, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda sniegtajam finansiālajam atbalstam un Eversmuižas katoļu baznīcas priestera Antona Justa un draudzes ieinteresētībai kultūras mantojuma atbilstošā saglabāšanā.
Publikācija sagatavota pēc SIA AIG arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas materiāliem (2025, Rīga).
