Mākslas vasara Strenčos šogad pievēršas vērojošajai mākslai – mākslas darba centrā nav autora personība vai vēstījums, bet vide vai izpētes objekts. Mākslinieku apvienība “Orbīta” projektā “Strenču trajektorija” šī gada Mākslas vasarā īsteno divas programmas: Strenču Sonifikācijas stacija (SSS) un Strenču fotodarbnīcas radošā programma. Visi plenēri un radošās darbnīcas/ meistarklases ir atvērtas ikvienam interesentam un radošam profesionālim.
Radošie plenēri
SSS programmā paredzēti vairāki radoši plenēri, kurus vadīs tēmas profesionāļi. Plenēri norisinās brīvā dabā Strenčos un apkārtnē.
Pirmais plenērs “Trešā ekspedīcija ar Gaujas plostniekiem” jau ir aizvadīts, tas norisinājās no 12. līdz 18. maijam 28. Gaujas plostnieku svētku nedēļā. Plenēru vadīja Maksims Šenteļevs. Skaņu mākslinieku dalība Gaujas plostnieku svētkos jau ir kļuvusi par tradīciju un notika jau trešo reizi. Ja iepriekšējos gados mākslinieki koncentrējās uz skaņas ierakstu un vides datu ievākšanu saviem tālākajiem projektiem, tad šoreiz SSS komanda aktīvāk piedalījās plosta kultūrapmaiņas dzīvē. Speciāli šai ekspedīcijai bija izgatavota neliela radiostacija, kas nodrošināja plosta apraidi. Ēterā no pa visu plostu izvietotiem radioaparātiem skanēja uz vietas radīts skaniskais saturs: stāstnieces Agitas Lapsas īpaši atlasītie stāsti, kas vēsturiskā vai viņas personiskajā dimensijā ir saistīti ar Gaujas krastiem, “Orbīta” mākslinieku dabas un plosta ieraksti no iepriekšējām ekspedīcijām, stāsts no tradīciju pētnieces Ievas Vītolas jaunās grāmatas par plosta siešanu un vadīšanu. Neskatoties uz nepārtrauktām lietusgāzēm, tā bija improvizēta Plosta radio studija. Videoreportāžu par šo piedzīvojumu varēs vēlāk redzēt projekta sociālajos tīklos.
Visu jūniju Sedas purvā, neskatoties uz joprojām nelabvēlīgiem laikapstākļiem, norisinājās otrais plenērs – skaņu mākslinieces Paulas Vītolas radošā rezidence, kas bija veltīta lidojošo kukaiņu izolētiem audioierakstiem ar gaismas sensoru palīdzību, t.i., kukainis, gaismas avota pievilināts, atstāj sava lidojuma skanošās pēdas uz nolasošās gaismjūtīgas virsmas. Ņemot vērā, ka tiek ierakstīta nevis skaņa, bet kukaiņa spārnu kustības frekvence – kustīgā ēna, kas rodas starp gaismas avotu un nolasošo saules paneli, darba gaitā izdevās atdalīt kukaiņu aktivitāti no citām dabas skaņām, radot unikālu, mākslinieciski vērtīgu skaņas materiālu. “Vērojot un klausoties odu kustību izgaismotajā gaismas laukumā, daudz tai pievērsu uzmanību. Varēju salīdzināt dažādu kukaiņu reakciju uz gaismu, lidojuma trajektorijas. Tajā laikā es vairs nejūtu odus kā traucējošus, lai gan odi un citi kukaiņi visbiežāk cilvēkiem nav interesanti, tāpēc viņi izvēlas no tiem izvairīties. Man šķiet interesanti, kā ar tehniski mākslinieciskiem eksperimentiem izdodas pamanīt kukaiņu estētiskās īpašības un ieraudzīt tos no cita skatu punkta,” stāsta Paula Vītola. Ainaviskākās un kukaiņiem bagātākās vietas Sedas purvā māksliniekiem palīdzēja atrast Sedas fotogrāfs Vladimirs Brjuņins. Aprīkojums, kuru rezidences laikā kopīgi radīja plenēra dalībnieki (autore Paula Vītola, producents Artūrs Punte, dizainers Jēkabs Voļatovskis un radioelektroniķis Vladislavs Bogdanovs), būs pieejams izmēģinājumiem arī citu šis vasaras plenēru dalībniekiem.
No 10. līdz 13. jūlijam gaidāmas “Klausīšanās dienas Strenčos” – plenēru sērija, kurā ir iekļauti: “Strenču skaņu vietas”, “Kaņepju dižozola interneta radio” un “Klausīšanās punkti pilsētvidē”.
