10. jūlijā Mārupē, Pededzes ielā, tika atklāta Baltijā pirmā Passive House PLUS sertificētā ēka. Šobrīd šajā starptautiskajā reģistrā ir vairāk nekā 6000 ēku visā pasaulē.
Pasākumā piedalījās arī Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis un priekšsēdētāja vietnieks Andris Puide, kuri saimniekiem pasniedza simbolisku dāvanu no pašvaldības – metāla plāksnīti ar uzrakstu “Šeit izmanto zaļo enerģiju”. Plāksnīte kalpos ne tikai kā atpazīstamības zīme, bet arī kā iedvesmas avots ikvienam, aicinot ieviest energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus savā ikdienā.
Šādas plāksnītes Mārupes novadā uzstādītas vairākām mājsaimniecībām, kuras izmanto videi draudzīgus enerģijas risinājumus – siltumsūkņus, saules paneļus vai saules kolektorus.
Pasākuma laikā klātesošajiem bija iespēja apskatīt ēku un tās tehniskos risinājumus, kā arī uzklausīt projektā iesaistīto pieredzes stāstus.
Plašāka informācija par Passive House Mārupē
Teksts: Maija Beķe, SIA “I2” pārstāve
Pasīvā ēka ir bieži mītiem apvīts termins, un šobrīd Latvijā sertificētas ir tikai 8, tomēr šis standarts, tāpat kā Pasīvo ēku institūts, pastāv jau vairāk kā 30 gadus. Un tam jau ir vēl augstāka klase – “Passivhaus PLUS”, kas nozīmē, ka ēka ne tikai patērē enerģiju apmēram 4 reizes mazāk, kā nosaka LBN A klases ēkas kritēriji, bet to arī saražo tā, ka tā paliek pāri elektromobīļa lietošanai. Šāda ēka ir tapusi Latvijā, un tā ir arī pirmā Baltijā.
Pasīvas ēkas standarts nebūt nenozīmē ko sliktu vai mazina gaisu telpās, tas vienkārši liek par pienākumu izpildīt būvniecības kritērijus kā:
• siltumenerģijas patēriņam jābūt mazākam par 15kWh/m2 (parasti ir no 50-200kWh/gadā),
• ēkas čaulas “bīvumam” jeb gaisnecaurlaidībai jābūt zem n50 =0,6/h (nereti būvniecībā tas ir zem 1,0, kas nozīmē, ka gaiss salīdzinoši brīvi ceļo caur konstrukcijām). Šai ēkai šis cipars ir 0,13,
• vasaras komforts telpās drīkst būt virs 25 grādiem tikai ierobežotu laiku,
• un citus.
Dzīvojot pasīvā ēkā jau 2 gadus, pirmais, ko kā būtisku priekšrocību min mājas projektētājs un īpašnieks Staņislavs Gendelis, ir izmaksas: “Man ir grafiks, kā mainās izmaksas atkarībā no āra temperatūras. Pašā aukstākajā mēnesī, kad gaisa temperatūra bija vidēji -6 grādi, visas izmaksas bija 75 eiro. Tas iekļauj visu – apsildi, elektroenerģiju, ūdeni, karsto ūdeni, tai skaitā arī elektroauto uzlādi visa mēneša garumā. Bet vidēji normāls ikmēneša maksājums ir ap 20 eiro mēnesī, iekļaujot arī auto uzlādi”.
Ēkas apkurināmā platība ir 129 m2 un MK noteikumi Nr.222 paredz, ka A klases apkures rādītājs šādai ēkai būtu zem 50 kWh uz m2 gadā. A+ klasei, kas ir brīvprātīgā klase, ir zem 35 kWh uz m2 gadā. Bet šajā ēkā šis rādītājs ir 15 kWh un m2 gadā.
Ēkas sertificētāja – inženiere, sertificēta pasīvo ēku projektētāja un akreditēta pasīvo ēku sertificētāja Mare Mitrevica: “Apkures slodze pasīvajās ēkās dažbrīd liekas neticama, bet tas tiešām tā strādā. Apkures slodze konkrēti šajā ēkā ir 1,4 kW. Ko tas nozīmē? Apkures slodze nozīmē, ka maksimāli aukstākajā ziemas dienā bez saules, lai nodrošinātu termālo komfortu plus 20 grādus iekštelpā, ir nepieciešami 1,4 kW jauda. Tas ir mazāk, nekā tērē matu fēns”. “Šis sertifikāts nozīmē, ka mēs varam Eiropas kontekstā apliecināt, ka arī Latvijā projektētāji un būvnieki var realizēt augstas klases būvniecību”, Mare piebilst.
