Spānijas kailgliemezis (Ariolus vulgaris) ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā un, savairojoties lielā skaitā var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus, gan apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Tas izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām, kā arī ir novērota krustošanās ar tuvāk radniecīgajām kailgliemežu sugām, kā rezultātā vietējās sugas asimilējas un izzūd.
Jēkabpils pilsētā visvairāk invadētās teritorijas ir Krustpils pusē – rajonā starp Kurzemes ielu un Artilērijas ielu, no Latgales ielas līdz Rīgas ielai, taču mazākos daudzumos tie ir sastopami arī teritorijā līdz Pils dzirnavu dīķim un citās vietās.
Lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatību, Jēkabpils novada pašvaldība līdz pat rudenim veiks to ierobežošanu pašvaldības īpašumos. Šobrīd ir apzinātas invadētās teritorijas, kur un tiek veikta regulāra zāles pļaušana, dažādu biomasas kaudžu novākšana, kā arī problemātiskākajās vietās izkaisītas limacīda granulas. Primāri ar līdzekļa granulām tiek apstrādātas pašvaldībai piederošas teritorijas, piemēram, parki, skvēri, ielu malas.
Ko darīt, lai ierobežotu šo gliemežu izplatību?
- regulāri pļaut zālienu, novācot nopļautās augu atliekas, nepieļaut kompostēšanu atklātās kaudzēs;
- savākt gliemežus vislabāk agri no rīta vai vakarā, kad tie izlien no slēptuvēm meklēt barību. Arī pēc lietus tie parasti ir viegli pamanāmi. Iznīcināt savāktos gliemežus var mehāniski vai ielikt traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu. Īpaši ieteicams sākt šo metodi no jūlija, lai novērstu olu attīstību. Lai izvairītos no sālsūdens izmantošanas, gliemežu nogalināšanai var izmantot verdošu ūdeni;
- koncentrēt vienkopus, lai atvieglotu gliemežu pamanīšanu. Ieteicams izvietot slēptuves vai pievilināšanas vietas – piemēram, noliekot mitrus dēļus vai audeklus, zem kuriem gliemeži slēpsies. Kā pievilinātājus var izmantot alu, kvasu, kefīru vai rūgstošu ievārījumu, kā arī slazdus ar tos pievilinošām vielām. Piemēram, var ierakt zemē trauku ar alu un sāls šķīdumu vai novietot mitras augu atliekas kopā ar limacīdiem vai izmantot speciāli gliemežiem paredzētas lamatas;
- Indēt. Tirdzniecībā ir pieejama gan izsmidzināma, gan granulveida gliemežu inde jeb limacīdi. Tos lietojot, obligāti jāievēro lietošanas instrukcija, lai nekaitētu videi un citiem dzīvniekiem;
- Iznīcināt gliemežu olas. Spānijas kailgliemeži dēj olas no jūlija līdz septembrim, parasti mitrās un tumšās vietās – augsnē, zem akmeņiem, podiem, dēļiem vai dārza mēbelēm. Vasaras beigās pārcilājot šādus priekšmetus un iznīcinot atrastās olas, iespējams samazināt gliemežu skaitu nākamajam gadam. Regulāra augsnes rušināšana, zāliena pļaušana un dārza priekšmetu pārvietošana arī palīdz iznīcināt vietas, kur gliemeži dēj olas vai pārziemo.
Vislabākais efekts Spānijas kailgliemežu ierobežošanai tiek panākts kombinējot vairākas apkarošanas metodes.
Tikpat svarīgi par Spānijas kailgliemeža atradnēm ir ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei tīmekļa vietnē https://ozols.gov.lv/kartes/apps/sites/… , lai atbildīgās institūcijas būtu informētas par invazīvās sugas izplatību.
Plašāka informācija par kailgliemežu ierobežošanu, iznīcināšanu un utilizēšanu – Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra sagatavotajā materiālā – chrome-extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.daba.gov.lv/lv/media/15143/download
Lai arī pilnībā šo sugu izskaust nav iespējams, sistemātiska rīcība – īpaši vasaras beigās – var būtiski samazināt kailgliemežu skaitu un pasargāt dārzu, vidi un ražu.
Foto: Iveta Jakubāne