Plenēru “Strenču skaņu vietas” vadīs Maksims Šenteļevs. Skaņu mākslinieka un arhitekta Maksima Šenteļeva (Bērnu rīts) gadiem izkoptā un attīstītā metode, ko varētu dēvēt par arhitektūras aurālo apsekojumu, šoreiz tiks piemērota Strenču industriālajam mantojumam. Lai arī Strenči tiek uzskatīti par mežos ieskautu un upes apskalotu mazpilsētu, nevar aizmirst arī par vairākiem industriāliem objektiem, kas šo vietu padara par pilsētu. Šoreiz M. Šenteļevs aicinās plenēra dalībniekus apsekot nepabeigto koģenerācijas staciju, slimnīcas ūdenstorni, pilsētas estrādi un tiltu, lai kopā atklātu tās skaņas potenciālu, piedalītos skaņas radīšanā un klausīšanās sesijās. Objekta apsekošanas un ieskandināšanas process tiks dokumentēts audio un video ierakstos.
Plenēru “Kaņepju dižozola interneta radio” vadīs Artūrs Punte. Kaņepju dižozols Jērcēnu pagastā (netālu no Strenčiem) pirms gada ieguva Latvijas gada koka titulu. Jau pirms tam SSS mākslinieki izrādīja lielu interesi par šo milzi vairākās izpētes vizītēs. Ozolam ir divas puses – dzīvā un atmirusī, dzīvā koka daļa rada šķidrumu cirkulācijas skaņas savos audos, bet atmirusī – mehāniskas, koka būvei raksturīgas vibrācijas. Tā radās ideja par straumēšanas kanālu internetā, kur Kaņepju dižozolu varēs ne tikai redzēt dažādos gadalaikos, bet arī dzirdēt reālā laikā un atsevišķi regulēt dzīvās un mirušās koka puses kanālus. Plenērs paredz translācijas tehniskā risinājuma pielāgošanu, optimālo skaņas noņēmēju izvietošanu uz koka. Tam vēlāk sekos translācijas tīmekļvietnes izveidošana sadarbībā ar starptautisko skaņu mākslinieku tīklu “Locus Sonus” (locusonus.org).
Plenēru “Klausīšanās punkti pilsētvidē” vadīs Artūrs Punte. Plenērs iedalāms divās daļās. Pirmajā posmā paredzētas izpētes pastaigas pa Strenčiem un apkaimes teritorijām. Izpētes mērķis ir atklāt interesantas, bet ikdienā mazāk vai pavisam nesadzirdamas skaņas. Ar specializēto mikrofonu palīdzību, kas paredzēti ne tikai akustiskās skaņas pastiprināšanai, bet arī elektromagnētiskā lauka, ūdens un zemes vibrāciju pārvēršanai skaņā, kartē tiks iezīmētas 6–7 vietas, kurās otrajā plenēra posmā tiks uzstādīts autonoms, ar saules paneļiem barojams aprīkojums, kas ļaus garāmgājējiem vai mērķtiecīgiem klausīšanās pastaigas apmeklētājiem, vadoties pēc plenērā izstrādātā maršruta, ieklausīties apkārtējā vidē – sadzirdēt upītes šalkas, sakaru torņu radiosignālu emisiju, koku stumbru locīšanos, skudru kājiņu radītas skaņas, kravas auto radītās zemes vibrācijas vai tilta konstrukcijas svārstības u.tml.
Lai piedalītos plenēros, interesenti tiek aicināti rakstīt “Orbītai” (), vēstules tēmā norādot “Klausīšanās dienas Strenčos”, bet vēstulē īsi pastāstot par sevi un savām interesēm/ pieredzi skaņu mākslā.
Šobrīd sadarbībā ar tekstgrupu “Orbīta” notiek arī gatavošanās Valmieras vasaras teātra festivāla norisēm. Festivāls šogad svinēs desmit gadu jubileju, kļūstot par ģimenes festivālu visām paaudzēm. Galvenā svinību vieta šogad pamatā būs Valmieras teātra ēka un tās apkārtne, bet izrāde “Tagad Strenčos” notiks Strenčos, katlumājas šķeldas krātuvē. Izrāde uz teksta robežas “Tagad Strenčos”, ko veido tekstgrupa “Orbīta”, būs kā realitātes transformācija tekstā un teksta – realitātē, tā notiks 3. augustā plkst. 14.00 un 17.00. Autori aicina brīvprātīgos piedalīties izrādē “lomās, kuras nekas nav jātēlo”. Informēt par savu interesi var, rakstot e-pastu uz .