Šī māja ir projektēta tā, lai viss tajā tiek uzskaitīts un redzams. “Temperatūras, mitrumi, CO2, patēriņi vairāk kā 10 skaitītājos – tie ir svarīgi dati, jo, kā teicis lords Kelvins: “Ja tu to nevari izmērīt, tad tu to nevari uzlabot”. Man bija uzstādījums spēt uzskaitīt maksimāli visu, kas tajā mājā notiek – visi elektroenerģijas, siltā, aukstā ūdens patēriņi, temperatūras sensors katrā istabā, Co2 mitruma sensori trīs dažādās vietās mājā, meteo stacija uz jumta, kas mēra vēju, nokrišņus, mitrumu, saules starojumu, kā arī saules paneļu saražoto enerģiju”, atklāj Staņislavs.
Šajā ēkā nav radiatori. Siltā gaisa pieplūdi nodrošina ventilācija ar gaisa pēc-sildīšanu un papildus siltā grīda samezglos un gaitenī.
Par ēkas apsildi un ventilāciju rūpējas Austrijā ražota viena kompakta iekārta, kas vienlaicīgi nodrošina ventilāciju ar rekuperāciju un mitruma atgūšanu, karstā ūdens sagatavošanu, gaisa piesildīšanu un dzesēšanu. Šajā iekārtā ir iekļauts arī modulis, kas atbild par saules paneļiem, līdz ar to, visas inženierkomunikācijas ir vienā kompaktā iekārtā.
Uz jumta šai ēkai ir uzstādīti 32 saules paneļi ar kopējo jaudu 12kWh, komplektā ar 10 kWh akumulatoru, nodrošinot nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi arī tad, kad nespīd saule vai ir tīkla pārrāvumi.
Visai mājai automatizāciju, KNX bāzētu datu vākšanu un vadīšanu ir uzstādījis Schneider Electric. Apgaismojums, āra žalūzijas, temperatūras regulēšana un daudz kas cits tiek kontrolēts caur kopēju vadības sistēmu, kas nozīmē, ka jebkuru slēdzi var pārprogrammēt un vadīt jebko, kā arī darbības var veikt arī attālināti.
Ēkā ir lieli pret dienvidiem vērsti logi, kas aukstajos mēnešos kalpo kā enerģijas ieguves avots, bet saulē temperatūras komfortu nodrošina pārkare virs pirmā stāva logiem un Warema ārējās žalūzijas, kas iebūvētas fasādē otrā stāv logiem. Racionāli plānojot un projektējot ēku, iespējams izvairīties no vasaras dzesēšanas vai to samazināt līdz ļoti nebūtiskām izmaksām.
Būtisks enerģijas ieguves elements šajā mājā ir PHI sertificētie i2 Factory logi, kuru dibinātājs un vadītājs Krists Slokenbergs sadarbībā ar SIGA Latvija aktīvi iesaistījušies ēkas sertificēšanā. “Auto analoģijās šo saprast ir vieglāk. Ja senāk visi “žiguļi” tērēja 10 l/100km, tad tagadējā A+ klases ēka patēriņa ziņā ir 6 l uz 100 km, šī ēka, kas ir serificēta kā Passive House PLUS ēka, ir 1,5 l uz 100 km, pie tam uzlādējas, braucot no kalna un saulē stāvot pie veikala. Tādejādi, pie apstākļiem, kad visi tērē daudz, arī A+ klase šobrīd šķiet efektīva, tomēr Latvijas Būvnormatīva energoefektivitātes standarts patiesībā ir vēl stipri tālu no patiesi energoefektīviem būvniecības standartiem. Ticam, ka pienāks laiks, kad arī energoefektivitātes standarts tiks mainīts tāpat kā elektroprecēm. Šī ēka ir pierādījums, ka šāda būvniecība ir nākotne, kas realizējama jau šodien”, stāsta Krists Slokenbergs.
