Latvijā ir septiņas IV līmeņa slimnīcas: Jelgavas pilsētas slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Vidzemes slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Rēzeknes slimnīca. Līdz šim tikai Jelgavas pilsētas slimnīcā bija iecelts viens valdes loceklis, trijās no reģionālajām slimnīcām papildus ir ieceltas arī padomes. To diktē arvien pieaugošā reģionālo slimnīcu noslodze un funkciju paplašināšanās.
“Jelgavas pilsētas slimnīcā atšķirībā no citām reģionālajām slimnīcām līdz šim situācija bija unikāla – visu slimnīcas vadību nodrošinot vienam valdes loceklim. Nepieciešamību paplašināt slimnīcas vadību nosaka ne tikai Eiropas Savienības un pašu slimnīcu apjomīgu investīciju projektu realizācija, kas prasa striktu uzraudzību, bet arī izmaiņas valsts noteiktajā veselības aprūpes politikā. Ir ieviestas izmaiņas ārstniecības procesu organizācijā, procesu digitalizācijā, lielākas prasības pacientu ārstniecības kvalitātes nodrošināšanā un uzraudzībā, paredzamas izmaiņas slimnīcu tīklojumā un metodisko centru veidošanā. Slimnīca paplašinās un kļūst tehnoloģiski attīstītāka, pieaug iedzīvotāju novecošanās tendences, lielāks slogs ir slimnīcu Uzņemšanas nodaļai un klīniskajām nodaļām, pasliktinājušās iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, kā arī akūts cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē. Tas tikai norāda, cik būtiski ir slimnīcas vadības līmenī nodalīt atbildību par ārstniecības, aprūpes procesiem un finanšu, saimnieciskajiem, attīstības un stratēģijas veidošanas procesiem,” pamatojumu skaidro Jelgavas slimnīcas valdes priekšsēdētājs K.Smilga.
Jāatgādina, ka Jelgavas pašvaldība bija izsludinājusi amata kandidātu atlasi uz Jelgavas pilsētas slimnīcas valdes locekļa amatu ārstniecības jomā, kura galvenie pienākumi ir vadīt, plānot un koordinēt kapitālsabiedrības darbību ārstniecības jomā, kā arī kopā ar valdes priekšsēdētāju nodrošināt kapitālsabiedrības pamatdarbību. Pretendentiem izvirzītās prasības – augstākā izglītība medicīnā (ārsta izglītību apliecinoši dokumenti); iegūts vismaz viens ārsta sertifikāts, par priekšrocību tiks uzskatīta augstākā izglītība biznesa vadībā un/vai uzņēmējdarbības vadībā; doktora grāds veselības aprūpē; pieredze zinātnes un pētniecības projektu vadībā; pieredze pacientu vai klientu vadībā un organizēšanā; pieredze darbā ar inovāciju un/vai digitalizācijas projektu ieviešanu; izpratne par Latvijas veselības aprūpes sistēmas organizāciju un finansēšanu; izpratne par medicīnas nozari un veselības aprūpes iestāžu darbību un vadību; izpratne par publiskas personas kapitālsabiedrības darbību un pārvaldību.
Valdes locekļa amata kandidātu nominācijas komisija, izvērtējot iesniegtos dokumentus un uzklausot A.Plintas stratēģisko redzējumu par Jelgavas pilsētas slimnīcas attīstību, lēma izvirzīt viņas kandidatūru valdes locekļa amatam. Šonedēļ SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca” kapitāldaļu turētājs iecēlis A.Plintu valdes locekļa amatā no 4. jūlija.
A.Plinta ir ārsts pediatrijas specialitātē. Viņa ir ieguvusi doktora grādu medicīnā, neiroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē, sekmīgi veikusi klīnisko pētījumu, ir starptautiski citējamas publikācijas. Iegūts maģistra grāds Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas–Norvēģijas programmā “Inovācijas un uzņēmējdarbība”.
“Lielāko sava darba mūža laiku esmu pavadījusi veselības aprūpes nozarē, sākot no medicīnas pārstāvja amata līdz biznesa attīstības vadītājai. Dažādos periodos esmu bijusi atbildīga par AS “Olainfarm” mārketingu un biznesa attīstību 19 valstīs. Paralēli visus šos gadus esmu saglabājusi pediatra sertifikātu. Papildus akadēmiskajām mācībām esmu apmeklējusi neskaitāmus starptautiskus kursus krīzes vadībā, pārmaiņu vadībā, personālvadībā un personālpolitikā, stratēģiskajā plānošanā, projektu vadībā un mārketingā. Pēdējos trīs gadus darbojos arī Dānijas kompānijā “Exfluency GmbH” kā tulks-medicīnas eksperts. Piedalos Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta veselības aprūpes zināšanu un inovāciju kopiena darba grupās. Kopš 2021. gada augusta strādāju Jelgavas pilsētas slimnīcā par Ārstniecības kvalitātes direktori un papildus reizi nedēļā kā dežūrpediatrs. Līdz šim slimnīcā esmu ieviesusi SPKC izstrādāto pacientu pieredzes aptauju PREMs, piedalos SPKC Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes darba grupā. Esmu izstrādājusi un ieviesusi pacientu drošības ziņojumu sistēmu darbiniekiem. Aktīvi iesaistos slimnīcas Klīniskā audita komitejas un Ētikas komisijas darbā. Slimnīcā esmu vadījusi divus inovāciju projektus, sadarbībā ar Izraēlas un Nīderlandes jaunuzņēmumiem. Pagājušā gada nogalē pieteicos starptautiskā projektā HOPE, kur esmu apstiprināta dalībai Nīderlandē. Tā kā strādāju arī kā dežūrārsts, zinu slimnīcas darbu, vajadzības un problēmas ļoti detalizēti un nepastarpināti,” uzsver A.Plinta.