Tāpat veikti sagatavošanās darbi plenēram “Autonomie skaņas objekti pilsētvidē”, kas norisināsies septembra sākumā – datumi tiks izziņoti “Orbītas” sociālo tīklu profilos. Plenēru vadīs Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis. Katru gadu Strenču pilsētvidē SSS mākslinieki eksponē autonomās skanošās skulptūras. Līdz šim tās baroja ēterā notveramie radio viļņi un saules enerģija, bet šogad ir uzstādīts mērķis iesaistīt arī vēja enerģiju. Instalāciju veidošanā būs savā ziņā “ražas svētki”, jo tajos tiks izmantoti vasaras plenēros iegūtie rezultāti.
Strenču fotodarbnīcas radošā programma
Strenču fotodarbnīcas radošajā programmā norisināsies trīs radošās darbnīcas/ meistarklases. Darbnīcu norise būs Strenčos.
Pirmo darbnīcu/ meistarklasi “Strenču fotodarbnīcas hronika. Izpētes programma” (norisinās līdz septembrim) vada Anna Volkova. Pētījums un darbnīca ar fotogrāfu, dizaineru, redaktoru un tekstu autoru ir ar mērķi izveidot izdevumu, kas reprezentētu Strenču fotodarbnīcu un Strenčus kā fotogrāfijai vēsturiski nozīmīgu vietu. Plānots izpētīt un apkopot artefaktus, kas saglabājušies Strenču privātajās kolekcijās, Strenču skolas kolekcijā un Latvijas Fotogrāfijas muzejā, lai noslēgumā sagatavotu kvalitatīvu izdevumu grāmatas formātā.
Otro darbnīcu/ meistarklasi “Kolorēts melnbalts”, kas notiks 23.–24. augustā, vadīs Kristīne Krauze-Slucka. Laikā, kad krāsainā fotogrāfija vēl nebija izgudrota vai kad līdzekļu trūkuma dēļ, sarežģītības dēļ krāsainā fotogrāfija nebija pieejama, fotogrāfi un mākslinieki nezaudēja cerību iegūt krāsaino attēlu un bieži izmantoja krāsas, lai attēlus izkrāsotu. Straujā popularitāte, kādu 19.–20. gadsimtu mijā ieguva kolorētās “skatu kartes”, liecināja, ka krāsu fotogrāfijai, tiklīdz tā tiks izgudrota, nākotnē gaidāms liels potenciāls. Reaģējot uz pieprasījumu, teju katrā apdzīvotā vietā grāmatu un rakstāmlietu veikalu īpašnieki un fotogrāfi izdeva atklātnes ar savas apkaimes skaistākajiem skatiem. Šo atklātņu pamatā ir kolorētas melnbaltās fotogrāfijas. Daži fotogrāfi kolorēja arī portretus. Izmantojot šo īpatnējo vēsturisko metodi, kopā ar vizuālo mākslinieci Kristīni Krauzi-Slucku notiks mēģinājums izkrāsot mūsdienu Strenčos izveidotus melnbaltos attēlus, lai saprastu, kādas iespējas atklāj šīs tehnikas paņēmiens mūsdienu māksliniekiem.
Trešā darbnīca/ meistarklase “Izohēlija”, ko vadīs Vladimirs Svetlovs un Armands Andže, notiks 30.–31. augustā. Izohēlija ir viens no mūsdienās izzudušiem foto procesiem. Ir pieejami vairāki tehnoloģijas apraksti un mākslas darbi, kas radīti šajā tehnikā 20. gadsimtā, taču mūsdienu fotomākslinieki šo tehnoloģiju vairs neizmanto. Izcilus mākslas darbus šajā tehnikā radījis Latvijas fotogrāfs Jānis Gleizds (1924–2010), kurš ar tiem piedalījies vairāk nekā 800 izstādēs, nopelnījis apbalvojumus 170 konkursos, kā arī pirmais no Latvijas fotomāksliniekiem 1995. gadā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Darbnīcas laikā kurators un pētnieks Vladimirs Svetlovs un fotogrāfijas analogo tehnoloģiju pārzinis Armands Andže kopā ar dalībniekiem pētīs Jāņa Gleizda radošo mantojumu, izgatavos izohēlijas fotoattēlus no negatīviem, kas saglabājušies Jāņa Gleizda arhīvā, kā arī no darbnīcas dalībnieku attēliem.
Visi plenēri un radošās darbnīcas/ meistarklases ir atvērtas ikvienam interesentam un radošam profesionālim, īpaši aicināti piedalīties Strenču apkārtnes un Valmieras novada iedzīvotāji. Dalība ir bez maksas.
Norises atbalsta: Valmieras novada pašvaldība, laikmetīgās mākslas telpa “Kurtuve”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latviešu vēsturiskās zemes.





































