Pēdējo gadu laikā Latvijā būtiski pieaugusi vienas no postošākajām invazīvajām gliemežu sugām – Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) – izplatība. Šie gliemeži nodara ievērojamus postījumus dārzos, siltumnīcās un lauksaimniecības zemē, apdraud bioloģisko daudzveidību, izkonkurē vietējās sugas un pārnēsā slimību ierosinātājus. Tāpat tie rada arī ekonomiskus zaudējumus iedzīvotājiem un pašvaldībām.
Spānijas kailgliemezis ir ļoti pielāgojies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem – īpaši izplatās siltās un mitrās vasarās. Katrs gliemezis sezonā var izdēt līdz pat 500 olām, visaktīvāk to darot no jūlija līdz septembrim. Tieši šobrīd ir svarīgs laiks, kad veikt apkarošanas pasākumus, lai samazinātu turpmāku savairošanos.
Situācija Bauskas novadā
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un iedzīvotāju atsauksmes, Bauskas, Rundāles un Vecumnieku apvienība šobrīd neplāno organizēt centralizētus vai plaša mēroga kailgliemežu apkarošanas pasākumus. Piemēram, 2022. gadā, kad tika izmantotas ķīmiskās metodes, saņemti iedzīvotāju pārmetumi par iespējamu negatīvu ietekmi uz vidi, tostarp mājputnu bojāeju pēc saindēto gliemežu apēšanas.
Savukārt Iecavas apvienībā, ņemot vērā novēroto invazīvās sugas izplatību, no 1. jūlija ir uzsākta kailgliemežu ierobežošana vairākās publiskās vietās, tostarp Iecavas parkā, Dievdārziņā, aktīvās atpūtas vietā “Dambis” u.c. teritorijās. Tiek izmantots limacīds Sluxx HP, kura aktīvā viela – dzelzs fosfāts – ir dabā sastopama un, nonākot augsnē, pārveidojas par augu barības vielām (dzelzi un fosfātu). Šis preparāts ir videi draudzīgāks un nerada risku cilvēkiem, mājdzīvniekiem un citiem dzīvniekiem, tomēr efektīvi iedarbojas uz kailgliemežiem.
Iedzīvotāju līdzdalība – izšķiroša
Spānijas kailgliemežu pilnīga iznīcināšana diemžēl nav iespējama, bet to izplatību iespējams būtiski ierobežot ar regulāru un savlaicīgu rīcību. Aicinām iedzīvotājus:
- rūpīgi kopt savus īpašumus, regulāri pļaut zālienu, izvairīties no zaru un dēļu kaudzēm, komposta vai citu mitru, ēnainu vietu veidošanas;
- mehāniski nolasīt gliemežus no rītiem, vakaros un pēc lietus, ievietojot tos slēgtos traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu;
- izvietot slēptuves vai lamatas, piemēram, saldas vielas (alu, kvasu, kefīru) pievilināšanai;
- iznīcināt gliemežu oliņas, rušinot augsni, pārbaudot podus, dārza mēbeles, akmeņus u.c. priekšmetus, zem kuriem gliemeži var dēt olas;
- apstrādāt savas teritorijas ar limacīdiem, izvēloties videi nekaitīgus preparātus uz dzelzs fosfāta bāzes (piemēram, Ferramol, Sluxx HP u.c.).
Bauskas novada pašvaldības Vides speciālista Valērija Gabrāna komentārs, sakarā ar šo kaitēkļu izplatību ir šāds:
Latvijā vēl nav pilnīgas informācijas. Novērots, ka izplatība nav vienmērīga. Ir apgabali, kur tas vēl nav invadēts, bet ir vietas, kur to ir daudz uz katra soļa. Sevišķi liela to koncentrācija vērojama ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā. Mūsu novada gadījumā – gar Mūsu, Mēmeli, Lielupi un Iecavu. Tas izskaidrojams ar sugas pārvietošanos izmantojot ūdensteces, kā arī labvēlīgo vidi to dzīvošanai. Slapjā vasara, kas seko pēc siltas ziemas, diemžēl ir radījusi apstākļus, kas ļoti sekmēja šī kaitēkļa izplatīšanos. Ir vietas kur katrā kvadrātmetrā ir vairāki desmiti dažāda paskata un lieluma kailgliemežu. Informācijās avotos neesmu sastapis izskaidrojumu, bet var novērot, ka ir dažāda izskata un, varbūt – sugu, kailgliemeži. Iespējams, ka tie visi nemaz nav pieskaitāmi pie tā sauktajiem Spānijas kailgliemežiem, jo to starpā vairums pēc izskata neatbilst šīs invazīvās sugas aprakstiem. Patreizējos apstākļos būtiski būtu nepieļaut tālāku sugas izplatību. Taču efektīva un vienlaikus nekaitīga paņēmiena kā to panākt, diemžēl nav. Varam tikai lokāli veikt netiešas, preventīvas darbības, kas mazina sugas izplatību. Visas cerības ir uz dabas pašregulācijas mehānismu. Tas, kas pašlaik notiek ar kailgliemežu masveida izplatību ir dabisks sugas invāzijas piemērs, kad tā apgūst jaunu dzīves telpu. Par laimi, sasniedzot noteiktu sugas īpatņu blīvumu, dabiski veidojas apstākļi, kas normalizēs situāciju. Tas izpaudīsies kā dažādu sugas ienaidnieku, parazītu, slimību, kā arī fizikālo procesu, piem. kailsals un barga ziema, izsaukts sugas ierobežošanas faktoru kopums, kas noteikti mazinās kailgliemežu skaitu. Tas labi vai slikti, bet cilvēka darbība nebūs tas izšķirošais spēks, kas ierobežos kailgliemežu izplatību. Tāpat ir jārēķinās, ka Spānijas kailgliemezis, vai arī tā tuvāki un tālāki brālēni, kuru masveida savairošanās ļoti noslogo cilvēku prātus, bet kas ieradās Latvijā ar mūsu pašu palīdzību, pārvietojot augus no citām zemēm, diemžēl ir uz palikšanu. Mums tagad atliek tikai atrast un izkopt paņēmienus kā to ierobežot un ar to sadzīvot.
Ziņošana par kailgliemežu atradnēm
Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus ziņot par Spānijas kailgliemežu novērojumiem, palīdzot apzināt šīs invazīvās sugas izplatību:
- tīmekļa vietnē: www.invazivs.lv
- mobilajā lietotnē: ArcGIS Survey123
- vai rakstot uz e-pastu: invazivs@daba.gov.lv, norādot iespējami precīzu atradnes vietu, kontaktinformāciju un pievienojot fotogrāfijas.
Plašāku informāciju par Spānijas kailgliemežu sugu, tās izplatību un apkarošanas metodēm var uzzināt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra materiālā: LLKC buklets par kailgliemežu apkarošanu.
Bauskas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un aktīviem Spānijas kailgliemežu apkarošanā, jo tikai kopīgiem spēkiem varam ierobežot šīs invazīvās sugas izplatību mūsu novadā!
