Svētku kulminācijā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēja noslēguma koncerts “Te-aust” – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri un folkloras kopas vienojās iespaidīgā emocionālā uzvedumā, savijot tradīciju ar mūsdienīgo, jauneklīgo ar briedumu, nopietno ar rotaļīgo, vienlaikus veidojot stāstu par svarīgo un par vērtībām: savstarpējām attiecībām, dzīves mērķiem, pašapziņu un atbildību pret savu zemi un tautu.
Jūrmalnieki svētkos
Kuplajā Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētku dalībnieku pulkā bija 51 Jūrmalas kolektīvs, kas tiesības pārstāvēt Jūrmalu dziesmu un deju svētku koncertos un radošajās norisēs ieguva, apliecinot augstu profesionālo un māksliniecisko sniegumu skatēs un konkursos. Dalībnieku vidū – 22 tautas un mūsdienu deju kolektīvi, pieci kori, deviņi instrumentālie un vokālie ansambļi un 15 vizuālās mākslas pulciņi.
Vairāki Jūrmalas kolektīvi augsti novērtēti un guvuši īpašu atzinību pirmssvētku skatēs:
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas jauktais koris koru konkursa finālā ieguva Zelta diplomu.
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestrim Latvijas skolu pūtēju orķestru konkursā piešķirts 1. pakāpes diploms.
- Jūrmalas Kultūras centra bērnu deju kolektīvam “Vizmiņa” tautas deju kolektīvu skatē – savā grupā augstā 6. vieta Latvijā.
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pulciņa “Lelles un rekvizīti” dalībnieku tērpu kolekcijai 1. vieta tērpu parādē “StaroJums”.
Svētku nedēļā galvaspilsētā norisinājās vairāk nekā 30 pasākumu teju 20 norises vietās. Jūrmalnieki piedalījās noslēguma koncertā “Te-aust” Mežaparka Lielajā estrādē un deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” Daugavas stadionā, skatuviskās dejas uzvedumā “Viedvasara” un mūsdienu deju izrādē “Kastaņa puslode”. Jūrmalas kolektīvi muzicēja tautas mūzikas koncertā “Dižā skaņrakstā”, kokļu mūzikas koncertā “Dzīslojums”, simfoniskās mūzikas koncertā “Daudzskanīgais debesjums”, pūtēju orķestru koncertā “Tā radās skaņa” un akordeonu mūzikas koncertā “Skan akordeons” Dailes teātrī.
Jūrmalas skolu audzēkņu vizuālās mākslas darbi bija skatāmi tērpu parādē un izstādē “Starojums”, kolektīvi bija sastopami pasākumos Vērmanes dārzā, kur bija aplūkojams arī īpašais Latvijas kartes kontūrā veidotais vides objekts “Vijums” – simboliski svētku ritmā savītas dalībnieku darinātās pērles, tostarp arī Jūrmalas kolektīvu apgleznotās 60 pērles.
Svētku dalībnieki – jūrmalnieki
5 kori – 215 koristi
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas jauktais koris, vadītāji Daina Frīdenberga un Rihards Anstrangs
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas meiteņu koris, vadītājs Rihards Anstrangs
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas zēnu koris, vadītāja Dace Brikmane
- Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas 4.–9. klašu koris un jauktais koris, vadītāja Indra Kraģe
3 vokālie ansambļi – 48 dalībnieki
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis, vadītāja Daina Frīdenberga
- Jūrmalas Vaivaru pamatskolas integratīvais ansamblis, vadītājs Ēriks Budēvics
- SIVA koledžas vokālais ansamblis “Spārni”, vadītājs Ēriks Budēvics
18 tautas deju kolektīvi – 396 dejotāji
- Jūrmalas Kultūras centra Kauguru Kultūras nama bērnu deju kolektīva “Vizmiņa” divas grupas, vadītāji Ineta Tālzeme un Zigmārs Kirilko
- Jūrmalas Kultūras centra bērnu un jauniešu deju kolektīva “Zītariņi” divas grupas, vadītāja Dace Druka
- Jūrmalas Majoru vidusskolas divi deju kolektīvi, vadītāja Dace Parša
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas tautas deju kolektīva “Kauguriņš” četras grupas, vadītāja Maira Šimkus
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Kaugurs”, vadītājs Kārlis Baldonis
- Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas pieci deju kolektīvi, vadītāja Antra Valnere
- Jūrmalas valstspilsētas Pumpuru vidusskolas divi deju kolektīvi “Pumpuri”, vadītāja Dagnija Martinsone
4 mūsdienu un hiphopa kultūras deju kolektīvi – 88 dejotāji
- Jūrmalas Kultūras centra BG deju studijas divas grupas, vadītāja Brigita Gulbe
- deju studijas “Virziens” divas grupas, vadītāja Baiba Apena
3 koklētāju ansambļi – 36 dalībnieki
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas divi koklētāju ansambļi, vadītāja Kristīne Eltermane
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas un absolventu koklētāju ansamblis, vadītāja Kristīne Dmitrijeva
pūtēju orķestris – 38 dalībnieki
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas pūtēju orķestris, vadītājs Māris Rozenbergs
akordeonistu ansamblis – 6 dalībnieki
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas, vadītāja Zinaīda Semjonova
stīgu grupa – 4 dalībnieki
- Jūrmalas Mūzikas vidusskolas, vadītājs Andris Gailis
65 skolēni no 15 vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un tērpu modelēšanas interešu izglītības pulciņiem
- Jūrmalas Bērnu un jauniešu centra pulciņš “Tekstilmāksla”, vadītāja Saulcerīte Greiziņa
- Jūrmalas Bērnu un jauniešu centra vizuālās mākslas pulciņš “Zīmē, glezno, veido”, vadītāja Monta Dambure
- Jūrmalas Mākslas skolas gleznošanas un animācijas pulciņš, vadītāja Laima Akmentiņa
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Animācija” un pulciņš “Digitālā zīmēšana”, vadītāja Dace Greiziņa
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Datorgrafikas pamati”, vadītāja Ella Mihailova
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Grafikas darbnīca” un pulciņš “Tēlotājas mākslas studija”, vadītājs Antons Vaivods
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Keramika”, vadītāja Inese Āboliņa
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Modes studija”, vadītāja Sandra Bremane
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Porcelāna apgleznošana” un pulciņš “Zīmēšanas un gleznošanas studija”, vadītāja Dace Starka
- Jūrmalas Mākslas skolas pulciņš “Zīda apgleznošana”, vadītāja Valentīna Homka
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pulciņš “Lelles un rekvizīti”, vadītāja Rita Sirmā
- Jūrmalas Valsts ģimnāzijas pulciņš “Zīmēšanas darbnīca”, vadītāja Monta Dambure
Par svētkiem
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos kopumā piedalījās 38 114 dalībnieku, no kuriem 33 946 ir bērni. Visplašāk pārstāvētas tautas dejas ar 17 041 dejotājiem, savukārt koros dziedāja 11 399 dalībnieki.
Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki pulcē tūkstošiem koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķus, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībniekus, akordeonistus, koklētājus, jaunos māksliniekus, aktierus – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados starplaikā starp Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem. Tas ir radošs un prieka pilns notikums visai Latvijai, kurā bērni un jaunieši dzied, dejo, muzicē, radot svētkus paši sev un ikvienam svētku apmeklētājam.
Foto atskats uz visām svētku norisēm – flikr@nacgavilet